Tehniski vai vienkārši, par dzīvi un par miroņiem.
Šodien tāds trakums, johaidī. Kārtējo reizi tad, kad es vēlos atjaunināt WordPress versiju, man viss pazūd un pusi no dienas pavadu, lai visu atkal savestu kārtībā. