A un B formāta papīrs un tā izmēri kā arī C formāts

A un B formāta papīrs ir standarts, lai būtu precīzāki, tas ir visā pasaulē pieņemts ISO 216 standarts. Protams, ASV un Kanāda no šī standarta ar visām varītēm mēģina izvairīties. Papildus vēl ir radīts C formāts un tam atbilstošs ISO 269. Tad nu par katru pēc kārtas.

A formāta papīra izmēri milimetros, collās, cicero un punktos

mm in pica pt
A0 841 x 1189 33,110 x 46,811 198,7 x 280,9 2384 x 3370
A1 594 x 841 23,388 x 33,110 140,3 x 198,7 1684 x 2384
A2 420 x 594 16,535 x 23,388 99,2 x 140,3 1191 x 1684
A3 297 x 420 11,693 x 16,535 70,2 x 99,2 842 x 1191
A4 210 x 297 8,268 x 11,693 49,6 x 70,2 595 x 842
A5 148 x 210 5,827 x 8,268 35,0 x 49,6 420 x 595
A6 105 x 148 4,134 x 5,827 24,8 x 35,0 298 x 420
A7 74 x 105 2,913 x 4,134 17,5 x 24,8 210 x 298
A8 52 x 74 2,047 x 2,913 12,3 x 17,5 147 x 210
A9 37 x 52 1,457 x 2,047 8,7 x 12,3 105 x 147
A10 26 x 37 1,024 x 1,457 6,1 x 8,7 74 x 105

A0 formāta loksnes laukums ir precīzi viens kvadrātmetrs. A formāta papīra dimensijas veido attiecība 1 pret kvadrātsakni no 2 jeb 1:1,41421356237. Protams, sakarā ar to, ka atcerēties tik garas skaitļu rindas ir nevajadzīgi, vieglāk ir atcerēties viena papīra izmēru, piemēram, A4, un tad no tā rēķināt pārējos izmērus. Tas ir pavisam vienkārši, jo A3 papīra izmērs ir divas A4 lapas. Savukārt A5 izmērs ir tieši puse no A4 lapas.

Virspusēji iedziļinoties A un B papīra formāta rašanās vēsturē — tos pirmo reizi pieminēja 1786. gadā vācu zinātnieks Georgs Kristofs Lihtenbergs. Pēc tam savu ietekmi atstāja arī Franču revolūcija, bet 20. gadsimta sākumā Valters Portmans to aprakstīja vienotā DIN standartā. Lai nečakarētu prātu ar komatiem, tika pieņemts noapaļot izmērus līdz tuvākajam veselajam milimetram.

Tomēr, sakarā ar to, ka papīra ražošana, uzglabāšana un apdruka maina papīra izmērus, jau vēlāk, ISO standartā tika aprakstītas maksimālās pieļaujamās atkāpes no normas: ±1.5 mm līdz 150 mm garai loksnei, ±2 mm no 150 līdz 600 mm garai loksnei un ±3 mm loksnēm, kas ir garākas par 600 mm.

Populārākie A formāta papīra izmēri milimetros.
Populārākie A formāta papīra izmēri milimetros.

A formāta papīra izmēru cheat sheet, kā to mēdz dēvēt, var saglabāt arī *.pdf formātā.

B formāta papīra izmēri milimetros, collās, cicero un punktos

mm in pica pt
B0 1000 x 1414 39,4 x 55,7 236,2 x 334,0 2834 x 4008
B1 707 x 1000 27,8 x 39,4 167,0 x 236,2 2004 x 2834
B2 500 x 707 19,7 x 27,8 118,1 x 167,0 1417 x 2004
B3 353 x 500 13,9 x 19,7 83,3 x 118,1 1001 x 1417
B4 250 x 353 9,8 x 13,9 59,1 x 83,3 709 x 1001
B5 176 x 250 6,9 x 9,8 41,6 x 59,1 499 x 709
B6 125 x 176 4,9 x 6,9 29,5 x 41,6 354 x 499
B7 88 x 125 3,5 x 4,9 20,8 x 29,5 249 x 354
B8 62 x 88 2,4 x 3,5 14,6 x 20,8 176 x 249
B9 44 x 62 1,7 x 2,4 10,4 x 14,6 125 x 176
B10 31 x 44 1,2 x 1,7 7,3 x 10,4 88 x 125

Tipisks ir uzskats, ka B formāta papīrs tika izveidots, lai būtu tehniski vienkārši veikt A formāta papīra apdruku līdz ar malām. Teiksim, nodrukājot uz B4 loksnes A4 formāta darbu un tad nogriežot malas. Tomēr tas neatbilst patiesībai. B formāta papīra malu izmērs tiek rēķināts tieši tāpat, kā A formāta papīram — 1:1,4142. Un katrs mazāks B izmērs ir tieši puse no lielāka izmēra. Teiksim, B2 ir precīzi puse no B1 papīra loksnes izmēra. Lomu spēlē kas cits — B0 loksnes platums ir precīzi viens metrs. Tas ļauj poligrāfijā izmantot plašāku apdrukājamo papīru izmēru klāstu. Piemēram, A8 ir aptuveni spēļu kārts izmērs, tomēr daudz parocīgāk ir turēt rokās spēļu kārtis, kas ir B8 izmērā.

