Kategorija: Domas

Mr.SergE domas

Kas notika blogā 2014. gadā. Interesantāko rakstu kopsavilkums.

Treknu punktu šim gadam pielikt vēl ir par agru. Toties kopsavilkumu par to, kas notika blogā gan varētu mierīgi izveidot. Neko tamlīdzīgu līdz šim neesmu gatavojis, bet ļoti ceru, ka būšu izvilcis interesantākās 2014. gada publikācijas un tās pienācīgi sašķirojis.

Pētījumi

Līdz ar ceturtā burta iegūšanu autovadītāja apliecībā, kārtējo reizi aktualizēju vienu no Latvijas Ceļu satiksmes noteikumos paviršāk atrunātajām tēmām «Satiksmes noteikumi dzīvojamā zonā». Pie reizes arī raksts «Ielas pulkstenis kā estētisks pilsētvides objekts», kas nav par satiksmi, bet ir par to, ko redzam ielās.

Izdevās atrisināt pogu izvietojuma kalamburu rakstā «Kalkulatora un telefona ciparu atšķirīgā izkārtojuma vēsture». Ievērības cienīgs ir it kā pavisam dažādu tēmu apkopojums «Interneta vēsture, pornogrāfija, narkotikas, alkohols un dopamīns». Ceru pēc iepazīšanās ar rakstu uz Zemes palika mazāk cilvēku, kas dopamīnu saista vienīgi ar narkotikām un tāpēc nedod bērniem saldus dzērienus.

Valodas jautājumos šogad aktuāla tēma joprojām bija eiro simbola pareiza rakstīšana, par kuru runāju Pareizrakstības nodarbībā #8 «Eiro simbola pareiza rakstīšana. Otrā daļa» un «Eiro simbola un saīsinājuma pareizrakstība. Kas mainījies gadu pēc maniem ieteikumiem».

Kāpēc «Sargies vilciena» ir latviski pareizi, analizēju rakstā «Augšlīgatnes dzelzceļa pārejas brīdinājuma zīme». Tepat svarīgi pieminēt arī rakstu par to, kas ir latviešu valodas korpuss «Latviešu valodas tekstu korpuss un mūsdienu latviešu valodas vārdnīca».

Rokdarbi

Grafikas
«Rokdarbi. Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem»
«Rokdarbi. Studējošo skaita dinamika un sveiciens Sorosa fondam Latvija»
«Rokdarbi. Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite datu tarifa plānu salīdzinājums»
«Rokdarbi. Vienkāršojam meteogrammu un atkal sveiciens LVĢMC»
«Rokdarbi. Stipras vēja brāzmas Latvijā rudeņos un ziemās. Sveiciens Rīta Panorāmai un LSM»

Kartes
«Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos»
«Rokdarbi. «Nokrišņu daudzums Latvijas teritorijā. Sveiciens LVĢMC»
«Rokdarbi. «Ūdensvada profilaktiskās skalošanas karte un sveicieni «Jelgavas Vēstnesim»»
«Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmais piegājiens.»
Nav īsti rokdarbi, bet tēma tā pati «BalticMaps.eu kartes ievietošana mājaslapā»

Citi
«Rokdarbi. Pareiza drukātā izdevuma pirmās lapas vai vāka parādīšana elektroniski»
«Tualetes lietošanas filosofija»
«Rokdarbi. Saite kā formas elementa aizstājējs Siguldas zemju kartes pārlūkā»

Vēl daži raksti, kas šķita svarīgi

Gada sākumā skaļi domāju par interneta komentāru kultūru Latvijā un to, ka tikai retais interneta resurss domā, kā komentāru kultūru uzlabot. Ļoti sacepos par Aivara Ozoliņa bezatbildību, padodot tālāk interneta troļļu sagatavotās ziņas. un lieku reizi atgādināju, ka RSS ir vislabākais veids, kā sekot līdzi mājaslapu jaunumiem.

