Pareizrakstības nodarbības #1. Par tām «strīpiņām»

Ar šo uzsākšu rakstu sēriju par to, kā un kas ir pareizi jālieto un jāraksta. Atgādināšu tikai, ka dažas lietas būs tīri no personiskās pieredzes, nevis vispārpieņemtajiem likumiem, kas jums neliedz to uztvert kā vērā ņemamu apgalvojumu.

Šoreiz runāsim pa to, ko daudzi sauc par «strīpiņām», citi sauc par «mīnusiņiem», daži — par «domuzīmēm».

Pārnesuma zīmes, defises un ķegļi

Sākumā tiksim galā ar to, kādi tad vispār ir šo strīpiņu veidi:

  1. «—» domuzīme (poligrāfiskā defise)
  2. «–» īsā domuzīme (pusķegļa defise)
  3. «­­–» mīnusa zīme
  4. «-» pārnesuma zīme (defise)

Domuzīme (poligrāfiskā defise) — tas pats, kas angliski ir em-dash, em-rule

Tā ir zīme, kas ir «M» burta platumā attiecīgajā garnitūrā. Tas nozīmē, ka ja jūs esat izvēlējušies, piemēram, 18pt burtu lielumu, tad domuzīmei ir jābūt 18pt platai.

Domuzīmei ir jābūt ar nelielu atstarpi no abām pusēm, to viegli bija panākt burtliču laikos, jo atstarpei ir jābūt daudz īsākai, nekā atstarpei starp vārdiem tekstā. Datortehnoloģiju laikmetā visu mēģina vienkāršot, arī atstarpes, tieši tāpēc pareizi sastādītā garnitūrā šī nepieciešamā atstarpe jau būs iestrādāta pašā simbolā, tāpēc pirms un pēc domuzīmes atstarpes neliek!

Diemžēl šo zīmi vienkārši nav iespējams ievadīt ar klaviatūru (saīsinājums Windows vidē — pieturot ALT pogu uz ciparu tastatūras jāievada 0151, MAC vidē — Shift + Option + –), tāpēc tā līdz ar drukātā teksta plašāku pielietojumu ir praktiski pazudusi no ikdienas lietošanas, tomēr rūdītie tipogrāfiķi tā vietā bieži vien lieto divas defises bez atstarpes starp tām «–», tādējādi vismaz daļēji panākot pareizo rādījumu. Kāpēc tikai daļēji? Tāpēc, ka domuzīme ir jūtami tievāka par defisi un tā atrodas nedaudz augstāk, lai varētu tikt pielietota kā pie mazajiem burtiem, tā arī pie lielajiem burtiem (augšējā un apakšējā reģistra zīmēm).

Pareizu domuzīmes lietojumu jūs varat redzēt augstāk redzamās bildes 2. piemērā.

Es iesaku lietot poligrāfisko defisi:

  • iesākot uzrunu
  • pie atsaucēm
  • tekstā, kurā tiek lietota mīnusa zīme
  • literatūras sarakstos, vārdnīcās, enciklopēdiskos tekstos, kur cieši blakus ir daudz dažādu pieturas zīmju

Īsā domuzīme — tas pats, kas angliski ir en-dash.

Tā ir zīme, kas ir garumā puse no «M» burta platuma attiecīgajā garnitūrā, jeb burta «N» platumā. Tieši tāpēc to arī sauc par en-dash jeb pusķegļa defisi. Tipiski to izmanto praktiski visur, kur būtu jālieto domuzīme, tikai atsitot no abām pusēm ar atstarpēm (skatieties augstāk redzamās bildes 1. piemēru). Lielākoties tas ir tāpēc, ka tas ir ievazāts no angļu valodas. Tomēr sakarā ar to, ka mūsdienās cilvēki pie tā jau ir ļoti pieraduši, to nākas lietot arī ikdienā.