C formāts un DL formāts, izmēri milimetros un collās

mm in
C0 917 x 1297 36,1 x 51,5
C1 648 x 917 25,5 x 36,1
C2 458 x 648 18,0 x 25,5
C3 324 x 458 12,8 x 18,0
C4 229 x 324 9,0 x 12,8
C5 162 x 229 6,4 x 9,0
C6 114 x 162 4,5 x 6,4
C7 81 x 114 3,2 x 4,5
C8 57 x 81 2,2 x 3,2
C9 40 x 57 1,6 x 2,2
C10 28 x 40 1,1 x 1,6
DL 110 x 220 4,33 x 8,66

C formāta izmērs tiek lietots tikai un vienīgi aploksnēm, kurās ir ērti ievietot A formāta izmēra papīru. Piemēram, C5 izmēra aploksne lieliski der A5 izmēra papīra loksnei, jeb arī A4 papīra loksnei, kas salocīta uz pusēm (tipiskākais izmērs, kurā saņemam, piemēram, rēķinus).

Atsevišķu ievērību jāvelta DL jeb DIN Lang (Dimension Lengthwise) tipa aploksnei. Tās izmērs ir 110 x 220 mm. Šī izmēra aploksne ir paredzēta divas reizes pārlocītai A4 lapas loksnei un ir pasaulē populārākais un visvairāk izmantotākais aploksnes izmērs. Kaut arī poligrāfiķi savulaik stipri iespringa, lai šī izmēra aploksnes iznīdētu, tas bija un ir tik populāras, ka nācās arī šo izmēru pievienot ISO specifikācijai par papīra izmēriem.

Rokdarbi. Saite kā formas elementa aizstājējs Siguldas zemju kartes pārlūkā

Karšu izdevniecība Jāņa Sēta izstrādāja Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūku. Pašvaldība atrada laiku piedalīties Eiropas fondu projektā, Jāņa Sēta atrada resursus, lai realizētu visnotaļ foršu ieceri. Nezinu, kurā brīdī viss aizgāja šķērsām, bet ar gala produktu īpaši apmierinātiem nevajadzētu būt. Produkts sanāca sasteigts un sarežģīts lietošanā. Brīdinu, ka būs nedaudz tehniskāks teksts kā parasti.

Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūks. Ekrānšāviņš.
Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūks. Ekrānšāviņš.

Karšu pārlūkā ir ļoti daudz rīku, statisku un dinamisku elementu, tas viss izmētāts pa dažādiem stūriem, bieži vien viens otru dublējot. Piemēram, kartes kreisais augšējais stūris vispār izskatās kā no četriem dažādiem resursiem salīmēts.

Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūka navigācijas rīki.
Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūka navigācijas rīki.

Man ir grūti iedomāties cilvēku, kas joprojām lieto klikšķināšanu uz bultiņām, lai pabīdītu karti. Jocīgi izskatās arī trīs reizes, dažādos paskatos ieliktie pietuvināšanas un attālināšanas rīki. Par sudraboto pogu rindu arī pastāstīšu nedaudz vēlāk.

Atsevišķu uzmanību, kas arī ir rokdarbu raksta iemesls, jāvelta labajā pusē esošajam rīkam. Tas nodrošina parādīšanas/slēpšanas funkcionalitāti kartes slāņiem. Kartes slāņu rīka izmērs, ja salīmējam visas tā redzamās daļas kopā, ir 232 x 1018 px. Stipri par daudz priekš tik maza informācijas apjoma.

Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūks. Rīks darbam ar kartes slāņiem.
Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūks. Rīks darbam ar kartes slāņiem.

Maketētājs, kas jau tā nespēja tikt galā ar elementu izvietošanu kartes pārlūkā, uzkārās brīdī, kad bija jāapvieno formas kontroles (checkbox) un apraksta vizuālā leģenda. Drukātajā kartē makets būtu skaidrs — leģendas zīmējums + leģendas teksts. Bet te pienāca klāt trešais, funkcionālais elements.

Kad 2009. gadā rakstīju par adekvātu saišu lietošanu tekstos, daudzus samulsināja fakts, ka pastāv divu veidu saites — ar nepārtrauktu līniju un ar punktotu (raustītu) līniju. Toreiz JavaScript vēl neizmantoja tik plaši, tāpēc pietika ar definīciju, ka punktotā saite ved uz jaunu vietu/lapas daļu esošajā (ielādētajā) lapā. Tagad funkcionālās saites, kā man tīk tās dēvēt, papildina vai samazina elementu skaitu lapā, pašu lapu nepārlādējot. Tātad, princips paliek tas pats — noklikšķinot uz funkcionālās saites, lapa netiek pārlādēta, bet mainās kaut kā stāvoklis lapā.

Tieši tāpēc šādas saites var un tām bieži vien pat vajadzētu aizstāt formas elementus, tādējādi ekonomējot vietu salikumā un padarot to vienkāršāk uztveramu.

Pārmaketējot Jāņa Sētas karšu pārlūka slāņu rīku, tas ietilpst ekrānā, ir pārskatāms un vieglāk atšķirt aktīvos un neaktīvos kartes slāņus. Turklāt karšu pārlūkam parādījies nosaukums, slāņi salikti loģiskā secībā un blokā ievietots arī mērogs, punkta koordinātes, atbalstītāju logotipi.

Siguldas novada karšu pārlūks. Rīks darbam ar kartes slāņiem. Mr. Serge versija.
Siguldas novada karšu pārlūks. Rīks darbam ar kartes slāņiem. Mr. Serge versija.