Gada beigās pildot pilsonisko pienākumu sagatavoju un nolasīju lekciju «Kā lietot e–parakstu un nekad neredzēt lodziņā kazu», kuru ir doma papildināt, uzlabot un nākamgad nolasīt vēlreiz, šoreiz Rīgā.

Un sagaidot Ziemassvētku laiku, tradicionāli sagatavoju bloga lasītājiem dāvanu, DIY 2015. gada kalendāru ar svarīgiem bonusiem: atzīmētām svētku dienām un pārceltām darbadienām, kā arī visiem pilnmēnešiem, kas sagaida 2015. gadā.

Īsumā viss. Gan jau, ka bija vēl daudz kas interesants, bet tāpēc jau vajag ikdienā sekot līdzi tam, ko es rakstu un neaizmirst pastāstīt, kas patīk un par ko gribētu lasīt vēl. Apsolos, ka arī nākamgad vēlme blogot neapsīks.

Tīts Aleksejevs «Svētceļojums. Stāsts par Pirmo krusta karu»

Tīts Aleksejevs. Svētceļojums.
Tīts Aleksejevs. Svētceļojums.

Ir jābūt ļoti īpašiem nosacījumiem, lai es iespringtu uz kristietības literatūru. Igauņu vēsturnieks Tīts Aleksejevs to panāca. Un ne mazāks nopelns te ir arī Maimai Grīnbergai, kas šo literāro mākslas darbu iztulkoja no igauņu valodas. «Svētceļojums» ir literāri bagāta, kompromitējoša un ārkārtīgi aizraujoša grāmata, kas liek ik pa laikam sev atgādināt, ka tiek lasīta daiļliteratūra, nevis vēstures annāles.

«Un te nevarēja būt ne šaubu ēnas, un ar šo debešķīgo skaidrību apmierināti bija visi svētceļnieki, līdz pat beidzamajai sifilisa nomocītajai maukai».

Kad Aleksandrs Grīns un «Dvēseļu putenis» nonāca līdz manām acīm obligātās literatūras formā skolā, biju pārsteigts, ka skolotāja var prasīt mums lasīt par ķiverē asinīs peldošiem smadzeņu gabaliem. Toties tas bija īsts un neviltots priekšstats par karu un tā apstākļiem, kuru nespēja sniegt «patriotiskās» kara filmas. Tīts Aleksejevs ir radījis ko līdzvērtīgu, pirmās personas stāstījumā aprakstot 11. gadsimta nozīmīgāko vēstures notikumu Eiropā.

Pēc tam, kad biju izmalies cauri Bernāra Sordē grāmatas «Iespējamā Eiropa» murgainajam tekstam Kristīnes Našenieces tulkojumā, Tīta Aleksejeva «Svētceļojums» ar Maimas Grīnbergas debešķīgo tulkojumu bija kā auksts baltvīns karstā vasaras vakarā.

Grāmatu silti iesaku gan tiem, kas rod baudu iedziļinoties cilvēces vēsturē, gan tiem, kas gūst baudu no skaistas valodas. Bet jo īpaši grāmatu vajadzētu izlasīt visiem reliģiozi noskaņotajiem, kas uzskata, ka «kristīgās vērtības» ir pamatoti ierakstītas Latvijas Satversmes preambulā. Piedodiet, bet dēļ krusta kariem vien man kristīgās vērtības ir ļoti nepieņemamas.

Starp citu, Tīts Aleksejevs par grāmatu «Svētceļojums» 2010. gadā saņēma Eiropas Savienības Literatūras balvu. To pašu balvu Jānis Joņevs tikko saņēma par ģeniālo «Jelgava 94».

