Šogad blogs svin 18 gadu dzimšanas dienu. Tagad var pats patstāvīgi doties uz bodi pēc cigaretēm. Savukārt caurumainajai un nepastāvīgajai tradīcijai dāvināt lasītājiem pašdrukājamu kalendāru — pavisam neapaļi 16. Bez salūtiem, aplausiem un ovācijām lai tad nu iet 2024. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.
Būtu intersanti uzzināt, vai kopš sākās episkais ceļojums ķēpātāju DYI kalendāra publicēšanā vēl ir atlicis kaut viens uzticams fans. Pie reizes arī, vai kāds vēl vispār atcerās, ko tas saīsinājums nozīmē. Galu galā, veselus divus gadus esmu izlaidis un tagad viss ir citādi. Jo vakcinācija, QR kodi, jaunā Windows versija, Andra Kalnozola Kalendārs izdots igauņu valodā, bet putins joprojām nemirst.
Nedaudz atkāpei par to, kas par zvēru šis kalendārs vispār ir. Tā būtība ir viegls makets ar minimālu informācijas apjomu. Piemērots drukai jebkurā A formātā (skeil-tu-peidž-yo). Tad to var novietot uz galda, karināt pie ledusskapja, naglot pie ziņojumu dēļa vai aplīmēt ar to logus. Vispār nav svarīgi, toties svarīgo tajā ir superviegli atzīmēt. Jo ļoti daudz gaisa ap cipariem un vispār — visur, visur. Savukārt tie, kam gaiss traucē, izmanto līdznākošo IDML failu, lai atvērtu to InDesign un piesabačītu klāt kaķus. Jo tad pazūd jēga visam maketam, toties kaķi.
Šogad esmu bijis absolūti slinks un garlaicīgs, bet patiesībā man vienkārši tiešām patika 2021. gada kalendāra makets. Atjaunoju saturu uz 2024. gadu un ļoti nopriecājos par to, ka mums būs ne vien čupa mēnešu, kuros 1. datums būs pirmdiena, bet arī atkal klāt ir viens no nesakarīgākajiem decembriem, kāds vien var būt. Un beigsies tas nevis ar 53., bet gan ar 1. nedēļu.
2021. gadā atteicos no pilnmēness pievienošanas kalendārā, jo šis bija nesmieklīgs joks vēl pirms biatlona joka. Tad nu šoreiz izmetu ārā arī pulksteņu pārregulēšanas atgādinājumus. Būsim godīgi — visiem ir pilnīgi vienalga, par ko mirgo cepeškrāsns. Un izmetu arī pelēkos datumus, ar kuriem aizpilda nepilnās nedēļas mēnešu sākumos un beigās. Jo superliekas. Tur taču var ķēpāties!
Tāpēc ķeram nu ķeram ciet, jo līdz jaunā kalendāra lietošanas sākumam atlikušas vien divas nedēļas:
Starp citu. Vai jūs zinājāt, ka es kaut kad pagalam sen biju uztaisījis arī noplēšamā kalendāra tiešsaites simulāciju? Kā izrādās, joprojām strādā un nekas nav saplīsis. Nope, tur nav nekādu muļķību otrā pusē lapiņai, tikai tā puse, kurā muļķību teorētiski nav, toties ir vārdadienas. Un viss ir legit fluid design.
Ar grafikām ir tā, ka ar tām nekad nav garlaicīgi. Atliek tikai nedaudz pagaidīt, un noteikti kāds brīnums izpeldēs. Šoreiz tas notika LSM.LV angļu versijā, kas uzrāvās uz vienu no visizplatītākajām kļūdām—datu nulles punkta nobīde dinamikas parādīšanai.
Ātri pārskrienot pāri grafikai var šķist, ka 2021. gadā Latvijā mirstība ir pieaugusi vairāk kā trīs reizes. Taču priekšstats būs maldīgs, ja apskatās grafikas nulles punktu—stabiņi (sveiciens Rīgai) sākas nevis no 0, bet gan no 26000. Svārstības ir, bet pret kopējo skaitu tās ir salīdzinoši tik mazas, ka to ir grūti attēlot. Tāpēc grafikas veidotājs ir izvēlējies nošķērēt daļu no datiem, parādot tikai dinamiku.
Un, kā jau tas vienmēr gadās ekseļgrafiķiem, tiek nevietā piesārņots attēls ar palīglīnijām, kuras pilnīgi nekādu pievienoto vērtību nesniedz. Mūsu kovidlaika statistikas slavenākais avots Jānis Hermanis arī ar to regulāri slimo.
Paņemam līnijas grafiku (perfekta dinamikas attēlošanai), izstiepjam proporcijās, cik vien ir vēlmes, sakārtojam virsrakstu, lai arī tas nemaldina un, protams, aizvācam no acīm palīglīnijas. Ļoti bieži var aizvākt arī daļu no datiem. Piemēram, no 2013. līdz 2016. gadam, kur izmaiņas ir pavisam nebūtiskas, tos datus var arī nerādīt. Es atstāju, lai ir iespēja paskatīties un pafantazēt par vizualizācijas uzlabojumiem.
Latvijā mirušo skaita izmaiņas, 2010—2021. Avots: Centrālā statistikas pārvalde, LSM.LV. mrserge.lv versija.