Funkcionālo saišu lietošana

Es speciāli iezīmēju divās vietās kursoru, lai parādītu iespējamos funkcionālās saites stāvokļus. Pamata stāvokļi ir četri: nenospiesta, nospiesta, nenospiesta onHover, nospiesta onHover. Vēl var parādīties arī neaktīva nospiesta, neaktīva nenospiesta, bet šoreiz tādas nav. Vēl kas — funkcionālām saitēm, kad tās aizstāj formas elementus, grūti iedomājams stāvoklis «apmeklēta».

Pirmajā rindā ir izvietots pārslēdzējs starp ortofoto karti un topgrāfisko karti. Šis elements jau labu laiku ir zināms tiem, kas jelkad ir izmantojuši Bootstrap saviem projektiem, tāpēc par to smalkāk nestāstīšu un tas uz funkcionālajām saitēm neattiecas.

Tālāk mums ir visi slāņi, kas ir aktivizējami uz kartes un ir marķēti kā saites ar punktoto pasvītrojumu.

Nemarķēti paliek nekopto zemju un īpašumtiesību slāņu leģendu atšifrējumi, jo tos pa vienam ieslēgt nevar, var aktivizēt tikai visu grupu. Attiecīgi — pasvītrots tikai grupas nosaukums.

Nekopto zemju platībām ir stāvoklis, kad uzbrauc ar peli (onHover), aktīvi ir slāņi «Īpašumtiesības», «Kadastra vienības» un «Meliorācija». Pēdējam ir stāvoklis, kad tas ir aktīvs un ir uzbraukts virsū ar peli.

Tagad atliek salikt visu kopā un ievietot atpakaļ lapas maketā.

Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūks. Mr. Serge versija.
Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūks. Mr. Serge versija.

Nu re. Visa funkcionālā daļa tagad ir vienā blokā, izņemot to pogu rindu kreisajā augšējā stūrī. Teorētiski es gandrīz sapratu, ko katra no tām pogām nozīmē, tomēr ne līdz galam. Pirmā poga nedara neko. Otrā poga ir kārtējais pietuvināšanas rīks (ceturtais kartē, ja kas). Trešā poga ieslēdz pamatslānim melnbalto režīmu. Ceturtā un piektā poga paredzētas attāluma un laukuma mērījumiem. Tad ir gandrīz strādājošs meklētājs un tad ir poga, kuras jēgu vispār nesapratu, savukārt zem pēdējās slēpjas slāņu caurspīdīguma regulētāji.

Ja pilnībā saprastu, kas kam ir paredzēts, varētu integrēt pogas labajā joslā. Piemēram, pievienot melnbaltās kartes funkciju blakus pārslēdzējam starp ortofoto un topogrāfisko karti. Slaideriem ar slāņu caurspīdīguma regulēšanu jau pēc būtības būtu jāatrodas slāņu sarakstā un arī meklētājam tur atrastos vieta. Bet šoreiz pietiks.

Starp citu, visu «iemīlētais» jaunais Foursquare dizainā arī izmanto funkcionālās saites.

Funkcionālās saites pielietojuma piemērs Foursquare jaunajā mobilās aplikācijas dizainā.
Funkcionālās saites pielietojuma piemērs Foursquare jaunajā mobilās aplikācijas dizainā.

Funkcionālajai saitei nav obligāti jābūt pasvītrotai ar punktotu līniju, tā var būt arī poga, kā tas ir Foursquare aplikācijas dizainā. Tieši tāpat, kā lapas navigācijā saites teju vienmēr zīmē kā pogas. Galvenais ir atcerēties nezīmēt šīs pogas tādas, lai tās vizuāli sasauktos ar formu elementiem. Un lai nav tā, kā ar Foursquare, ka ir jāpaskaidro, ka uz elementa var nospiest un tad kaut kas notiks.

Rokdarbi. Ūdensvada profilaktiskās skalošanas karte un sveicieni «Jelgavas Vēstnesim»

«Jelgavas Vēstnesis» pārpublicēja informāciju no Jelgavas pilsētas komunālās saimniecības uzņēmuma «Jelgavas ūdens». Nosaukta čupa ar ielām, kuras no galvas neviens tāpat nespēj atcerēties. Ieviesušās arī pašsaprotamas kļūdas, jo rakstīts steigā (Pulkveža O. Kalpaka iela nekad nesatiekas ar Tērvetes ielu).

Informācija «Jelgavas ūdens» mājas lapā liecina, ka šonedēļ ūdensvada profilaktiskā skalošana noritēs Mātera ielā no Raiņa ielas līdz Rūpniecības ielai; Pētera ielā no Raiņa ielas līdz Zirgu ielai; Zirgu ielā; Ūdensvada ielā; Vaļņu ielā; Pulkveža O.Kalpaka ielā no Raiņa ielas līdz Tērvetes ielai; Raiņa ielā no Pulkveža O.Kalpaka ielas līdz Tērvetes ielai. Tāpat profilaktiskā skalošana notiks Tērvetes ielā no Raiņa ielas līdz Rūpniecības ielai; Rūpniecības ielā no Tērvetes ielas līdz Mātera ielai; Stacijas, Dārza, Jēkaba, Skolas un Pavasara ielā.

Iepriekš apskatīju sprādzienu Spilves ielā «Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos» un tad precīzas vietas minēšanu varētu vēl aizstāt ar adreses iedauzīšanu kādā no karšu servisiem. Šoreiz nekas cits, kā kartes pētīšana paralēli raksta lasīšanai neizdosies, it īpaši Jelgavu slikti pārzinošam cilvēkam.