Interneta pieslēgums Silakrogā. Interneta Pasaule, Lattelecom, Tele2, LMT

Interneta pieslēgums Ropažu novada Silakrogā vienmēr ir bijis liels izaicinājums, ja ir nepieciešams pietiekami ātrs un, kas ir būtiskākais, stabils pieslēgums. Vismaz astoņus gadus klātienē pārliecinos, cik ļoti liela problēma var būt internets 20 km no Rīgas.  Man ir izdevies tikt līdz trešajam (patiesību sakot — ceturtajam) interneta pieslēguma nodrošinātājam un es ļoti nevēlētos vilties pēdējā. Tāpēc par visu pēc kārtas.

Līdz 2013. gadam lietoju Interneta Pasaule pakalpojumus, maksa mēnesī bija 17 Ls jeb 24,19 € (informācija no pēdējiem rēķiniem). Problēmas bija ikdienišķa parādība. Piemēram, kaut kāds viņu maršrutētājs katru reizi pie ilgāka elektrības pārrāvuma bija manuāli jārestartē. Līdz ar to reizi pāris mēnešos bija normāla parādība, ka vairākas stundas (vai, piemēram, visu nakti) vispār nav interneta. Un interneta ātrums bija 1 Mbit/s.

Pirms vēl Interneta Pasaule nokļuva Baltcom rokās, pieņēmu lēmumu pāriet uz Lattelecom, kas nebūt nebija lētāks. Tagad interneta pieslēgums izmaksāja jau 16,82 Ls jeb 24,03 €. Un mēs nerunājam par optiku, mēs runājam par dārgāko DSL, kādu Silakroga ciemā ir iespējams iegādāties. Optikas te nav un pārredzamā nākotnē droši vien arī nebūs. Pāris mēnešos rēķins izauga jau līdz 24,89 €, kāds tas bija arī pēdējā, septembra rēķinā.

Te paralēli parādās arī klusā testa pasākums — Tele2 piedāvātais internets datoram caur 3G puļķi. Cena bija samērā smieklīga un vidēji variēja no 5 līdz 15 € mēnesī (sākumā bija dārgāk, tad palika arvien lētāk un es eksperimentēju ar pieslēguma veidiem) par pieņemamu datu apjomu. Tomēr, tā kā 3G Silakrogā dikti labs vienmēr nebija, kā pastāvīgo pieslēgumu šo Tele2 pakalpojumu izmantot neizdevās. Un arī tehnoloģijas vēl nebija pietiekami labas, jo tādi stacionārie rūteri ar wi-fi opciju bija dārgi un sūdīgi strādājoši. No offence, Tele2! Es pieļauju, ka tagad jums viss ir bumbās.

Atgriezīsimies pie Lattelecom. Būtiskākais trūkums viņu pakalpojumiem — nevajadzīga spamošana un piespiedu mēģinājumi apmeklēt mans.lattelecom.lv sistēmu. Sākotnēji tie bija jaunumu un piedāvājumu e-pasti, kas nāca paralēli rēķiniem. No tā varēja viegli tikt vaļā, uzliekot filtru: «ja no Lattelecom un nav pielikuma, izmest miskastē». Bet tie kretīni izdomāja, ka var vispār nepiegādāt rēķinu PDF versijas, katru reizi vien atsūtot e-pastu ar paziņojumu, ka rēķins ir viņu sistēmā pieejams.

E-pasts no Lattelecom ar informāciju par kārtējo rēķinu ar pamatīgu devu nevajadzīga spama.
E-pasts no Lattelecom ar informāciju par kārtējo rēķinu ar pamatīgu devu nevajadzīga spama.

Cīņa izvērtās negodīga. Lattelecom atbalsta dienests tā arī nespēja man izskaidrot, kāds būtu iemesls tam, ka rēķini vairs nepienāk PDF formātā uz e-pastu (un man tādi ir vajadzīgi grāmatvedībai). Es zinu, ka tas nav pasaules gals, bet es arī neredzu iemeslu, kāpēc man vajadzētu saņemt to, ko es nevēlos. Jo ar savu naudu es nobalsoju par pakalpojuma saņemšanu, nevis par spama saņemšanu. Juridiski tur arī viss nav tik gludi. Pakalpojuma līguma pielikumā es skaidri norādīju, ka vēlos saņemt rēķinu uz e–pastu, bet gudrie juristi ir sataisījuši līgumu tā, ka saņemšana uz e-pastu nemaz netiek pieminēta.