Protams, nekas neliedz aiziet arī pretējā virzienā un parādīt šos datus ekseļpareizi, toties absolūti bezjēdzīgā griezumā. Paldies Tomam un Dzintaram par jautrību.
Kaut gan 2020. gads jau ir paguvis pārsteigt pasauli praktiski ar visu, 15. septembrim pietaupīju nelielu pārsteigumu arī no savas puses. Šodien aprit 15 gadi kopš es sāku rakstīt mrserge.lv blogu, jau pirmajā ierakstā nosmīkņājot par «Baltic Marketing&Advertising» žurnālā publicēto statistiku, ka Latvijā uz vienu iedzīvotāju gadā tiek izlietoti vien 70 kg papīra.
Kopš tā laika smīkņāt esmu iemācījies skarbāk, ar grafomāniju nodarboties plašāk un ik pa laikam atļauties arī kaut ko uzdāvināt uzticamajiem bloga lasītājiem (jā, jā, es zinu, smieklīgi kaut ko tādu rakstīt 2020. gadā).
Viena no tradīcijām, kas dažus gadus pēkšņi pamesta novārtā — līdz ar bloga dzimšanas dienu sagatavot aktuālo kalendāru plānotājiem–ķēpātājiem, kuru katrs pats var izdrukāt uz ofisa printera un lietot, kā vien ienāk prātā. Savukārt tad, ja Adobe InDesign nav svešs, ar katru kalendāra iterāciju pastāstu arī kādu jaunu knifu izklājprogrammas lietošanā.
Piezīme 2020.09.16. Lejuplādējamie faili atjaunoti uz 1.1 versiju (to var redzēt titullapā), jo acīgais Kristaps bija pamanījis, ka 31. jūlijs nekorekti bija nomarķēts kā darbadiena. Atjaunoti arī IDML, INDD un TXT faili.
Tas ir standarta A4 portretformāta kalendārs ar 13 lapaspusēm (jo titullapa), un, tā kā visi objekti ir tekstā un vektoros, to var palielināt/samazināt drukai bez kvalitātes zudumiem uz jebkuru vēlamo A formātu.
Kā jau tas ir bijis iepriekš, arī šogad draudzīgais aicinājums visiem tiem, kas kalendāru ikdienā lietos (tostarp arī modificētās versijas), šī ieraksta komentāros iemest saites uz fotogrāfijām, aprakstiem un PDF failiem ar gatavajiem maketiem.
Līdzās nedēļu numerācijai, kalendārā iekļautas visas 2021. gada svinamās un svētku dienas, atzīmētas pārceltās darbadienas un, tā kā mēness fāzes vairs nav stilīgi, tās aizstātas ar saulgriežu dienām. Papildus pievienotas arī atzīmes par dienām, kurās ir jāgroza pulkstenis iestājoties vasaras un ziemas laikam. Tas tāpēc, ka Ekonomikas ministrijas 2019. gada solījums šo marazmu izbeigt līdz ar pāreju uz vasaras laiku 2021. gadā, pagaidām izskatās tikai pēc solījuma.
Kalendāram ir saglabāta galvenā funkcionalitāte — atstāts maksimāli daudz vietas, lai varētu to izmantot, darbojoties ar tādām pirmsdigitālā laikmeta smalkajām iekārtām kā zīmulis, pildspalva, flomasters, krītiņš un galu galā jebkas cits, kas spēj atstāt pēdas uz papīra. Jo papīrs pacieš visu.
Makets, tā uzbūve un nianses InDesign
Viss ir būvēts ar InDesign 15.1.2 un, tā kā saturs ir salīdzinoši vienkāršs, IDML fails vērsies vaļā arī uz vecajiem CS versiju InDesign. Trūkumi būs Nested Styles un Paragraph Style Options nianses, kas var nedarboties, bet tās nesalauzīs maketu. Identificēt «pārāk vecu» InDesign var titullapā: ja starp gadu un kalendāra nosaukumu nav līnija (kas ir rindkopai piešķirta īpašība) — jums ir samērā veca InDesign versija.
Saturs ir no savstarpēji salinkotiem teksta blokiem, kas katrā lapaspusē ir divi. Divi tāpēc, ka augšējais bloks ar mēneša un gada nosaukumu nolīdzināts pēc bloka augšmalas, savukārt tabula ar datumiem ir otrā blokā, kuram piešķirta īpašība nolīdzināt teksta blokus gar apakšējo malu. Attiecīgi nav ar roku jāčakarējas katrā mēnesī bīdot augstāk/zemāk tabulas, ja atšķiras nedēļu skaits mēnesī.
Stili ir definēti tabulām, tabulu šūnām, rindkopām un zīmēm (Table Styles, Cell Styles, Paragraph Styles, Character Styles), kas savā starpā ir saistīti. Ja ir vēlme nomainīt burvīgo Adobefontu kolekcijas jaunumu Bely fontu, atliek to pārdefinēt rindkopu stiliem menesis un diena.
Rindkopas stilam menesis ir papildus īpašība, ka nākamā rindkopa vienmēr sākas jaunā teksta laukā (Paragraph Style Options > Keep Options > Start Paragraph > In Next Frame).
Rindkopas stilam diena ir papildus īpašība, ka nākamā rindkopa vienmēr būs stils svetku apraksts (Paragraph Style Options > General > Next Style > svetku apraksts), tāpēc, ja gribās pievienot savas svinamdienas, atliek vienkārši aiz datuma iesist jaunu rindu un var sākt rakstīt.