Toties to pavisam vienkārši var atrisināt, parādot pilsētas daļu, kurā «Jelgavas ūdens» profilaktisko skalošanu veiks. Tas, ka šajā pilsētas daļā atrodas arī tādas ēkas, kas pie ūdensvada nav pieslēgtas, nemaina lietas būtību. Uz šo ēku īpašniekiem paziņojums neattiecas.

Pilsētas daļa, kurā no 4. līdz 8. augustam «Jelgavas ūdens» veiks profilaktisko skalošanu. Mr. Serge versija.
Pilsētas daļa, kurā no 4. līdz 8. augustam «Jelgavas ūdens» veiks profilaktisko skalošanu. Mr. Serge versija.

Nu un tā kā «Jelgavas Vēstnesis» iznāk arī elektroniski, tad redakcija pat visneattapīgākajam žurnālistam var iemācīt uzzīmēt parastu poligonu «Jāņa Sētas» kartē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka BalticMaps.eu kartes ievietošana mājaslapā patiešām ir pieejama bez maksas. Es gan ļoti ceru, ka kādreiz pats process kļūs arī vienkāršāks.

Lietojiet kartes, tas nav sarežģīti un tas ir īpaši informatīvi. Pat LSM.LV kartes ir sākuši lietot stipri biežāk un dažreiz pat pavisam sakarīgi.

Kas ir RSS jeb kā lasīt jaunumus efektīvāk

Garām ir laiki, kad interneta pārlūkā glabājām simtiem grāmatzīmju lapām, kuras derētu apmeklēt. Nereāli ir arī paturēt galvā visas mājaslapas, kuru jaunumi šķiet būtiski. Te palīgā nāk RSS (Rich Site Summary). Daudzi joprojām saka, ka RSS ir parastam cilvēkam neizprotama lieta, bet es tam nevēlos piekrist.

RSS ir tehnoloģija, kas nodrošina blogu, portālu un citu mājaslapu jaunumu abonēšanu. Tā vietā, lai sekotu simtiem mājaslapu, tās ik reizi atverot, var pierakstīties šīs lapas RSS plūsmai un nodot jaunumu meklēšanas darbu automātiskajiem servisiem.

Lai izmantotu RSS, vajadzīgs RSS lasītājs. Tā ir programma, kas seko tam, vai mājaslapā parādījies kas jauns. Katru reizi, kad tiks publicēts jauns ieraksts, RSS lasītājs to saglabās. Pēc tam tikai atliek visus jaunumus izlasīt, līdzīgi, kā tiek lasīti e-pasti.

Es RSS ziņu lasīšanai izmantoju Feedly. Ar to var ērti gan lasīt mājaslapu jaunumus, gan arī pievienot jaunus resursus. Turklāt pilnīgi pietiks ar bezmaksas versiju. Un Feedly var lasīt gan pārlūkā, gan arī izmantot kādu no Feedly mobilajām aplikācijām.

Feedly RSS lasītājs svētdienas vakarā.
Feedly RSS lasītājs svētdienas vakarā.

Kā pievienot RSS lasītājam kādu jaunu mājaslapu? Lielā daļā majaslapu ir atrodama mazā, oranžā ikona, kas norāda uz RSS plūsmas saiti (jā, tā ir parasta saite). Atliek vien nokopēt saiti un iekopēt to RSS lasītājā.

RSS ikona manā blogā izvietojusies labajā pusē, uzreiz aiz visiem sociālajiem tīkliem.
RSS ikona manā blogā izvietojusies labajā pusē, uzreiz aiz visiem sociālajiem tīkliem.

Feedly gadījumā tas ir vēl vienkāršāk, jo ar «Add content» rīku (trešā saite kreisajā augšējā stūrī) viss kļuvis daudz vienkāršāks. Feedly prot automātiski meklēt RSS plūsmas, pat ja tiks ievadīta tikai mājaslapas adrese.

Mana bloga gadījumā RSS plūsmas adrese ir https://mrserge.lv/rss/ Feedly to automātiski atradīs pat tad, ja ievadīsiet tikai bloga adresi https://mrserge.lv

Tagad atliek vien pievienot savus mīļākos resursus un sākt tos lasīt tad, kad ir publicēts kut kas jauns. Iedvesmai, daži avoti:
LSM.lv — Latvijas Sabiedriskais medijs,
Laacz.lv — Kaspara Foigta blogs,
Kursors.lv — Kristapa Skuteļa IT jaunumu portāls,
Baltaisruncis.lv — Ulda Rozenfelda blogs (viņš ir uzsācis taisīt arī citu latviešu blogu iknedēļas apskatus).

RSS lasītāju var izmantot arī eksotiskākām lietām:
https://www.youtube.com/user/sergiobizzarro — mani jaunākie Youtube video,
https://www.flickr.com/photos/mr_serge — manas jaunākās bildes Flickr.

Tagad jūsu kārta meklēt jaunumus, kuriem vēlētos sekot līdzi, pievienot tos Feedly un būt vienmēr jaunumu virpulī. Katrreiz, kad interneta dzīlēs atradīsiet kādu interesantu mājaslapu, iekopējiet tās saiti Feedly. Ja lapai būs RSS, tad Feedly piedāvās to pievienot.