Lattelecom līguma fragmenti par rēķina saņemšanas veidiem.
Lattelecom līguma fragmenti par rēķina saņemšanas veidiem.

Tātad, jebkurā gadījuma spamu izsūtīt Lattelecom ir likumīgas tiesības.

Vasarā pārgāju no Tele2 uz LMT, jo parēķināju, ka manam uzņēmumam ar kaudzi mobilo telefonu LMT pakalpojumi sanāk ja ne stipri lētāki, tad vismaz tādi paši un piedevām vēl 4G internets nāk klāt. Protams, 4G nebija un arī tagad nav visur, toties piedāvājums bija pietiekami sulīgs, lai izmēģinātu arī stacionāro rūteri un tā darbību Silakrogā paralēli Lattelecom internetam. Jāsaka, ka Huawei E5172 rūteris sevi lieliski pierādīja kā labu iekārtu un pēc mēneša testēšanas nolēmu, ka vairs Lattelecom internets Silakrogā vispār vairs nav vajadzīgs. Turklāt arī abonēšanas maksa ir tikai 23,80 € (mobilais internets bez ierobežojumiem). Tātad nebūtiski, bet tomēr lētāk par Lattelecom piedāvāto.

LMT internets Silakrogā šobrīd ir ātrākais un lētākais piedāvājums. Lattelecom piedāvā līdz 10 Mbit/s pieslēgumu. Varu galvu likt ķīlā, ka ātrums nekad nav bijis lielāks par 3 Mbit/s, līdz ar to LMT tīklā pat tikai pie 3G interneta pieslēgums ir būtiski labāks (lejuplāde turas pie 10 Mbit/s, augšuplāde ~1 Mbit/s). Raugoties uz 4G pārklājuma karti un vērojot balto plankumu, kas labi iezīmē ciema teritoriju, es naivi ceru, ka drīz tas iekrāsosies violets.

Silakroga ciems LMT 4G pārklājuma kartē 2014. gada 30. oktobrī.
Silakroga ciems LMT 4G pārklājuma kartē 2014. gada 30. oktobrī.

Starp citu, vēl viena lieta par labu mobilajam internetam ir arī zemes īpašniekiem vai pārvaldītājiem un par to daudzi nemaz neaizdomājas. Lai atvilktu kaut vai DSL pieslēgumu, Lattelecom ir nepieciešams atrakt fizisku kabeli. Tātad zemei parādās aizsargjoslu apgrūtinājumi, kuru bezvadu rūtera gadījumā rasties nevar. Un tikai padomājiet, cik ērti ir bez čakara un līgumu pārslēgšanas pārvietot modemu no vienas dzīvesvietas uz citu, ja tāda nepieciešamība rodas.

Satiksmes noteikumi dzīvojamā zonā

Jaunajā Ceļu satiskmes noteikumu likumprojektā pamatā uzsvars ir uz velobraucējiem. Bet daudz vairāk prasītos, lai, beidzot, tiktu izrunāts jautājums arī par šo noteikumu 13. nodaļas «Ceļu satiksme dzīvojamās zonās» intepretācijas peripētijām. Jaunajā likumprojektā attiecībā pret terminu «Dzīvojamā zona» nav ieviesta neviena korekcija vai papildinājums. Kas ir vairāk nekā stulbi. Laacz sākumā Tviterī, pēc tam blogā ar rakstu «Viltīgais pagrieziens» pamudināja par to pastāstīt vairāk.

Pirmais jautājums. Kam ir priekšroka Jūrmalas gatves un Imantas ielas krustojumā, ja izbrauc no dzīvojamās zonas?