Zīmju stili ir peleks, sarkans un svetki. Ja par pirmajiem diviem viss ir skaidrs, tad pēdējais ir tāpēc, ka rindkopas stilam diena ir definēts arī Nested Style jeb pakārtotais stils (Paragraph Style Options > Drop Caps and Nested Styles > Nested Styles). Šis palīdzēs gadījumos, kad Enter vietā aiz datuma tiks uzsists Shift+Enter, jo arī tad teksts būs noformatēts pareizi.
Krāsu paletē ir Black, red, marker un r32g31b27 krāsu lauki. Pēdējais atstāts jums pārdomām, reāli maketā izmantots netiek (patiesībā makets vispār izmanto tikai MYK un Cyan pat netiek izmantots, ja nu pēkšņi ofsetā taisīsieties dragāt). Mainot red krāsu, mainīsies arī krāsa visām svinamdienām, ja manis izvēlētais tonis nenāk pie sirds.
Par veselības stāvokli, lasot tālāk, katrs atbild pats
Kalendārs pēc būtības ir samērā čakarīgs makets, jo katru gadu sanāk bakstīties ar vienu un to pašu elli, rociņām bakstot nianses vienu pēc otras. Daži nosper skriptus ar konstruktoriem, kas nav adaptēti latviešu valodai; citi atrod 12 gadus vecu maketu un cer, ka izšļūks cauri tikai ar pāris labojumiem; hardcore iesācēji baksta visu rociņām.
Šī gada maketam par pamatu ir uz ātru roku PHP uzprogrammēts skriptiņš, kas uzģenerēja kalendāra saturu un salika marķējumu starp dažādiem teksta elementiem. Rezultāts glabājas arhīvā pieejamajā failā 2021-kalendars-ar-svinamdienam.txt. Ja grib sākt no šī punkta, tad atveram šo failu ar teksta redaktoru (ne MS Word) un kopaina būs skaidra. Svinamdienas pievieno, uzreiz aiz datuma ieliekot tagu <br> un aiz tā rakstot svinamdienas tekstu. Piemēram, ja gribam salikt vārdadienas visam gadam, tad arī tās būtu rakstāmas šādā veidā. Ja vienā dienā ir vairākas svinamās lietas, var katru atdalīt ar savu <br>. Īpatnība šajā teksta dokumentā ir ir tāda, ka starp datumiem ir reāls unicode Tab simbols, kas būs nepieciešams vēlāk, darbojoties ar tekstu InDesign maketā. Marķējums dienām ir <d>, <dG> un <dR>, attiecīgi norādot uz parastu dienu, pelēku (iepriekšējā vai nākamā mēneša) dienu un svinamdienu vai brīvdienu.
Kad teksts ir izbakstīts un svinamdienas saliktas, kopējam to InDesign dokumentā (ja tas nav manis taisītais dokuments, tad pirms teksta ievietošanas vajag pārkopēt no manis gatavotā dokumenta visas krāsas, teksta un tabulu stilus, jo tie tiks vēlāk izmantoti konvertācijās un skriptos).
Iezīmē no sākuma līdz beigām vienu pilnu mēnesi (no pirmās rindkopas līdz pēdējai, bet bez mēneša nosaukuma rindkopas) un pārkonvertējam uz tabulu Table > Convert Text to Table, atceroties izvēlēties tabulas stilu tabula menesim.
Kad visiem mēnešiem tabulas ir uztaisītas, atveram Scripts paneli un tur sameklējam skriptu FindChangeByList.jsx. Tieši zem viņa būs arī folderis FindChangeSupport, kurā patlaban visticamāk ir tikai fails FindChangeList.txt Ar labo peles klikšķi uzklikšķinām uz šī faila un izvēlamies Reveal in Explorer un uztaisām oriģinālajam TXT dokumentam kopiju. Ja nu būs luste vairāk ar šo skriptu ņemties, tur ir dažādi piemēri iekšā, ar kuriem padarboties. Oriģināla vietā iekopējam FindChangeList.txt failu no arhīva un tad ar dubultklikšķi palaižam FindChangeByList.jsx skriptu. Kad maģija beigusies, iedziļināsimies, ko tad mēs tikko izdarījām.
Pēc būtības šis skritpts dara tikai vienu lietu: izpilda Find/Change logā definējamās darbības. Bet, atšķirībā no dialogloga, šeit var sarakstīt uzreiz vairākas darbības pēc kārtas un izpildīt tās visas pēc kārtas. Tāpēc jāatceras, ka izpildes secībai arī ir nozīme. Ar // var iezīmēt rindas komentāriem, tāpēc, atverot FindChangeList.txt ar parastu teksta redaktoru, uzreiz būs skaidrs, kas notika kurā darbībā (nocitēšu tikai dažus, pārējo skatieties dokumentā):
//ielikām jaunu rindu pirms katras svinamdienas
grep {findWhat:"<br>"} {changeTo:"~b"} {includeFootnotes:false, includeMasterPages:false, includeHiddenLayers:false, wholeWord:false}
//piešķīrām rindkopām pirms tam definētos stilus
grep {findWhat:"<w>.+?.<w>"} {appliedParagraphStyle:"nedela"} {includeFootnotes:false, includeMasterPages:false, includeHiddenLayers:false, wholeWord:false}
//piešķīrām zīmēm pirms tam definētos stilus
grep {findWhat:"<dG>.+?.<d>"} {appliedCharacterStyle:"peleks"} {includeFootnotes:false, includeMasterPages:false, includeHiddenLayers:false, wholeWord:false}
//un tā tālāk uz priekšu
Sintakse ir pašsaprotama un, kā jau minēju, papildus piemērus var meklēt oriģinālajā FindChangeList.txt failā, jo nekur citur šim skriptam dokumentāciju atrast neizdosies. Ja GREP ir svešs, tad šis var būt piņķerīgs pasākums, bet var definēt arī parasto Search/Replace, tikai tad nāksies iztikt bet papildus funkcionalitātes, ko piedāvā regulārās izteiksmes. Par regulārajām izteiksmēm un to lietošanu InDesign es jau sen gribu uzrakstīt, tāpēc, ja tas šķiet saistoši, pabakstiet komentāros, lai varu saņemties.
