4 domas par “Autobusu biļetes dizains. Latvija vs. Ukraina”

  1. viņi toties piemaksā par katra talona izskatu (tinti) pus-čubriku un vēl pus čubriku par hologrammu. a mēs tikai maxājam par baraucienu un vadības Bentelyjiem.

  2. Tiek salīdzinātas dažādas biļetes – ukrainas ir kompostrējamā, tātad nopērkama iepriekš un jātaisa grūti viltojama, bet latviešu ir maršrutnieku, kurā Tev iedod biļeti kā čeku par samaksāšanu. Rīgas Satiksmes kompostrējamās biļetes arī bija diezgan līdzīgas ukraiņu variantam.

  3. Sāksim ar to, ka pamatā nav nekādas starpības, kāda ir funkcionālā jēga abām biļetēm, jo abas teorētiski varētu lietot abiem mērķiem. Nodrukāt var arī uz papīra, kuru būtu grūti noviltot, piemēram, iedrukājot ūdenszīmes (starp citu, Kijevas biļetēm tādas nav). Runa ir par attieksmi pret patērētāju—pie tādām tirāžām, kādas ir sabiedriskā transporta biļetēm, apdrukas tehnika lomu vispār praktiski nespēlē (metāla stieples iestrāde varēja arī nebūt), toties attieksme pirmajā un otrajā variantā ir absolūti pretējas.

Komentāri ir slēgti.