Jūrmalas gatves un Imantas ielas krustojums. Izbraukšana no ceļa, kas apzīmēts ar ceļazīmi «Dzīvojamā zona».
Jūrmalas gatves un Imantas ielas krustojums. Izbraukšana no ceļa, kas apzīmēts ar ceļazīmi «Dzīvojamā zona».

Nu kā, pavisam loģiski, jūs teiksiet. CSN 157. pantā tas ir atrunāts.

157. Izbraucot no dzīvojamās zonas, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Labi. Pieņemsim. Un kā ir jārīkojas Aspazijas bulvāra, Krišjāņa Barona ielas un Audēju ielas krustojumā? Kam šeit ir priekšroka?

Aspazijas bulvāra, Krišjāņa Barona ielas un Audēju ielas krustojums. Izbraukšana no teritorijas, kas apzīmēta ar ceļazīmi «Dzīvojamā zona».
Aspazijas bulvāra, Krišjāņa Barona ielas un Audēju ielas krustojums. Izbraukšana no teritorijas, kas apzīmēta ar ceļazīmi «Dzīvojamā zona».

Ceļu satiksmes noteikumi ir nelokāmi un neinterpretējami.

140. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc no pretējā virziena taisni vai nogriežas pa labi.

Tad kuram te ir priekšroka? 140. punkts jau neatceļ, nepapildina vai nemaina 157. punktu.

Otrais jautājums. Zinot to, ka mēs esam ceļazīmes «Dzīvojamā zona» darbības teritorijā, kam ir priekšroka šajā situācijā, kad pa ceļu ar segumu braucam un kāds izbrauc no privātas teritorijas, kas arī ir ceļš ar segumu? Lielisks piemērs tepat blakus ir Kungu un Trauksmes ielas krustojums.

Kungu un trauksmes ielas krustojums ceļazīmes «Dzīvojamā zona» darbības zonā.
Kungu un trauksmes ielas krustojums ceļazīmes «Dzīvojamā zona» darbības zonā.

Nu kā, tur jau žogs ir priekšā, tātad te nav nekāda krustojuma, jūs teiksiet. Pēc CSN termins blakusteritorija attiecināms uz pagalmu, stāvvietu, degvielas uzpildes staciju, uzņēmumu u.tml. Visās šajās teritorijās, ja to atsevišķi neregulē ceļazīmes, darbojas labās rokas princips (tāpat kā jebkur citur uz ceļiem). Attiecīgi, labās rokas likums darbojas arī dzīvojamā zonā.

158. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem.

Ja dzīvojamā zona CSN izpratnē ir arī pagalms, tad apgriezti mēs varam secināt, ka dzīvojamā zona ir blakusteritorija.

Kaspars savā rakstā apspriež segumus un tā prioritātes, tāpēc pievērsīsimies šim jautājumam. Es nezinu (būs jāaizbrauc apskatīties), vai Jelgavā Dārza un Jēkaba ielas krustojumā vēl joprojām ir vienādas nozīmes krustojums, bet tur akurāt sanāk, ka viena no ielām ir asfaltēta, bet otra — nav. Šis krustojums ir vienādas nozīmes, jo to regulē CSN 1.18. punkta pēdējais teikums un tā nav blakusteritorija.

Jelgava. Dārza un Jēkaba ielas krustojums.
Jelgava. Dārza un Jēkaba ielas krustojums.

Bet ko darīt blakus Kaspara mājām Puķu ielā, kur pagalmu teritorijā (uz kuru attiecās CSN 13. nodaļa un arī termins blakusteritorija) ir krustojums starp asfaltbetona seguma ceļu un ceļu no betona plāksnēm? Kam šeit ir priekšroka?

Jelgava. Puķu iela. Daudzdzīvokļu pagalma teritorija.
Jelgava. Puķu iela. Daudzdzīvokļu pagalma teritorija.

Pēdējais jautājums attapīgajiem. Kā saprast satiksmes regulēšanu pie Rīgas piensaimnieka uz Valmieras ielas, kur pat rīkojuma zīmes papildus luksoforam ir uzstādītas?