Kad šis darīts, pārējais jau ir iepriekš definētie stili, kas visu saliek pa plauktiņiem. Vienīgi tabulas būs jāsabīda pašiem pareizos izmēros, jo to ar vienkāršu skriptu izdarīt nevar, bet sarežģītu skriptu man bija slinkums rakstīt. Tā kā tabulas ir tikai 12 un parametri ir jāiedauza tikai vienreiz (30 mm augstums, 25,3 mm platums un 3 mm platums pirmajai kolonnai), tad izdarīt to rociņām sanāca ātrāk par skripta rakstīšanu.
Veiksmi lietošanā un lai labi nosvinās mrserge.lv 15 gadi!
Rudens ir lielisks mirklis dabas haotiskuma novērošanai. Sētnieku cīņas ar nobirušajām lapām, kuras vēja brāzmu ietekmētas izkliedējas svaigi saslaucītās ielas garumā. Līdzīgi vējam, maketētāji mēģina to pašu atkārtot izklājumos, izbārstot saņemtās informācijas vienības maketa laukuma robežās ar vien sev zināmiem varbūtības parametriem.
Skrīveri pēdējo divu gada laikā ir piedzīvojuši pozitīvas pārmaiņas — pilnībā pārbūvēta maģistrālā iela, vairāki tilti un šoseja Madlienas virzienā. Izskatās, ka arī Latvijas dzelzceļam palicis kauns un ir lemts par pēdējā neskartā posma pārbūvi, uzlabojot satiksmi pāri dzelceļam. Kadam nu ir dota vaļa, lai par šo notikumu savlaicīgi paziņotu satiksmes dalībniekiem.
Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuve un paziņojums par pārejas slēgšanu.
Nepamet sajūta, ka maketētājs ir centies panākt maksimālā ļaunuma efektu un par to nav nemaz īpaši pārdzīvojis:
Bezjēdzīgais uzsaukums «Uzmanību!», kas nenes nekādu informatīvo vērtību.
Četru izmēru teksts, papildus arī nevajadzīga augšējā reģistra izmantošana.
Ačgārns datuma pieraksts, tostarp nevajadzīga gada minēšana, līdz saknei briesmīgs laika pieraksts.
Informācijas trūkums par to, kāpēc minētās neērtības satiksmes dalībniekiem tiks ieviestas.
Piepucējam tekstu, lai tas ir sakarīgs. Sakārtojam informācijas blokus, izceļot svarīgāko. Papildinām ar informatīvām piktogrammām, kas neatstāj vienaldzīgus satiksmes dalībniekus, uzliekam uz esošā formāta.
Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuve un paziņojums par pārejas slēgšanu, mrserge.lv versija
Tematiski pirms mācību gada sākuma uznāca vēlme padarboties ar kādu stundu sarakstu / mācību grafiku / jaunu zināšanu ieguves plānu. Sauciet to kā nu jums labpatīk. Un kāpēc gan to neizdarīt ar Rīgas Valsts tehnikuma mājaslapā atrodamo mācību grafiku studiju programmai «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai».
Vērsim pie ragiem ķerties nebija vienkārši. Nācās izpētīt arī citus RVT mācību grafikus, lai saprastu, kas te notiek (un es tiešām ceru, ka vismaz virspusēji, piemēra vārdā, es to esmu sapratis).
Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmas «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» īstenošanas grafiks. 1. lapaspuse no četrām (saites uz visiem materiāliem atrodamas ieraksta beigās, bet drukājamu PDF failu vari apēst arī pa tiešo).
Sāksim ar būtiskā saprašanu:
Maketa galvenē un kājenē ir random draza, kas droši vien ir nepieciešama katrā lapaspusē un to uzspiež Eiropas Sociālā fonda prasības dokumentācijai. Vajadzētu to visu salikt kopā un nolikt tā, lai tā ir atrodama, bet neuzbāžas.
Tabulā ir ļoti daudz informācijas, kas atkārtojas vai nav vajadzīga: norāde «Datums», mācību vietas adrese (tā jau norādīta virsrakstā), stundu numerācija (tai nav jēgas, jo 1. stunda dažādās dienās sākas dažādos laikos), līnijas tabulas ailēm, piespiedu ēnojums katram otrajam datumam (jo savādāk vispār neko nevarētu saprast).
Tabula maketēta jocīgā griezumā un nav ne pret ko līdzināta, radot apjukumu pat pie vienkāršas pārskatīšanas.
