Kristaps pirms kāda laiciņa bija uzrakstījis lielisku rakstu par AIESEC prakses iespējām ārvalstīs, kurā ir iespēja pieteikties vēl līdz 27. maijam.
Rakstam bija pievienota arī grafika, kuru man nagi niezēja apbužināt, lai vēlreiz pastāstītu par visizplatītākajām kļūdām, tās veidojot.
Piedāvāto prakšu skaits uzņēmumos pa valstīm. Krizdabz.lv
Uzskaitīsim tās lietas, kas ir absolūti nepieņemamas:
— Y ass aprakstam nav nekādas informatīvas jēgas
— palīglīnijām nav nekādas informatīvas jēgas
— Polijas prakses vietu skaits salīdzinājumā ar Ungāriju liekas līdzīgs, kaut gan ir gandrīz trīs reizes lielāks
— Nav minēts datu avots
— Informācija ir neprecīza, jo kopsummā prakses vietas ir 109 valstīs un grafikā ir pieminētas tikai skaitliski lielākās (par skaitliski lielāko tas ir mans minējums).
Saliekam visu augstāk minēto kopā, pārdomājam saturu un uztaisam grafiku no jauna.
Valstis ar lielāko AIESEC prakses vietu skaitu IT uzņēmumos. mrserge.lv versija.
Ja nu ir vēl kaut kas, ko būšu aizmirsis pieminēt, laipni lūgti.
Klāvs man burtiski izrāva vārdus no mutes, publicējot apstāstu par skaitļiem un referenduma atspoguļošanu. Vienmēr esmu centies tieši šādā veidā arī skatīties uz informāciju par balsotājiem. Tieši tāpēc arī tapa šis rokdarbu ieraksts, lai kaut cik savestu kārtībā vismaz viena novada priekšstatus un patiesību par vēlēšanām.
Centrālā vēlēšanu komisija. Tautas nobalsošanas rezultāti Ropažu novadā.
Tad nu labosim šo kļūdu, publicējot to pašu patiesību citā iepakojumā.
Tautas nobalsošanas rezultāti Ropažu novadā. mrserge.lv vizualizācija.
Kā izrādās, tad patiesībā to, kas vēlas šos labojumus, ir tikai 5% no balstiesīgajiem vēlētājiem. Viss ir atkarīgs no tā, kā informāciju pasniedz.
Papildinājums 22. februārī. Portāls NeoGeo.lv, kas līdz šim ir vismaz centies darboties daudz maz loģiskā virzienā, ar apskaužami labiem tehniskiem risinājumiem publicējot kartogrāfisko informāciju, kas papildināta ar aprakstiem. Bet tieši to pašu lažu, ko pielaida CVK un absolūti visi masu mediji Latvijā, pielaida arī NeoGeo rakstā par tautas nobalsošanas rezultātiem. Žēl, ļoti žēl. Iesaku palasīt arī komentārus pie raksta.
Kā jau grafikas fetišistam, uzmanību piesaistīja šī grafika.
Tautas skaitīšanas pirmās 24 stundas. Centrālās statistikas pārvaldes grafika.
Tik samocītu grafiku nebiju gaidījis no CSP, jo šķita, ka ar jauno mājaslapu augs arī pārvaldes datu vizualizācijas kultūra.
Pasēdēju nedaudz un ar Herbes kalkulatora spējām uztaisīju tieši to pašu, bet uzskatāmi. Datu precizitāte ir līdz pikselim.
Tautas skaitīšanas pirmās 24 stundas. Mr. Serge grafika.
Man vēl ir ko teikt arī par imbecīliem prātiem, kas ir veidojuši tautas skaitīšanas elektronisko versiju, bet par to es varbūt kādreiz atsevišķā ierakstā pastāstīšu.
Ar vizuālo labojumu otrā versija.
Tautas skaitīšanas pirmās 24 stundas. Mr. Serge grafikas 2. versija.
Es neatceros, kādā veidā, bet pie manis nonāca Latvijas reklāmas asociācijas sagatavotā prezentācija par mediju reklāmas tirgu Latvijā(*.pdf). Teorētiski jau nekas īpašs, cipariņi un grafikas. Bet grafikas priekš manis gan ir kaut kas īpašs. Kad tiku līdz šim šedevram, man gandrīz acis iztecēja.
Latvijas reklāmas asociācija. Latvijas reklāmas tirgus % sadalījums 2008., 2009., 2010. gadā.