Ja gadās kāda lapa, kurai Feedly neatrod RSS, uzrakstiet lapas saimniekiem e-pastu un palūdziet, lai šādu iespēju nodrošina. Starp citu, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka iestādēm ir jānodrošina visām savām mājaslapām RSS ziņu plūsmas.

Ir daži jokaiņi, kas spēj sekot līdzi jaunākajam tviterī. Man nekādi nav skaidrs, kā tas ir iespējams, ja vēlas kaut ko nepalaist garām. Ja vēlas sekot līdzi visam, tad tas aizņem milzumdaudz laika. Turklāt publicētās saites pašas par sevi neko neizsaka, toties Feedly tikai atver un sāc lasīt. Bez spama, kaķēniem un ēdienu bildēm.

—
Ieraksts tapis pēc Iļjas Birmana iniciatīvas. Aicinu arī citus blogerus iepazīstināt vai lieku reizi atgādināt saviem lasītājiem par RSS.

Troļļošana ziņu telpā un žurnālistu bezatbildība

Ikdienā troļļi dzīvo portālu komentāros. Vislabākais, ko darīt, ja kāds sāk troļļot — to ignorēt. Tomēr šoreiz troļļošana ir tikai iemesls. Uztrauc tas, ka, zinot vidējo aritmētisko interneta lietotāju, jau rītdien par to runās kā par neapstrīdamu patiesību.

Sākumā bija pilnīgi neticama ziņa par pēdējo Otrā Pasaules kara ieslodzīto, kas beidzot tika atbrīvots no Gulaga kā labās gribas žests no Krievijas puses. Līdz Latvijas tvitertelpai tas nonāca no it kā cienījama žurnālista Aivara Ozoliņa, kas savukārt, to paķēris no kolēģa Eerik-Niiles Kross.

Aivars Ozoliņš tviterī: «Last WW2 German Prisoner Released from Gulag. MT @EerikNKross This is how Russia celebrates the German victory».
Aivars Ozoliņš tviterī: «Last WW2 German Prisoner Released from Gulag. MT @EerikNKross This is how Russia celebrates the German victory».

Teorētiski Aivars Ozoliņš būtu vērtējams kā cilvēks, kas ikdienā kaut ko prātīgu un domājamu pasaka. Cerams, pats to arī izdomā. Kā nekā, žurnāla Ir un ex. laikraksta Diena žurnālists un komentētājs. Bet šoreiz viņš saviem astoņiem ar pusi tūkstošiem sekotāju tviterī padod pīli no portāla, kas par sevi raksta:

World News Daily Report is an American Jewish Zionist newspaper based in Tel Aviv and dedicated on covering biblical archeology news and other mysteries around the Globe. Our News Team is composed of award winning christian, muslim and jewish journalists, retired Mossad agents and veterans of the Israeli Armed Forces.

Jopcik, tad jau pašmāju KasJauns ar kārtējo feikziņu, piemēram, par Aishas braukšanu 10 gadus bez autovadītāja apliecības, ir pielīdzināms publikācijai Latvijas Vēstnesī. Atšķirībā no pamatdarba, liela daļa Latvijas žurnālistu sociālos medijus izmanto muļķībām, neapzinoties to, ka tviteros, feisbukos un draugos publicētais ietekmē, gan tos, kas publicēto lasa, gan arī pašus žurnālistus.

Troļļošana pati par sevi nav nekāds dižais grēks. Slikti ir to pārvērst par ticamu informāciju, izmantojot savu profesionālo stāvokli sabiedrībā un neliekoties par to pēc tam ne zinis.

—

Otrā daļa, kurai vajadzēja būt īsākai

Pirms pieciem gadiem Vecrīgā, blakus kafejnīcai Leningrad atradās pavisam mājīgs un jauks krodziņš Mi-6, kura saimnieks izbrauca ar moci caur Gobi tuksnesim, atrada līdzīgi domājošos un pievērsās musulmaņu ticībai. Krogs pārtapa pāris nedēļu laikā — pazuda alkohols, parādījās bārdainie onkuļi, dažādi austrumu ēdieni un dzērieni. Uzzinājusi par šādu interesantu gadījumu, Latvijas Avīzes žurnāliste Ināra Mūrniece rakstā «Mīlestība pret Allāhu, nevis demokrātiju» uztaisīja izvērstu interviju ar vienu no kroga darbiniekiem. Cita starpā, tur pavīdēja šāds dialogs:

– Vai terorists bin Ladens, kurš organizēja 11. septembri, pēc jūsu domām, arī būtu fikcija?
– Tas ir mans ticības brālis. Es viņu personīgi neesmu saticis. Viņš ir pret Rietumu imperiālismu un musulmaņu zemju paverdzināšanu. Nav gan pierādījumu lietām, ko viņam mēģina piešūt, viņš ir tikai aizdomās turamais.

Pārējo paši varat izlasīt. No tā, kas uz to brīdi bija zināms pasaulei par Osamu bin Ladenu, Renārs Ojers (Kosņikovskis) aka Umar AbuSafija Ojers intervijā nepateica neko pārspīlētu, tikai aizstāvēja savu reliģiju. Jebkura saruna ar, teiksim, Jaunās Paaudzes pārstāvjiem tad būtu vērtējama kā galējs ekstrēmisms katrā teikumā.

Par to visu varētu aizmirst, ja pāris dienas vēlāk neparādītos tālākais atgremojums pašmāju krievvalodīgajā presē «Брат Осамы бин Ладена открыл мусульманское кафе в Риге». Protams, pēc tādas publikācijas Drošības policijai neatlika nekas cits, kā doties pie Vecrīgas nama saimnieka un palūgt musulmaņus no telpām izraidīt un kafejnīcu slēgt.