Nav ievērots tuvuma/tāluma princips — tikpat labi priekšmeta nosaukums, norises vieta un skolotājs vars attiekties gan pie augšējā, gan pie apakšējā stundu uzskaitījuma.
Man nekad nav bijis skaidrs, kā cilvēkiem var šķist ērti pētīt 20 centimetrus platas desas ar informāciju un mēģināt savilkt kopā pirmo tabulas aili ar pēdējo neapjūkot. Vienmēr stādos priekšā savu klases audzinātāju, kas ar lineālu vilka pāri žurnālam, lai īstajam skolniekam ieliktu vieninieku. Tā arī šeit, makets baudāms ir tikai izdrukātā veidā velkot ar lineālu līdzi.
Maza pamanītā nianse: dažās dienās stunda, kas sākas 15:35, beidzas 16:10, bet citās dienās — 16:15. Sakarības atrast neizdevās.
Maketa pārveidei būs nepieciešams izmest visu lieko ārā, atrast kopsakarības un racionāli salikt katru mācību dienu tā, lai tā būtu kā strukturēts bloks, kas ir iterējams (lasi — lai to ir viegli sakopēt vajadzīgos daudzumos).
Pirmais, no kā uzreiz atteicos: izlīdzināšana pēc laikiem. Nav jēgas atstāt pirmo aili tukšu dienām, kad stundas sākas vēlāk, jo faktiski mācības notiek visu dienu un interese būs par to, cikos konkrētajā datumā stundas sākas un cikos var pazust uz krogu.
Otrais: saprast, cik kopā ir atsevišķu teksta grupu vienību, lai var paralēli maketa izbūvei sākt arī definēt stilus. Kopā atradu četrus: datums, laiks, priekšmeta nosaukums, priekšmeta apraksts. Papildus izcēlu pusdienu pārtraukumu un vienu īpašo teksta marķējumu, kas norāda uz sarkanajā iekrāsotajām stundām pirmajā lapaspusē, lai arī ko tas nozīmētu (to pašu teksta marķējumu izmantoju arī noslēguma eksāmena izcelšanai).
Tā kā katras atsevišķas vienības informācija nebija plaša, to varēja viegli ielauzt 3 pārskatāmās slejās un, saglabājot 210×297 formātu, bet pagriežot to stāvus, viss «programmas īstenošanas grafiks» skaisti izvietojās divās lapaspusēs.
Teksta noformēšanai izmantoju lielisko FF Unit Pro garnitūru, kas pieejama visiem Adobe Creative Cloud abonētājiem pilnīgi bez maksas un ir brīnišķīga tabulu maketēšanai.
Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmas «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» īstenošanas grafika mrserge.lv maketa versijas 1. lapaspuse no divām (saites uz visiem materiāliem atrodamas ieraksta beigās, bet drukājamu PDF failu vari apēst arī pa tiešo).
No īpašajām «fīčām»:
Viss teksts ir uzlikts un nolīdzināts pēc 12 punktu režģa, bet mācību priekšmeta nosaukumam un aprakstam nolīdzināta ir tikai 1. rinda (lai panāktu šādu efektu, jaunas rindas vietā vajag iesist Shift+Enter).
Datums ir atsevišķs paragrāfs, savukārt laiki ar priekšmetiem ir divu kolonnu tabula.
Mācību priekšmetam no kreisās puses ir nepārtraukta svītra, bet aprakstam un, ja aiz tā vēl ir nepieciešamas tukšās rindas, tad arī tām — svītras vietā ir punktojums. Kombinācija uztaisīta, lai savilktu kopā, cik ilgi stundas notiek, tai pat laikā padarot kopsummā maketu vieglāku. Šī marķējuma izveidei izmantota jaunā InDesign iespēja Paragraph Border.
Ja vienā dienā ir tikai viens priekšmets, kas sākas pirms un beidzās pēc pusdienām, tad netiek atkārtots, kur tas notiek un kas to vada (ja nemainās vieta vai pasniedzējs).
Solītais fails ar visu saturu vēlā vakara spēlītēm: 2019-08-26-izglitibas-programmas-istenosanas-grafiks.zip (6,5 MB). Arhīvā atrodams oriģināls DOCX formātā un tā paša brīnuma drukājams PDF; pārveidotā maketa INDD un IDML faili un galā uzražotais PDF.
P.S. Labam ierindas maketētājam ar šo vajadzētu spēt tikt galā pāris stundās (ieskaitot iebraukšanu, kas sākotnējā tabulā vispār ir atrodams un kā tā ir uzbūvēta). Spriežot pēc kursa intensitātes, tikpat ilgā laikā ar to tiek galā arī RVT kursa «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» beidzējs.
Īpašais radio ziņu izdevums «Ziņas vieglajā valodā» ir ļoti veiksmīgs projekts, kas darbojas jau vairākus gadus. Nesen pamanīju, ka LSM.LV šai rubrikai ir parādījies jauns pieteikums, kas ir daudz veiksmīgāks par līdz šim izmantoto raibo avīžfonu, tomēr prasa mazas korekcijas.
«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotais pieteikums.