Valmieras iela. Regulējama izbraukšana no Rīgas piensaimnieka teritorijas.
Valmieras iela. Regulējama izbraukšana no Rīgas piensaimnieka teritorijas.

Lūk tādi pīrāgi. Veiksmi interpretācijā, tā teikt. Un skumjš ir fakts, ka nedz CSDD, nedz Satiksmes ministrija, nedz pašvaldību būvvaldes neuzskata par nepieciešamu dzīvojamās zonas un blakusteritorijas terminus izskaidrot satiksmes noteikumos precīzāk.

Igauņi, kurus mums tik bieži patīk pieminēt, ir skaidri definējuši, ka dzīvojamā zona ir paredzēta tikai tāpēc, lai tajā transports iebrauktu apstāties vai stāvēt.

(4) A power-driven vehicle may enter a calm traffic area only for standing or parking.

Krievijā, tāpat kā vēl dažās postpadomju valstīs, papildus visam iepriekšminētajam vēl ir pielikts klāt, ka dzīvojamā zona nevar tikt izmantota caurbraukšanai.

17.2. В жилой зоне запрещаются сквозное движение, учебная езда, стоянка с работающим двигателем, а также стоянка грузовых автомобилей с разрешенной максимальной массой более 3,5 т вне специально выделенных и обозначенных знаками и (или) разметкой мест.

Mūsu bāliņi, savukārt, uztaisa dzīvojamo zonu, kas ir mazas pilsētas izmērā, kā minimums. Un tad visiem ir jāmin, kā pa to pārvietoties.

Ja ļoti gribētos, varētu taču pamācīties pasaules pieredzi satiksmes samazināšanā. Vai vispār pievērsties tik trendīgai lietai kā shared space, kas, pēc dziļākās būtības, dzīvojamā zona arī ir. Tikai ar skaidri definētiem noteikumiem.

A living street is a street designed primarily with the interests of pedestrians and cyclists in mind and as a social space where people can meet and where children may also be able to play legally and safely. These roads are still available for use by vehicles, however their design aims to reduce both the speed and dominance of motorised transport. This is often achieved using the shared space approach, with greatly reduced demarcations between vehicle traffic and pedestrians. Vehicle parking may also be restricted to designated bays. It became popular during the 1970´s in the Netherlands, which is why the Dutch word for a livingstreet (woonerf) is often used as a synonym.

Laika patēriņa optimizācija darot divas lietas vienlaicīgi

Mājās sēžot pie datora, pirms došanās uzpīpēt, uzlieku sildīties tējkannā ūdeni. Tā, atgriežoties no pīpēšanas var uzreiz ķerties klāt kafijas vai tējas taisīšanai.

Jaunākās ziņas lasu paralēli internetbankas operāciju veikšanai. Tādējādi īsinu laiku, kas vajadzīgs, lai kodu kalkulatorā nomainās skaitļi.

Plānojot pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, vienmēr līdzi paņemu lasāmvielu, kurai ikdienā pietrūkst pacietības.

Kādas vēl ir laika patēriņa optimizācijas, kuras ikdienā noder?

E. Voroņecs. «Kā radās un ko nozīmē melnā, dzeltenā un baltā krāsa Krievijas simbolikā.» (1912. gads)

«Как произошли и что означают черный, желтый и белый цвета русской государственной символизаций.» grāmatas vāks.
«Как произошли и что означают черный, желтый и белый цвета русской государственной символизаций.» grāmatas vāks.

Pat nezinu, vai šo īsti var saukt par grāmatu, drīzāk pārdivdesmit lapaspušu brošūru, kas iznākusi 1912. gadā Harkovā. Digitālā kopija jau labu laiku stāv plauktiņā un gaida brīdi, lai ar to padalītos.

Grāmata «Как произошли и что означают черный, желтый и белый цвета русской государственной символизаций.» (*.pdf, 28MB).