Pofig par kafejnīcu, bet arī toreiz žurnālists notroļļoja, vienkārši pareizi sagrozot faktus. Un sabiedrība pavilkās.

Rokdarbi. Vienkāršojam meteogrammu un atkal sveiciens LVĢMC

Mani nebeidz pārsteigt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) cītīgā darbošanās sociālajos tīklos. Pozitīvā nozīmē. Grafiskā informācija no meteodienestiem ir tieši tas, ko sagaida parastie lietotāji. Un LVĢMC šajā jautājumā sāk arvien vairāk un plašāk piestrādāt.

Iepriekšējo reizi bloga rakstā «Rokdarbi. Nokrišņu daudzums Latvijas teritorijā. Sveiciens LVĢMC» ķidāju ģeogrāfisko datu attēlošanu. Savukārt pēdējais jaunums, ko esmu pamanījis, ir jauna paskata meteogramma ar gaidāmā laika prognozi tuvākajām dienām. Meteogramma ir lielisks veids, kā parādīt vienkopus pārskatāmā veidā dažādus datus par gaidāmo laiku. Retais vairs nezinās Norvēģijas meteodienesta laika prognožu meteogrammas. Un pašmāju LVĢMC mēģina ielīst šajā lauciņā, acīmredzami aizņemoties idejas no norvēģiem. Paskatieties LVĢMC tvitera arhīvā, kādas briesmīgas zilas šausmas bija vēl pāris mēnešus atpakaļ un cik ļoti viss mainās pozitīvā virzienā.

LVĢMC meteogramma par gaidāmo laiku Rīgā jūlija vidū.
LVĢMC meteogramma par gaidāmo laiku Rīgā jūlija vidū.

Tendence, bez šaubām, ir pozitīva, tomēr šis ir kārtējais spilgtais piemērs, kad noderīga informācija ir noslēpta aiz čupas absolūti bezjēdzīgu lietu. Uzskaitīsim visu lieko pēc kārtas.

1. Temperatūras un nokrišņu daudzuma leģenda. Bezjēdzīga informācijas dublēšana. Jebkuram, kas kaut reizi ir lasījis meteogrammu ir skaidrs, kas ir kas. Izņēmums vēl būtu pieļaujams gadījumā, ja attēlotu nokrišņu vai temperatūras normas, bet tad arī to var aprakstīt tieši uz grafikas.

2. Asu siets jeb palīglīnijas. Par to es esmu rakstījis jau daudzas reizes. Palīglīnijām metriskajās skalās nekad nav jēgas. Nekad. Ja ir nepieciešams kaut ko akcentēt (piemēram, nulles punktu), tad to var izdarīt ar vienu līniju. Ja skala ir logaritmiska, tad gan palīglīnijām ir nozīme, bet ne par to ir šis stāsts.

3. Nokrišņu daudzuma ass. Pilnīgi lieka. Ja nokrišņu daudzums jau tiek attēlots tieši virs stabiņiem, dublējošā ass nesniedz nekādu palīdzību. Trešdienas nokrišņu prognozes otrā stabiņa datus vieglāk uzminēt, paskatoties uz blakus stabiņu, nevis uz asi.

4. Laiks un punkti uz temperatūras līknes. Nepareizi novietotie datumi ir iemesls tam, ka bija nepieciešams paralēli rādīt arī laiku, kad sākas jauna diena un kad ir dienas vidus. Tas vēl ir nodublēts arī uz temperatūras līknes. Ja datumus novieto tā, lai tie centrējas pēc pusdienlaika, laiku stundās nebūs nepieciešamības rādīt.

5. Vēja virziens un stiprums. Diskutabls ir jautājums, kuru no abiem apzīmējumiem šeit vajadzētu atstāt. Vējrādis jeb karodziņš jeb Station model parāda gan vēja virzienu, gan stiprumu un tas vizuāli ir daudz vienkāršāk nolasāms. Zem vējrāža tā pati informācija tiek dublēta rakstiski. Tāpēc pavisam prātīgi ir atstāt tikai vienu no vēja aprakstiem.

6. Lieki izgreznojumi. Šeit ir tikai sīkumi. Krāsu kodējums brīvdienām. Papildus apvilktā līnija un vēl ēna nokrišņu daudzuma stabiņiem un skaitļiem. Ūdenszīme ar LVĢMC logotipu. Papildus horizontālās ass dublēšana zem vējrāžiem.

Novācot visu lieko nost, paliek vienkārša un viegli pārskatāma meteogramma, kas ir pat nedaudz labāka par norvēģu veidoto.

LVĢMC meteogramma par gaidāmo laiku jūlija vidū. Mr. Serge variants.
LVĢMC meteogramma par gaidāmo laiku jūlija vidū. Mr. Serge variants.

Pavisam labi būtu vispār novākt temperatūras skalu, pārnesot kritiskās vērtībās tieši uz grafika (atzīmējot zemākās un augstākās vērtības), varētu arī par vienkāršākām ikonām padomāt.