Ir viena lieliska lieta, kas ir izdarīta: augšējā reģistrā rakstītais teksts «ZIŅAS VIEGLAJĀ VALODĀ» ir izretināts, lai tas būtu vieglāk lasāms. Tai pat laikā tas, ka ir izretināts arī apakšējā reģistrā rakstītais teksts «Vienkārši par svarīgo» ne pavisam nav labi. Teksts sabrūk un nav sasaistīts, tāpēc maketētājam nācās ielikt sarkano svītru, lai kaut kā savilktu abus blokus un palīdzētu acij noķert tekstu. Šis ir viegli labojams.
Te gan būtu vērts pieminēt, ka Open Sans fontā nav diez ko veiksmīgi izveidoti starpburtu pāri. Piemēram, starp J un A atstarpe ir par mazu, starp G un L — neproporcionāli liela, bet manuālo koriģēšanu šoreiz izlaidīsim, tikai piekārtosim esošo. Pirmajā rindā nedaudz jāsamazina starpburtu atstarpes, lai vārdi turās kopā, savukārt otrajā rindā retinājums vispār ir jāizslēdz.
Uzreiz acīs iekrīt tas, ka otrā rinda atrodas nedaudz par augstu, jo tā jau spēj dzīvot patstāvīgu dzīvi, bez sarkanās līnijas. Tāpēc tā jāpabīda nedaudz zemāk, veidojot simetriju virs un zem sarkanās līnijas.
«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotā pieteikuma tekstu labojums.
Bet var arī iet tālāk un atbrīvoties no šīs līnijas vispār, jo tās funkcionālā jēga ir pazudusi. Pie reizes arī sakārtot objektus tā, lai tie ir uzlikti uz sleju režģa un tad atsevišķos elementus jau satur kopā maketa simetrija.
«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotā pieteikuma maketa lauzuma iterācija ar simetrisku objektu izvietošanu.
Lai teksta lasīšana nekļūtu par pārbaudījumu, ir vērts pievērst uzmanību tam, kā tiek komponēta plūsma un savstarpēji sasaistās rindas. Ja nonākot līdz rindas beigām, lasītājam acīm ir jāskenē viss makets teksta turpinājuma meklējumos, tad šāds makets ir jāpārtaisa.
Eksistē vecs triks, kas nāk no avīžu izklājumu plānošanas — aizstāt reālu tekstu ar neitrāliem blokiem, tādējādi novēršot uzmanību no satura un palīdzot koncentrēties uz lauzuma būtību.
lsm.lv raksta lauzums ar aizklātiem teksta blokiem.
Uzreiz kļūst skaidri redzams, ka teksta bloki ir izkaisīti un secīguma princips nav ievērots. Pēc ievada pamatteksts sākas nenosakāmā pozīcijā slejas vidū, pirmās rindkopas pēdējā rinda bezjēdzīgi karājas zem audiomateriāla ielauzuma.
Pievērsiet uzmanību, ka, kaut gan ievads jau tā ir izcelts ar pustrekno fontu un palielinātu burtu izmēru, lai saglabātu bloka vienotību, dizainerim nācās ielikt pirms un pēc ievada līnijas, kas saturētu šo teksta bloku kopā. Un ir viegli pamanīt, ka lielāko putru maketā ir savārījis audiomateriāla ielauzums, kura pārnešana uz labo pusi būtiski uzlabotu teksta lasāmību.
lsm.lv raksta lauzuma labojums.
Tagad tikai atliek tikt galā ar saikļu karāšanos rindas galos, šķidro retinājumu un novākt traucējošās līnijas ievada rindkopai.
Ielauzumu ielikšana tekstā un līdzināšana pēc kreisās malas ir ļoti specifisks un sarežģīts maketa veids, kas sevi reti attaisno un praktiski nekad nenostrādā bez manuālām korekcijām. Princips vienādi darbojas gan drukātajos, gan elektroniskajos maketos (ja nu vēl šī robeža vispār būtu īpaši jānodala). Daudz veiksmīgāks risinājums ir daļēja iznešana ārpus teksta slejas, bet par to kādu citu reizi.
New York Times ielauzums ar daļēju iznešanu ārpus rindas.
Ir klāt tas skaistais un burvīgais laiks, kad «The weather outside is frightful» skan ne tikai lielveikalos, benzīntankos, bērnudārzos un suņu pastaigu laukumos, bet arī sapņos. Un te nu es sapratu, ka šogad esmu negodīgi atstājis jūs bez Ziemassvētku dāvanām.
Šis ir jau devītais gads, kopš mrserge.lv blogā publicēju izdari-pats-savām-ķepiņām kalendāru nākamajam gadam.
Kalendārs ir radīts cilvēkiem, kuriem svarīgs ir katrs kvadrātcentimetrs sev apkārt un viņi nav aizmirsuši, kas ir pildspalva un zīmulis. Tas satur tikai svarīgākās lietas: datumus mēneša skatā, nedēļu numurus, valsts noteiktos oficiālos svētkus un brīvdienas 2017. gadā, pilnmēness fāzes iestāšanos Rīgā un ļoti daudz brīvas vietas, kur zīmēt, rakstīt un plānot. Nekādu kaķīšu, nekādu dabas skatu, nekādu vārdadienu.
Mr. Serge 2017. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.
