Kategorija: Rokdarbi

Ar šo uzsākšu rakstu sēriju par to, kā un kas ir pareizi jālieto un jāraksta. Atgādināšu tikai, ka dažas lietas būs tīri no personiskās pieredzes, nevis vispārpieņemtajiem likumiem, kas jums neliedz to uztvert kā vērā ņemamu apgalvojumu.

Šoreiz runāsim pa to, ko daudzi sauc par «strīpiņām», citi sauc par «mīnusiņiem», daži — par «domuzīmēm».

Turpināt lasīt “Pareizrakstības nodarbības #1. Par tām «strīpiņām»”

Sakarā ar to, ka pēc iepriekšējās publikācijas par NYTimes jauno virsrakstu izlīdzināšanu saņēmu e-pastus ar jautājumiem par to, kas tas viss tāds ir, nedaudz paskaidrošu par šo tēmu smalkāk.

Turpināt lasīt “Rokdarbi #9. Virsrakstu izlīdzināšana (turpinājums tēmai)”

Kaut kā pēdējā laikā sāk krist uz nerviem briesmīgās reklāmas, kuras savulaik tirgus tantes izmantoja, lai logiem priekšā liktu un saule nespīdētu veikalos. Tagad tas ir pārnesies uz visām tām neskaitāmajām bezgaumīgajām bodēm, kas atrodas dažādos tirdzniecības centros. Tabakas papīra meklējumos, skraidīju t/c «Olimpija» abos stāvos, līdz uzrāvos uz kaut ko, no kā acu nevarēju novērst (fotografēts ar mobilo telefonu).

Nav ne jausmas, kas ir tik ļoti izkropļojis bildi ar brīnišķīgas sievietes portretu un vēl jo vairāk – sabojājis cienījama mākslinieka brendu ar tik briesmīgu reklāmas veidojumu. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas man šķita nepieņemams, ir briesmīga kontrastu izvēle – melns ar baltu jau tā rada kolosālus kontrastus, bet sarkanais tikai samoka to visu līdz tādam stāvoklim, ka ir neskaidrs, ko tad šī reklāma gribēja parādīt – sieviešu apģērbu vai arī Pierre Cardin pulksteni?

Praktiski neko nedarīju – atradu caur Google viena Pierre Cardin pulksteņa fotogrāfiju, piemetināju klāt loguci. Manuprāt, tagad šai reklāmā mēs redzam tieši to, kas būtu jāredz – pulksteni (blakus piemetināju arī izgriezumu no manas telefonbildes). Protams, varētu vēl piemuhļīt izskatīgāku fonu (kādu gradientu, oreoliņu vai vēl ko tādu, kas tagad skaitās stilīgi un ko noteikti prasītu artdirektors, jo viņa darbs ir piečakarēties), varbūt piemeklētu atbilstošāka rakursa fotogrāfiju, tomēr pamats paliek nemainīgs – nevis sieviešu apģērbs, bet pulkstenis.

Un nemēģiniet mani pārliecināt, ka visi, kas ies garām, vērsīsies uz sarkanā apģērba apslēptajiem krūšu galiņiem un tāpēc noteikti pamanīs pulksteni. Tas man atgādinātu 90-tajos tik ļoti populārās automašīnu, riepu, u.c. vīriešu preču reklāmas ar pusplikām un plikām sievietēm.