Skeptiķiem. Ja domājat, ka tagad nav iespējams pateikt, cik stiprs vējš pūtīs piektdienas 13:00, tad to nav iespējams pateikt arī pēc oriģinālās meteogrammas. Tieši tāpat nav iespējams pateikt arī to, kāda temperatūra būs šajā laikā. Šai grafikai ir nozīme kopsakarībās, tā nesniedz precīzu informāciju par katru laika sprīdi. Toties ir skaidrs, ka svētdienas vakarā būtu vēlams paķert līdzi lietussargu un nepazaudēt to līdz pirmdienas rītam. Savukārt otrdienas rītā par ļaunu nenāks uzvilkt kādu siltāku džemperi.

BalticMaps.eu kartes ievietošana mājaslapā

Karšu izdevniecības Jāņa Sēta projekts BalticMaps.eu, lai arī cik samocīts un vecmodīgs tas būtu, ir precīzākais, kas Latvijā ir. Turklāt, atšķirībā no Google vai OpenStreetMap, to zīmē profesionāļi, kas sēž tepat Rīgā. Un tas nav mazsvarīgi, jo iespert kaimiņam vienmēr ir vieglāk.

Diemžēl BalticMaps pārāk ilgi bija Jāņa Sētas izklaides lauciņš, kuram netika pievērsta pienācīga uzmanība. Ieciklējoties uz JS Baltija produktiem, palaista garām iespēja lokāli iegūt pietiekamu lietotāju skaitu un tirgot papildus karšu rīkus. Veiksmīgākais rīks no publiski pieejamajiem ir satiksmes sastrēgumu slānis, kuru nesmādē izmantot arī vairāki Latvijas radiokanāli. Bet kaut kur Jāņa Sētas pagrabos vēl ir apslēpti arī tādi brīnumi kā, piemēram, visu Latvijā esošo ēku stāvu skaits.

Marta beigās tviterī @kartes_lv konts man pačukstēja, ka kādreiz pienāks brīdis, kad BalticMaps varēs izmantot mājaslapās bez astronomisko summu maksāšanas.

Mr. Serge sarakste ar Jāņa Sētu tviterī.
Mr. Serge sarakste ar Jāņa Sētu tviterī.

Pavisam iespējams, ka tas šobrīd ir tikai kaut kāds gļuks, kāds norausies pa galvu un tas viss tūliņ pazudīs, bet iespēja ir parādījusies. Vēl joprojām ir nepieciešams reģistrēties, toties vairs nekas vairāk par e-pasta adresi nav jāaizpilda, nav jānorāda konta numuri un, kas pats galvenais, nekas nav jāmaksā (jau dzirdu, kā pajūgā pie manis dodas Jāņa Sētas apokalipses jātnieki juristi).

Lai ievietotu BalticMaps karti savā lapā:
1) pēc reģistrācijas veikšanas, ieliekam karti vajadzīgajā mērogā un vietā.
2) Pieliekam klāt objektus, (vai arī nepieliekam, ja tādi nav vajadzīgi)
3) labajā pusē virs kartes atrodam saiti «Ievietot karti interneta vietnē» un noklikšķinam
4) dziļi ieelpojam, ieraugot summas un prasības, ātri par tām aizmirstam
5) pārliecināmies, ka pirmais ķeksis ir ielikts, tad izlecošā loga apakšā parādīsies iframe kods

BalticMaps.eu embed kods ievietošanai mājaslapā reģistrētam lietotājam.
BalticMaps.eu embed kods ievietošanai mājaslapā reģistrētam lietotājam.

Iegūtais rezultāts no BalticMaps nav peļams.

Objektu izveidi un pārvaldi projektēja un programmēja cilvēks, kas skaidri apzinājās, ka to lietos viņa sievasmāte. Bet, ja iziet pirmos četrus līmeņus un piekauj bosu, tad kaut kādu rezultātu sasniegt var.

Tūliņ mani sarkanačaino cilts pārstāvji nolinčos pie sava totēma. Doma tāda, ka lielākoties gadījumu ir forši karti redzēt maksimālajā iespējamā platumā. Tādu es to uztaisīju otrajā piemērā, izstiepjot karti līdz teksta rindas platumam. Tā kā BalticMaps karte fokusējas pēc centrālā kartes punkta, tad neatkarīgi no platuma, kartes centrs vienmēr būs pareizajā vietā.

Tagad vairs nepietiek ar esošo embed kodu, kuru kopējām no BalticMaps lapas un tas būs nedaudz jāpakoriģē. Pirmkārt iframe parametros jānomaina width=”400″ uz width=”100%” un tad viss kods jāietērpj div blokā.

Sākotnējais variants.

<iframe src="http://balticmaps.eu/map.php?i=89916&amp;h=a27730d86d6ce1b6ef0f769012a3ab53&amp;z=0&amp;x=480956&amp;y=6277051" width="400" height="400" frameborder="0"></iframe>

Uzlabotais variants.

<div style="overflow: hidden;">
<iframe src="http://balticmaps.eu/map.php?i=89916&amp;h=a27730d86d6ce1b6ef0f769012a3ab53&amp;z=0&amp;x=480956&amp;y=6277051" width="100%" height="400" frameborder="0"></iframe>
</div>

Pavisam pareizi būtu šo kodu sapucēt, stilu iznest uz atsevišķu CSS failu, iedot id vai class abiem objektiem, bet tas lai paliek tiem, kas ar to ņemsies nopietni. Arī polyline objektiem ir tīri vienkārši atrodams, lai pārzīmētu objektus tā, kā vēlas, un gan jau arī lielāko daļu no pogām var noslēpt, paspēlējoties ar JavaScript. Par to tad droši arī ziņojiet komentāros.