Mr. Serge 2017. gada kalendāra makets ir A formātā un ir brīvi drukājams gan A4, gan A1 formātā. Pēc pieredzes, visērtākais izrādījās A2 formāts, kuru pēc tam iesien spirālē. Tad to var lietot gan uz galda, gan arī piekarināt pie sienas, kad uz galda tas traucē. Izdrukāt 13 lapaspuses var mājās vai ofisā. Tad atliek vien sašūt lapas. Padoms: nedrukā uz stipri krītota un kalandrēta papīra (spīdīga), savukārt sašūt vari aiznest uz jebkuru kopēšanas salonu.
Kalendārs pieejams divos veidos. PDF (tūlītējai drukai) un IDML (maketēšanas frīkiem):
Kalendāru drīkst drukāt, pārsūtīt, pārtaisīt, adaptēt. To nevar zagt, jo nevar nozagt to, ko dodu bez maksas. Divi lūgumi: izmantojot atsaukties uz blogu un ziņot šī raksta komentāros, ja pamanīta kāda kļūda. Protams, man būtu arī ļoti jauki zināt, kur kalendārs tiek izmantots.
Interesantas muļķības par 2017. gadu
Divi mēneši 2017. gadā beigsies ar svētdienu un tā nu tas sanāk, ka arī gads beigsies svētdien. Tā kā sūkstēties par iešanu darbā 2. janvārī mēs varēsim divus gadus no vietas. Jau šobrīd ir oficiāli zināma viena pārceltā brīvdiena, kas būs 20. novembrī, jo 18. novembris iekrīt sestdienā. Bet ierēdņi vēl plāno valsts un pašvaldības iestādēm 5. maiju arī pasludināt par brīvdienu, pārceļot to uz 13. maiju. Lieldienas 2017. gadā atkal būs man daudz pieņemamākajā aprīlī, savukārt Jāņus svinēsim tikai trīs dienas.
Priecīgus visiem Ziemas saulgriežus. Nākamajā gadā novēlu jums homeopātiski daudz raižu, no glutēna brīvas galvas un domas, veselīgu attieksmi pret kritiku un kritisku attieksmi pret ziņām.
—Do you really think you can stop us Mr.Cowboy?
—Well, Yippie-Ki-Yay MotherFucker!
Papildinājums 22. decembrī.Ozolnieku vidusskolā (kur, starp citu, es pats esmu uzsācis skolas gaitas) ir superīgs darbmācības pasniedzējs Dainis Šantars aka cyxob. Viņš ir viens no mana kalendāra ikgadējajiem patērētājiem un šogad kopā ar skolēniem uztaisījis ķēpātāju kalendāra bilžaino versiju (PDF, 15 MB). Nu un pie reizes viņš arī atsūtīja, kā lietojās 2016. gada kalendārs.
Pieļauju, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem, ar ko saskaras dizaineri un maketētāji, ir daudzu portretu sakārtošana, nepadarot to par garlaicīgu kaudzīti ar attēliem. Ar to saskaras gan sociālo tīklu zīmētāji, gan viedtālruņu kontaktu sarakstu dizaineri, gan arī klasisko sejiņu galeriju maketētāji.
Cilvēkiem ir dažāda sejas forma, fotogrāfijas nāk no ļoti dažādām vietām un ir grūti piemeklēt vienāda rakursa un rakstura bildes, pinkaini mati un plikpauris blakus izskatās dīvaini, izteikts dubultzods ir sejas turpinājums, bet liels ādamābols tāds nav. Un tā tālāk. Iemesls apjukt ir pamatots.
Klasiskā 5:7 proporcija (ielu aptauja) portretfotogrāfiju kaudzītei ir garlaicīga. Tā rodas no fona atdalītās galvas, izgrieztas sejas (dienvidparks) kā arī Latvijā pēdējos gados populārās ovāli un apaļi izgrieztas portretbildes (pogas). Viens tāds piemērs kā reiz pagadījās LTV Ziņu dienesta tviterkontā, piesakot raidījumu Tiešā runa. Visnotaļ skaidri uzstādīts uzdevums, bet, apjūkot fotoarhīva piedāvātajās iespējās, maketa veidotājs uztaisīja haosu.
LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos. Sarkanais aplis parāda fotogrāfijas formu, gaiši sarkanie pleķīši ir cilvēku sejas.
Pirmkārt, attēli nav vienādi nedz pēc lieluma, nedz pēc formas. Bet to vēl varētu norakstīt uz paviršību. Kas ir daudz svarīgāks: cilvēku seju izmērs dažādās bildēs. Māris Pūķis starp Aivaru Lācaru un Andu Rožukalni izskatās speciāli samazināts. Un visa augšējā portretu rinda padarīta mazāk svarīga par apakšējo.
Lai situāciju labotu, portreti ir jāizlīdzina pēc seju lieluma. Man gan neizdevās atrast visas bildes, kuras izmantoja LTV (un nebija arī fotožurnālista, kam pajautāt), bet šajā gadījumā tas tikai pierāda teorijas darbspējīgumu.
Praktiski portretu līdzināšanai kā atbalsta punktus jāizmanto acis un muti. Var izmantot arī zodu, bet sanāks čakars, ja būs bārdainie jālīdzina. Varētu izmantot pieri, bet čolkas atkal nāk modē un dažiem plikpauriem nevar pateikt, kur kādreiz mati bijuši. Tomēr arī tad vajag saprast, ka nāksies manuāli veikt nelielas korekcijas, jo mēs neesam Mattel rūpnīcā štancēti.