Ne velti mūsu sabiedrība, kas ikdienā rij nost tonnām reklāmas, nespēj latviski uzrakstīt «albums», «tualete» vai «mobilais tālrunis», kur nu vēl saprast, kā un kuras interpunkcijas zīmes būtu jālieto. Tie kretīni, kas veido šāda paskata grafikas, veido arī mūsdienu latviešu valodu. Bet patiesībā varēja parādīt vienkārši, uzskatāmi un vispār pat neminot ciparus (procentiem, starp citu, vispār ir ļoti nosacīta nozīme un tas ļoti cieši ir saistīts ar manu iepriekš rakstīto par liela un maza salīdzināšanu).
Reklāmas tirgus sadalījums Latvijas medijos. Dati: Latvijas reklāmas asociācija.
Vismaz ir skaidrs, ka drukātajos medijos reklāmas tirgus ir būtiski samazinājies, nedaudz samazinājies arī videi, TV un internetam pieaudzis, bet kino un radio praktiski nav mainījies.
SIA «Vilkme» informē par tarifu izmaiņām Ropažu novadā.
Bez šaubām, tai pat brīdī man iestājās fetišistiska vēlme šo informāciju pārstrādāt un uztaisīt grafisku vizualizāciju.
Tātad, iziesim cari visiem šīs tabulas datiem:
Gads. Ir absolūti muļķīgi tik daudz reizes atkārtot vienu un to pašu vērtību un, kas pats muļķīgākais — lai salīdzinātu datus starp pagājušo sezonu un šajā sezonā plānoto, nākas skraidīt ar acīm no vienas tabulas uz otru. Jā, starp citu, tieši šajā brīdī beidzot dzīvi ierauga termins sezona kā kopsaucējs visiem datiem un sezonu salīdzināšana, kā galvenais vadmotīvs informācijas sniegšanai.
Mēnesis. Iznesam mēnešus (tā kā tie abās sezonās ir vienādi) kā galveno kopsaucēju un attiecībā pret mēnešiem salīdzinām datus par abām sezonām.
Gāzes patēriņš. Šie ir būtiski dati, bet, tā kā otrās sezonas dati ir paņemti, balstoties uz pirmo sezonu, tad reāliem skaitļiem te nav nozīmes, vajag tikai prezentēt izmaiņu dinamiku, lai ir skaidrs, kāpēc apkure ir visdārgākā janvārī, bet vislētākā — aprīlī.
Gāzes cena. Šiem datiem ir relatīvi būtiska nozīme (gala patērētājam reāli neko neizsaka, cik maksā kubikmetrs gāzes), līdz ar to šos datus var pieminēt vai nu grafiku pavadošajā tekstā (ja tāds ir) vai arī iemest atsevišķi informāciju zem uztaisītā grafika atsauces veidā.
Tarifs Ls/MWh. Šis ir pirmspēdējais solis. Tarifu parasti rēķina vismaz vairākas reizes mēnesī (atkarīgs no noslēgtajiem līgumiem) un to var ietekmēt gāzes cenu izmaiņa, valūtu svārstības, patēriņa izmaiņas, un tā tālāk. Līdz ar to pareizi būtu uzskatāmi parādīt, ka šie dati ir dinamiski — attēlojam līknēs, parādot sākotnējo un gala vērtību, bet pašas līknes veidojam noapaļotas, jo mums nav konkrētu punktu, izņemot sākumu un beigas.
Cena par kvadrātmetru. Vissvarīgākie dati, jo tieši pēc šiem datiem iedzīvotāji var izrēķināt, provizoriski cik būs jāmaksā par elektrību. Bet tie jo īpaši ir būtiski salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, jo patiesībā tie mainās līdz ar brīdi, kad izmainās kāds no ārējiem faktoriem (skaties pirms tam par tarifu). Atsevišķi izvilku ārā vidējo cenu sezonā, lai pastiprināti pievērstu uzmanību tam, ka sezonas grafikā ir kodētas krāsās.
SIA «Vilkme» pagājušās sezonas un šīs sezonas prognozes apkurei Ropažu novadā.
Nu ko, cienījamie Šulci un Svilpes. Kādi būtu jūsu komentāri?
P.S. Ja kādam ir interese, kā šī grafika tapa, varu ielikt atsevišķi arī ierakstu par tapšanas procesu, ja nepietiek ar to, ko publicēju pirms diviem gadiem.