Kā parādījās melni oranži baltās Georgija ordeņa kokardes.
Kā parādījās melni oranži baltās Georgija ordeņa lente.

Grāmata «Как произошли и что означают черный, желтый и белый цвета русской государственной символизаций.» netrūkst interesantu stāstu par tā laika simbolismu krāsās. Piemēram, stāsts par balto krāsu. Kad visa Eiropa baidījās no musulmaņu iebrukšanas un Bizantija jau sen bija pabirusi, krievu cars aizsūta uz Grieķiju pakaļ jaunai līgavai baltu zirgu. Līgava ir grieķu valdniece, kas, cita starpā, atveda uz Krieviju arī pareizticību. Var pavisam droši apgalvot, ka, uz baltā zirga jādama līdz Maskavai trīs gadus, viņa pamatīgi izballējās arī pa ceļam. Otro reizi simboliskā baltā krāsa parādās kā reiz tad, kad Zoja Sofija ierodas Maskavā. Tai brīdī krievzemi jau klāja sniega sega.

Tādā pat garā ir visa grāmata, ieskaitot arī Georgija ordeņa krāsu parādīšanos un to, ka citur oranžā krāsa nefigurēja — visur bija dzeltenā. Un dzeltenā krāsa tika izmantota tā iemesla dēļ, ka visos dokumentos izmantot zeltu būtu neprātīgi dārgi un to aizstāja ar dzelteno (par to gan šajā grāmatā nav rakstīts).

Savukārt balti zili sarkanā ir Krievijas flotes karoga krāsas, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.

Pastkarte ar Krievijas karogiem. 19. gadsimta beigas.
Pastkarte ar Krievijas karogiem. 19. gadsimta beigas.

CDZA — Collective Cadenza muzikālās performaces

Kadence ir melodiska vai harmoniska skaņu virkne skaņdarba vai tā daļas beigās. Collective Cadenza jeb CDZA ir trīs cilvēku ideja, kuras rezultātā vairāk kā piecdesmit akadēmisko un profesionālo mūziķu ir piedalījušies dažādu muzikālo mini-projektu izveidē.

Ja nemaldos, tad ar CDZA pirms pāris gadiem iepazīstināja Dainis. Kopš tā laika mazā ideja ir izaugusi lidz tam, ka viņi piedalās Google pasākumos, uzstājas NPR un ir ļoti gaidīti SXSW viesi. Kaut gan pats normāli apieties ar YouTube abonētajiem kanāliem neprotu (Feedly abonēju RSS plūsmas), tāpat iesaku pierakstīties CDZA YouTube jaunumiem, jo katrs jaunais viņu darbs ir vēl labāks par iepriekšējo.

Un arī tas nav viss. Ja kaut kas aizķērās un CDZA patīk, tad ir vērts pierakstīties arī CDZA Extras Youtube kanālam, jo tad nenāksies palaist garām arī šādas pērles.

CDZA ir arī mājaslapa CDZAmusic.com, kurā var atrast gan videostāstus par projektu, gan tviterus, tamblerus un feisbukus un visu pārējo.

—

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi stāstīju par Mr. Freeman animācijām «Mr. Freeman — multfilmas domājošiem cilvēkiem».

Priecīgas Lieldienas

Priecīgas Lieldienas visiem lieliskajiem uzņēmumiem, kas nemitīgi un no visas sirds sveic mani svētkos, sūtot labākos putekļusūcēju, dārza tehnikas, e-pastu datubāžu, šokolādes strūklaku, Lieldienu atlaižu un citāda veida prātam neaptverami labu, svētku iespaidotu ziņojumu gūzmu, piedrazojot fizisko un digitālo pastkastīti.

Man ir absolūti vienaldzīgs autobusu kompānijas sveiciens svētkos, ja šīs kompānijas pakalpojumus esmu izmantojis vienu reizi pirms četriem gadiem. Valsts un pašvaldības iestāžu bezjēdzīgie stoka bilžu izkrāsotie sveicieni svētkos norāda uz to, ka šajās iestādēs joprojām strādā pārāk daudz cilvēku un tajās ir ko atlaist no darba.