Ko noteikti nevajadzētu darīt ar portretiem: neproporcionāli staipīt attēlu, griezt nost pieri vai zodu, mest bildi spoguļattēlā (par to kādreiz atsevišķi pastāstīšu) vai citādi ietekmēt attēla patiesumu.
Starp citu, tāds pats princips tiek izmantots arī logotipu izkārtošanā maketos. Tikai šajā gadījumā jāņem vērā nevis acis un mute kā portretiem, bet gan logo laukums jeb vizuālais svars.
2009. gada cafe Leningrad pasākuma plakāts. Logotipi izkārtoti trīs rindās, katrā rindā ievērojot vizuālā svara principu.
Tā kā jau šķita, ka viss ir skaidrs, tāpēc sajaukšu galvu. Ne vienmēr vajag izmantot vienlīdzības principu. Dažkārt tas ir pārāk garlaicīgs risinājums. Fotogrāfijas var būt dažādas pēc izmēra, bet tām var būt līdzvērtīgs atveides princips.
Laikraksta «Die Zeit» pirmā lapa 2015. gada 1. oktobrī.
Visi portreti Die Zeit pirmajā lapā ir vienlīdz nozīmīgi, tomēr tie ir izkārtoti dažādos izmēros, lai maketa kopskats nebūtu garlaicīgs. Būtiski pievēst uzmanību konsekvencei: katra izmēra attēlos cilvēkiem sejas būs vienāda lieluma.
Paņēmienu, kad līdzvērtīgu vizuālo informāciju sakārto dažāda izmēra loģiskā mozaīkā, izmanto arī kvalitatīvu interneta veikalu lapās, jo tad preču skenēšana vairs nav monotoni garlaicīga.
P.S. Ja cilvēks aiziet uz fotobūdiņu, lai pašrocīgi uztaisītu dokumentu foto četros eksemplāros, tad viņš ir uztaisījis pašportretu. Selfijs ir murgs, ko lobē stilīgie Rīgas lokālos krafta alu pārdzērušies velofašisti.
Jelgavas pašvaldības izdevumam «Jelgavas Vēstnesis» pirms gadumijas mājaslapa mainījusi paskatu un funkcionalitāti. Izskatās, ka tam sekojusi arī drukātā satura čubināšana. Sen nebiju interesantas grafikas redzējis.
Vēstneša darbiniece Ilze Knusle-Jankevica rakstā «Operatīvie dienesti visbiežāk braukuši uz «Argo» un «Klondaiku»» apkopojusi Jelgavas Pašvaldības policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta statistiku par aizvadītajiem diviem gadiem un noskaidrojusi vistrakākās atpūtas vietas Jelgavā. Nav gan skaidrs, kāpēc nav informācijas no Valsts policijas, bet ne par to ir stāsts. Rakstu pavada grafika.
Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā. Autors: jelgavasvestnesis.lv
Manu uzmanību piesaistīja dizainera feinais risinājums ar Baleriju, kurai abos gados ir vienāds trakojošo skaits. Bet ar to viss arī beidzās:
—Gadi bezjēdzīgi izvilkti kā atsauces, kaut gan varētu efektīvi izmantot krāsu kodējuma iespējas.
—Tā vietā, lai klubu nosaukumus uzrakstītu blakus datiem, tie ir atvilkti uz grafikas apakšu un tiek mākslīgi līmēti klāt ar baltām palīglīnijām.
—Ko nozīmē palīglīnijas starp dažādu klubu skaitļiem? Ko tieši parāda Klondaikas un Balerijas savienojošā palīglīnija? Tās ir ne tikai liekas, bet arī maldinošas.
Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā. Mrserge.lv labotā versija.
Novācām visu, ko vien varējām novākt un sakārtojām atlikušo. Sanāca daudz tīrāk, bet tāpat pavisam skumji:
—Laukums nav vienmērīgi aizpildīts, drīzāk haotiski. Joprojām ir vēlme atrast tendenci starp klubiem, bet tādas nevar būt.
—Skaitļi apļu fonos ir maldinoši. Grūti atrast atšķirību starp Jelgavas kreklu datiem un Klondaikas datiem, jo abos gados klubos salīdzinoši ir bijis līdzīgs izsaukumu skaits.
Tā kā grafika arī pēc kļūdu labošanas sanākusi garlaicīga, top skaidrs, ka ir izvēlēts neatbilstošs datu vizualizācijas modelis. Pafantazējot, ko ar datiem vēl var izdarīt, lai tie ir interesanti, izkristalizējās divas idejas:
—Datus var vizuāli attēlot lielākus/mazākus, atkarībā no vērtībām.
—Datiem ir ģeogrāfiska piesaiste, kāpēc gan neizmantot karti?
Ar Google Earth izveidojam klubu koordināšu grupu, importējam grupu CartoDB un uzfrišinām izskatu, izvelkam gatavo karti kā attēlu un pabeidzam vizualizāciju jau lokāli, pievienojot skaitļus. Varētu čakarēties ar trīs datu slāņiem un to visu iztaisīt arī interaktīvu, bet šajā gadījumā nebija tāds uzstādījums un dizaineris noteikti primāri grafiku taisīja drukātajai versijai.
Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā 2014. un 2015. gadā. Mrserge.lv grafika.
P.S. iemetiet komentāros, ja jums jau izbesījis lasīt par to, ka es visur gribu redzēt kartes.