Problēmas būtība ir faktā, ka grafika, kas vizualizēja Latvijas ārējā parāda izmaiņas, tika zīmēta no rokas un redaktors nepamanīja, ka infantīls, kas sēdēja pie grafikas zīmēšanas, vispār neskatījās cipariņos. Tad nu tā, skatamies, kas bija sākumā.
LTV Panorāma. Valsts ārējais parāds. Oriģinālais variants.
Tad nāca Onkulis ar savām piezīmēm.
Galvenās kļūdas:
skaitliskajām vērtībām un stabiņu augstumiem, nav gandrīz nekādas sasaistes
salīdzinot katrus divus stabiņus redzams, ka vienāds naudas daudzums tiek apzīmēts ar atšķirīgu y ass vērtību
februāra stabiņš ir augstāks par maija stabiņu, lai gan skaitļi apgalvo pretējo
vizuāli redzamā tendence ir maldinoša
Un iznāca šādi.
LTV Panorāma. Valsts ārējais parāds. Onkulis.com variants.
Tālāk man niezēja rokas un izdevās arī šādas tādas lietiņas pielabot.
Visi teksti ir uzrakstīti augšējā reģistrā, īpaši apgrūtinot lasīšanu
Nevajadzīgi tiek izmantots raibs fons, uz kura pensionāriem jāmēģina atrast burti. Gribējāt dramatismu? Lieciet melnu fonu, ibio!
Absolūti bezjēdzīgi tiek atkārtotas divas lietas: 1) «valsts parāds»; 2) gads. Abas utilizējam un izmantojam tikai virsrakstā. Vēl varētu utilizēt arī 4 miljardus un rādīt tikai daļskaitļus, bet šobrīd neienāca prātā, kā to panākt, nesarežģījot uztveri.
Papildus dramatiskumam uztaisām grafiku ar krāsu gradāciju.
Novietojam grafikas virsrakstu tā, lai tas netraucē LTV1 logo, tai pat laikā saglabājot «drošās zonas», kas vajadzīgas TV standartiem.
LTV Panorāma. Valsts ārējais parāds. Mr. Serge variants.
Un vispār, ja es kaut cik nebūtu slinks, uztaisītu to visu arī animācijā tā, lai ir tās pāris sekundes uz ko skatīties un priecāties, nevis raudāt un dusmoties.
Areče vēl jums arī iespēja to sižetu noskatīties, ja kādam vēl nav sanācis.
Papildinājums. Pēc Šulca ļoti prātīgās piezīmes, veicām nedaudz uzlabojumus grafikā.
LTV Panorāma. Valsts parāds. Mr. Serge un Šulca variants.
dinamika -as, s.; parasti vsk. 1. Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē. 2. Attīstības gaita, izmaiņa dažādu faktoru ietekmē.
Dinamikas rinda — statistisko rādītāju secīga virkne, kas skaitliski raksturo kādu parādību laikā. 3. Spraigums (norisē, kustībā). 4.mūz. Spēka gradācija (skaņām).
Tieši otrais skaidrojums mani interesē visvairāk, vizualizējot tādu lietu kā Latvijas interneta lietotāja skaita dinamiku — ja dinamika ir acīmredzama, tad kāpēc to tā arī neparādīt?
Interneta lietotāju skaita dinamika Latvijā
Tiem, kurus interesē šo pabeigt līdz galam (jo es tikai mēģinu vizualizēt ideju, ieliekot vairākus grafikas attēlošanas variantus), var parotaļāties ar izejas PDF failu. Lai būtu vieglāk, paskaidrošu: dublējas procenti mērījumu sākumā un beigās ar dinamikas izmaiņām (būtu loģiski atstāt vai nu vienu, vai otru), ir vai nu jāsadala gadi kvartālos, vai atsevišķi jāpaskaidro kritisko vietu (piemēram, ieliekot atzīmi tikai 2008. gada vasarā un 2010. gada ziemā), jo viss periods ir izskaidrots jau virsrakstā un būtiski ir tikai saprast mērogu.
Būtiskākās nianses:
Ja 9 vienību rindā gala izmaiņa ir 10%, to vajadzētu sasodīti labi pamanīt.
2008. gada vasarā bija būtisks lietotāja skaita kritums, vai tas ir redzams no TNS Latvia grafika?
Tieši tikpat būtisks kritums ir 2010. gada sākumā reti internetu izmantojošās auditorijas daļai (un tai pat laikā nav pieaugums internetu bieži izmantojošai auditorijas daļai). Rupji piemetot, mēs runājam par aptuveni 20 000 interneta lietotāju.