Priecīgas Lieldienas. Ēdiet olas.
Priecīgas Lieldienas. Ēdiet olas.

Ielas pulkstenis kā estētisks pilsētvides objekts

Ielas pulkstenis uz Brīvības un Miera ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.
Ielas pulkstenis uz Brīvības un Miera ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.

Ielu pulkstenis ir ļoti praktisks pilsētvides objekts. Un, ja pilsētas plānotājs neattiecas pret savu profesiju vieglprātīgi, tad ielu pulkstenis ir arī skaists objekts, kas papildina pilsētas vidi. Kaut gan tagad katram ja ne uz rokas, tad kabatā vai somiņā noteikti ir kāda digitāla iekārta, kas rāda pareizu laiku, ielas pulksteņa nozīme vēl joprojām ir nozīmīga. Piemēram, gadījumos, kad telefons ir izlādējies vai aizmirsts (pazaudēts), rokas pulkstenis saplīsis vai nav pārslēdzies uz ziemas/vasaras laiku. Nu un vēl jau gadās arī tādas dienas, kad īsti nezini, kurš gads ir.

Gada sākumā pamanīju, ka Rīgas ielās parādījušies jauni ielu pulksteņi.

Jaunais Rīgas ielas pulkstenis Barona un Ģertrūdes ielas krustojumā.
Jaunais Rīgas ielas pulkstenis Barona un Ģertrūdes ielas krustojumā. Kvalitāte briesmīga, jo fotografēts ar Samsung Galaxy S III.

Tik ļoti vizuāli izvarot pulksteni spēj tikai ļoti liels nejēga. Vēl lielāks nejēga vai arī vienaldzības mākts pilsētplānošanas darbinieks spēj šādu mēslu apstiprināt izvietošanai uz ielām. Cik noprotu, tad Barona iela nav vienīgā, kur šie brīnumi ir parādījušies. Manīti ir arī Juglā. Bet dažās vietās vēl ir saglabājušies īstie, skaistie Rīgas ielas pulksteņi.

Ielas pulkstenis uz Avotu un Stabu ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.
Ielas pulkstenis uz Avotu un Stabu ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.

Rīga var lepoties ar lielisku centrālās stacijas pulksteni. Nedaudz izvarotam, bet arī Laimas pulkstenim pie Brīvības pieminekļa nav ne vainas. Pie dažām vecajām rūpnīcām vēl ir saglabājušies estētiski baudāmi, diemžēl gan nestrādājoši ielas pulksteņi. Žēl, ka šādu pulksteņu šobrīd ielās nav vairāk un esošajiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība (lasi — neviens par tiem neinteresējās, ja nu vienīgi gadās fanātiski māju īpašnieki).

Tai pat laikā Maskava kārtējā sadarbībā ar labi zināmo Art Lebedev Studio ir pasūtinājusi jaunu dizainu ielu pulksteņiem un tieši Maskavas vajadzībām radīta Tsiferblatus ielas pulksteņu sērija. Lieliska ielas pulksteņu sērija, kas, piedevām, pielāgota dažādām pilsētas vietām un dažos modeļos papildināta arī ar datuma un temperatūras rādītājiem.

Man personīgi visskaistākie šķiet Konstantīna Grcica (Konstantin Grcic) un Neša Korta (Nash Court) seši ielas pulksteņi, kas uzstādīti kā funkcionējoši mākslas objekti Doklendā, Londonā. Par pamatu mākslas darbam ņemti slavenie Šveices dzelzceļa Mondaine pulksteņi, tikai no divpadsmit cipariem ciparnīcā ir atstāts tikai viens. Bet tādus jau Latvijā mums laikam neredzēt nekad.

Par laiku un puksteņiem iesaku arī bloga ierakstu «Kā rodas precīzs laiks un ko ar to iesākt».