P.S. Mūsu tvitera sarakste ar Jāņa Sētu bija aizsākusies pēc manas publikācijas par to, ka Latvijā neviens medijs neizmanto kartogrāfisko informāciju operatīvajās publikācijās: «Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos».

FIAT 500 Endless Fun reklāma un OK Go jaunais klips

ASV reklāmisti paņēma dažādas internetā slavu guvušās trakās animācijas, uzlika tam apakšā Diplo dziesmu Biggie Bounce un radīja pavisam lielisku Fiat 500 reklāmu… Fiat Tumblr lapai «Live while you’re alive». Absolūti traki, vienvārdsakot.

Tikpat traki, tikai citā virzienā ir pastrādājuši nu jau korejieša ēnā gana aizmirstie OK Go kopā ar 1stAveMachine, radot klipu dziesmai The Writing’s On the Wall.

—

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi stāstīju par dopamīnu — «Interneta vēsture, pornogrāfija, narkotikas, alkohols un dopamīns.».

Interneta vēsture, pornogrāfija, narkotikas, alkohols un dopamīns.

Serious Science publicējuši interviju ar Masačūsetas tehnoloģiju institūta zinātnieku Deividu Klarku (MIT Senior Research Scientist David Clark). Klarka kungs kopš septiņdesmitajiem ir bijis tieši saistīts ar interneta veidošanos un zina virtuvi. Par to un laiku vēl pirms tam viņš arī dalās videointervijā. Tur pats krutums ir pie beigām, kad Klarks stāsta par Luisu Puzānu. Tīri tehniskas ikdienas cilvēks veidoja politiku par brīvu un neatkarīgu interneta vidi un neviens, kam bija nauda, to nevēlējās.

Tas viss bija pagājušajā gadsimtā un vairs nav interesanti. Tāpēc mūsdienās zinātnieki spēcīgi ņemas ap daudz svarīgākām lietām. Piemēram, pēta interneta pornogrāfijas ietekmi uz cilvēku.

Šis ir tas brīdis, kad jāiepazīstina ar vielu dopamīns (kaut kur vēl tiek minēts arī dofamīns, bet pieļauju, ka tas ir vienkārši neprecīzs tulkojums un paļaujos uz vārdnīcu).

Dopamīns — Viela, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija. Lielā enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, Jumava, 2003.

Nav īsti skaidrs, kāpēc nevienā citā vārdnīcā dopamīns neparādās, bet Jumavas skaidrojums ir neprecīzs.

Dopamīns ir viens no galvenajiem cilvēka un dzīvnieka smadzeņu «apbalvojumu sistēmas» sastāvdaļām, jo izraisa apmierinātības sajūtu. Tas tieši ietekmē motivācijas un izglītības procesus. Dopamīns izstrādājas smadzenēs lielos daudzumos, ja cilvēka subjektīvā vērtējumu skalā ir noticis kaut kas pozitīvs. Piemēram, sekss, garšīga ēdiena baudīšana vai jauns like pie Facebook ieraksta. Bet no ķīmiskā viedokļa dopamīnu lielos daudzumos smadzenēs var iegūt arī dzerot, šņaucot vai rijot ripas. Tas, principā, ir arī atkarību izraisošu vielu galvenā funkcija — ražot dopamīnu.

Bet tagad atgriezīsimies pie pornogrāfijas un atcerēsimies, ka dopamīnu aktīvi pētīt sāka tai pat laikā, kad Deivids Klarks domāja pie veidiem, kā līdz cilvēka smadzeņu garozai nogādāt baudu lietot toreiz vēl neskaidro tehnoloģiju — internetu. Līdz brīdim, kad Garija Vilsona (Gary Wilson) stāstā parādās džeki, kas pēc divu mēnešu pornogrāfijas neskatīšanās kļuvuši par Leonardo da Vinči, viss ir ok. Pamatdoma ir tāda, ka no pornogrāfijas skatīšanās rodas pastāvīga dopamīna pārdozēšana no viena un tā paša kairinātāja. Un tas rada reālu atkarību un smadzeņu disfunkciju. Pēcāk gan sāk izklausīties pēc abižota mazohista pašapliecināšanās pētījuma rezultātiem.

Tur tāds foršs moments ir par to, ka vecākiem cilvēkiem atkarība no pornogrāfijas ir izārstējama ātrāk tāpēc, ka vecāki cilvēki ir piedzīvojuši stipri dažādākus interneta pornogrāfijas veidus.

Tātad, nevienam nestāvēs, ja visu laiku nodarbinās rokas, šņauks, dzers un lietos cukuru. Vajag to darīt neregulāri vai pēc iespējas dažādot. Šodien amfetamīns, rītdien — pornogrāfija, parīt — jaunas bildes instagramā. Nu vai arī kādā citā secībā, jūs jau mani sapratāt. Ak jā, par cukuru. Nikola Avena (Nicole Avena) ir sagatavojusi lielisku stāstu par dopamīnu, tikai no nedaudz cita skatu punkta.

Un te nu vecais labais teiciens par sūdiem galvā var pārtapt par teicienu par dopamīnu smadzenēs. Un vēl var padomāt par Pavlova suņiem, apbalvojumu shēmām spēlītēs, programmās un lielveikalu bonusu kartēm. Dopamīns ir mums apkārt.

—

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi stāstīju par izcilo amerikāņu mūziķu projektu — «CDZA — Collective Cadenza muzikālās performaces».