Ja gribētos bakstīties vairāk, tad es varētu paskaidrot, ka cilvēks, kas datus izmanto sava vai sava uzņēmuma finansiālā labuma izmaiņai ir pieradis, ka astronomiskos gadus dala kvartālos, bet gadalaikus māca bērniem mājās.
Neko daudz šoreiz nestāstīšu, pameklējiet iepriekšējos ierakstus par grafiku veidošanu. Uzzīmēju pāris minūtēs un iespējams satur kļūdas kā arī varēju piestrādāt pie krāsu kodējuma, bet tas nebija šoreiz galvenais.
Ģenerālās piezīmes:
nevienu, izņemot pētījumu veicējus neinteresē, kādi ir reitingprocenti, interesē attiecība pret pārējiem tirgus spēlētājiem
vienkāršs cilvēks, aplūkojot šo grafiku, var nonākt bez iespringuma līdz apgalvojumam «Oo! Paskat’ tik — RTR Planeta Baltija jau otrajā gadā ir tikusi vienādās reitingu pozīcijās ar 3+. Izskatās, ka dažas galvas Viasat valdē ripos…». Pamēģiniet to pašu izdarīt oriģinālajā grafikā.
Krāsu kodējumam ir jābūt attiecībā pret mērāmajiem objektiem, nevis laika posmiem (it īpaši, ja tās ir vienkārši iterācijas).
Latvijas populārāko telekompāniju reitinga izmaiņas. Grafika.
Informācijas uztveramība un ātra sagremošana ir viens no svarīgākajiem principiem, kas ir jāsaprot dizainerim.Boring.
Lai salīdzinātu informācijas vienības, bieži vien nepietiek ar smadzenēs iezombētiem līdzekļiem. Visbiežāk ar to mēs saskārsimies brīžos, kad saviem teksta blāķiem vēlēsimies pievienot saprātīga apjoma atslodzi. Avīzēs komentāru lapās (kur pārsvarā ir tikai tekstuālā informācija) visbiežāk mēs redzēsim ielauztu citātu no teksta, autora fotogrāfiju vai karikatūru. Elektroniskajā vidē šādi risinājumi tiek veikti divējādi: 1. iemetam reklāmas laukumu; 2. iemetam vairāk vai mazāk sakarīgu grafiskās informācijas apjomu (foto, grafikas, ilustrācijas, video, utt.).
Teorētiski, uz kopējā informācijas apjoma, ko Kristaps rakstā ir devis, šī grafika būtu pat apsveicama, jo slinkajam lasītājam būtu iespēja vismaz virspusēji saprast, par ko rakstā ir runa. Tomēr tas, kas mani pašu pamudināja šo grafiku papētīt vairāk, ir tās bezjēdzība gadījumā, kad es vēlētos precīzāk saprast notikuma būtību — pēc redzamās informācijas varētu saprast, ka Mininova trekerī 2009. gada 26. novembrī vairāk neviena torenta nav.
Iedziļināsimies jautājuma būtībā. Tātad, mums ir jāattēlo vizuāli viegli uztveramā veidā informācijas vienību skaita izmaiņa, par pamatu ņemot datus divos datumos vienā gadā. Dodamies uz Mininova oficiālo statistiku un skatamies, ko varam iegūt no tās uz doto mirkli.
Trekera Mininova statistika uz 8. decembri.
Aha! Tas jau ir kaut kas vērtīgāks — varam ne tikai ieraudzīt straujo torentu skaita kritumu laikaposmā starp 24. novembri un 1. decembri aptuvenos miljonos, bet salīdzināt torentu daudzuma un meklēšanas vaicājumu attiecību, kam seko lejuplādēto torentu skaits šajā laika posmā. Bez šaubām, mēs vēl joprojām netiekam pie precīziem datiem un torentu skaits pēc trekera īpašnieku novembra nogales lēmuma mums ir «kaut kur zem divnieka bet virs nulles». Tātad, jautājums par to, cik tad daudz torentu šobrīd ir trekerī mums paliek neatbildēts (toties citā šķēlumā mums šīs grafikas ir sniegušas atbildes uz daudziem citiem jautājumiem). Vēl ir jāņem vērā arī fakts, ka Kristaps informāciju publicēja 27. novembrī, kas ir dienu pēc pārmaiņām, tāpēc tik daudz analītisku spriedumu uz to brīdi nebija iespējami.