To arī nav vienkārši uzsist uz datora tastatūras, tomēr populārākais teksta redaktors MS Word to izdarīs jūsu vietā, ja vien jūs neaizmirsīsiet, ka pirms un pēc īsās domuzīmes ir jābūt atstarpēm! Taustiņu saīsinājums Windows vidē: ALT + 0150, MAC vidē — Option + –.

Mans ieteikums ir to lietot:

  • kā parasto domuzīmi tekstā, atsitot to ar atstarpēm no abām pusēm (skatīt 3. piemēru).*
  • kā atdalošo zīmi starp periodiem, piemēram, «jūnijs–augusts», «1988.–1999. gads», «Vilciens Rīga–Belgrada šodien nekursēs.» neatdalot to ar atstarpēm.
  • lietot to kā mīnusa zīmi.**
  • — saīsinātā domuzīme defises vietā var tikt vienkārši pielietota jūsu mājaslapās, praktiski jebkura programmēšanas valoda nodrošina simbolu aizvietošanu. Šai gadījumā jums būtu jāaizvieto atstarpe + defise + atstarpe ar atstarpe + īsā domuzīme + atstarpe. Viens no vieglākajiem veidiem to būtu izdarīt ar JavaScript, jo tad nav vajadzīga papildus programmēšana no servera puses. Es būtu ļoti priecīgs, ja kāds šīs programmēšanas valodas pārzinējs varētu komentāros iemest visvienkāršāko kodu, ar kuru to varētu veikt.

** — mīnusa zīmei ir arī savs simbols. Tas tipiski ir plus zīmes platumā, tomēr daudzās garnitūrās nav šī simbola, tāpēc tā vietā es iesaku lietot īso domuzīmi, kas pēc lieluma ir vistuvākā mīnusa zīmei. Jūs varat pārliecināties par to, vai jūsu lietotajā garnitūrā ir šis simbols, ievadot Windows vidē ALT + 0173, MAC vidē — Control + \.

Defise jeb pārnesumu zīme

Jā, tieši tā, defise pilda tikai un vienīgi pārnesumu zīmes funkciju. Tai nav nekāda sakara ar domuzīmi un lietot to domuzīmes vietā ir tas pats, kas lietot punktu komata vietā. Defise tiek lietota tikai divos gadījumos:

  • lai norādītu, ka vārds tiek pārdalīts (pārnesums)
  • lai savienotu divus vārdus (piemēram, «Aicinām uz vakanto kodolfiziķa-izmēģinātāja amatu»)

Visi pārējie defisies pielietojumi ir nepareizi!

Tagad nedaudz par piemēriem, ar kuriem ilustrēju šī raksta sākumu. Pirmais piemērs ir balstīts uz to, kā dažādas defises lieto angļu valodā, otrais piemērs parāda, kādas defises būtu pareizi lietot latviešu valodā, savukārt trešais — kā es iedomājos mūsdienīgu defišu lietojumu.

Beigās es jums dodu vēl vienu salīdzinošo tabulu, lai jūs spētu atrast katru no simboliem dažādās vietās. Silti iesaku to izdrukāt un pielīmēt pie sienas blakus monitoram:

Defises - ka dabūt dažādos veidos

P.S. Es jau ilgus gadus gaidu, kad Tilde savos tastatūru rīkos beidzot noklusēti piedāvās ievadīt īso domuzīmi defises vietā un ļoti ceru, ka kādreiz tas tā arī notiks.

17 doma par “Pareizrakstības nodarbības #1. Par tām «strīpiņām»”

  1. O!
    Paldies, purvainais, par saiti! Nebiju šo Artemija rakstu lasījis, bet prieks, ka esi kaut ko tādu uzgājis. Domāju, ka izlasot gan vienu, gan otru, cilvēkiem radīsies pilnīgs priekšstats par to, kas un kā ir jālieto. Atzīmēšu gan, ka krievu valodā ir ļoti daudz atšķirību no latviešu valodas tieši stilistikā, tāpēc to vajadzētu ņemt vērā, kad lasa Artēmija padomus.

  2. Tev nav taisnība par to, kas domuzīmi (m-dash) var rakstīt bez atstarpēm. Vismaz latviešu valodā nevar, jo ir iespējamas tādas situācijas, kad pirms vai pēc domuzīmes ir komats, un tad tev sanāks ļoti neglīti.

  3. Ideja, ka domuzīmei abās pusēs nelieto atstarpes, ir ļoti neparasta. Vai Latvijā būtu izdota kaut viena grāmata vai eksistē kaut viens preses izdevums, kur kaut kas TĀDS tiktu praktizēts? Tā tas ir vienīgi angļu valodā, visās citās valodās atstarpes lieto. Jā, abās pusēs. Turklāt pirmā no tām (vēlams) ir nedalāmā (nonbreaking), lai domuzīmi piesaistītu iepriekšējam vārdam.

  4. Skeptiķi, ja tu sūdīgi lasi, tas es tev paskaidrošu vēlreiz. Domuzīme, kā simbols jau kopš burtliču laikiem vienmēr ir veidots tā, ka pirms un pēc simbola ir paredzēts gaiss. Tieši tik liela, cik nepieciešama. Un tieši šī iemesla dēļ nedz pirms, nedz pēc domuzīmes nekāda atstarpe nav jāliek (Jā, starp citu, vai minēju tev, ka atstarpes arī ir vismaz astoņu veidu?).

  5. 1) `Pielietošana` ir beigusies pilnīgi un galīgi. Tagad ir `lietošana, lietot, lietojums`.
    2) Tagad latviski ir trīs atšķirīgas zīmes: domuzīme (ar agrāko funkciju un jēgu, starpiņas abās pusēs), vienotājdomuzīme (starpiņu nav, bet garāka nekā defise: 2002-2012 (šeit garums neļaujas pareizi ielikt).
    3) Defise: vārda dalījums, dubultuzvārds, vilciens Parīze-Londona, Itāļu- latviešu vārdnīca, Franču-prūšu karš. Defise nav vajadzīga vārdkopā, kur ir līdztiesīgas attiecības (profesors konsultants, redaktors sastādītājs, kodolfiziķis izmēģinātājs), skaņu atdarinājumi: kvā-kvā, vidžu-vidžu-čirks (te pilnīgi leģitīms arī vecais labais `vidžu vidžu čirks`), ku-ka-re-kū!.
    4) Pastāv tendence izvairīties no defisēm, kur tās latviski nav nepieciešamas: postfolkloras grupa; `traļi-vaļi` visdrīzāk attiecināms uz `vidžu vidžu čirks`, `traļi vaļi`, jo abos gadījumos ir ne tikai skaņu atdarinājums, bet arī drusku komiska, smējīga pieskaņa, viegla hiperbolizāija, pārspīlējums… Defise grafiski ne ar ko neatšķiras no `mīnuszīmes`.
    Postmodernisms, hiperreālisms, transkontinentāls, postherpētiska neiralģija, neirofizioloģija – daudzās citās valodās te lieto defisi, atdalot veidojumus ar atšķirīgu sakni.

  6. Mīnusa zīme un defise grafiski ir pilnīgi dažādi simboli. Mīnusa zīme vienmēr atradīsies vienā līmenī ar plusa zīmes horizontālo daļu, tātad, krietni augstāk par defisi un tā vienmēr būs horizontāla, bez papildus dekorācijām. Defise bieži tiek zīmēta ar dekoratīviem nobeigumiem un pavērsta nedaudz slīpi.

  7. Tajā sēdē «viedo» komisija lēma arī par šo absurdu:
    LVEK 2014. gada 14. maija sēdē (protokola Nr. 34 3. §) secināja, ka no valodas prakses viedokļa ir pareizs atverošo pēdiņu novietojums gan apakšā („) gan augšā (“), tomēr vienā tekstā konsekventi lietojams viens variants.

  8. Cien. autor! Lūdzu, kādu oficiālu pamatojumu (linku, grāmatu)?

Komentāri ir slēgti.