Nāksies atgriezties izejas pozīcijā. Kā salīdzināt un vizuāli vienkārši, uztverami parādīt esošos datus?
Ārkārtīgi kolosālus vizuālos elementus mēs varam iegūt, lapojot praktiski jebkuru ar astronomiju saistītu resursu. Piemēram, šī kolosālā vizualizācija, kas parāda Zemes un Mēness savstarpējās proporcijas un attālumu starp planētu un tās pavadoni.
Wikipedia. Zemes un Mēness savstarpējās proporcijas.
Šajā grafikā vairs nav būtiski saprast, precīzi cik liela ir Zeme un cik mazs Mēness vai arī tas, cik liels attālums precīzi ir starp abiem ķermeņiem — vizuāli mēs to uztveram pietiekami saprotamā veidā. Tomēr precizitātes pēc, grafikas autors ir pierakstījis klāt: «The Earth and the Moon to scale. One pixel equals 100 km». Ko gan vēl varētu vēlēties?
Ja mēs to reducējam uz mūsu problēmu, tad ko līdzīgu varētu parādīt sekojoši.
Mininova pieejamo torrentu izmaiņas 2009. gadā. 1. piemērs.
Šajā brīdī der atcerēties, ka jebkura stabiņu, bumbuļu, utt. grafika reāli reprezentē konkrētas skaitliskās vērtības aizpildīto laukumu divās dimensijās, mērogā vai bez tā. Respektīvi, ja mēs redzam divus šādus bumbuļus, tad lielajā bumbulī teorētiski ir tieši 1316806 pikseļu, bet mazajā — 8859 pikseļu, kas attēloti mērogā. Vizualizācija kļūst prātīgāka, jo atšķirība torentu skaitā 24. un 26. novembrī tiek parādīta. Tomēr proporcijās 26. novembra bumbulis mums izskatās pēc punkta un šajā mērogā neļauj uztvert informāciju precīzi.
Atgriežamies pie astronomijas un izmēģinām jaunu variantu.
Mininova pieejamo torentu izmaiņas 2009. gadā. 2. piemērs.
Esam tikuši daudz tālāk. Tagad mums ir kaut cik skaidra attiecību proporcija un mēs jau varam izdarīt secinājumus vizuāli uztveramā veidā.
Tomēr arī šis vizualizācijas variants nav līdz galam pietiekams. Iemesls ir gaužām vienkāršs — mums ir tikai divi skaitļi, kurus mēs vēlamies salīdzināt un mēs no šiem skaitļiem tagad mēģinām «izpūst burbuli».
Es domāju, ka arī tev ir kļuvis skaidrs, mans mīļais lasītāj, kā es šo rakstu mēģinu noslēgt.
Mininova pieejamo torentu izmaiņas 2009. gadā. 3. piemērs.
Bieži vien (patiesību sakot, pārāk bieži) cilvēki aizmirst, ka arī skaitļu pierakstam pašam par sevi ir dimensijas — jo vairāk simbolu ir skaitlī, jo lielāka ir tā absolūtā vērtība. Līdz ar to pat gadījumā, ja mums ir jāsalīdzina vairāk kā divi skaitļi, šī metode nebūt nav tā sliktākā. Bez šaubām, to var arī nedaudz izkrāšņot (kas gan man ne visai patīk konkrēti šajā gadījumā, bet citkārt var izrādīties kā noderīgs piemērs).
Mininova pieejamo torentu izmaiņas 2009. gadā. 3. piemēra otrā versija.
Kā redzams, mēs esam atstājuši skaitļus kā dimensiju rādītājus, toties tīri dekoratīvi esam pievienojuši laika skalu.
Lūk, vēl viens piemērs par skaitļu izmantošanu dimensiju attēlojumam. Šoreiz ar mājaslapas apmeklējuma statistiku par laikaposmu, kurā būtiski pieauga vidējais apmeklējums.
Vienmēr miniet grafikās savu datu avotus vai vismaz atsaucieties uz kaut ko tekstā (piemēram, ja šajās grafikās informācija nav patiesa, tad mani neviens nenospļaudīs ar sempenēm, toties Kristaps un Google cietīs no sirds).
Šis nav pret tevi naidu un necieņu kurinošs raksts, tikai ļoti veiksmīgs piemērs, kā noformulēt manu domu. Bučas tev, Kristap!
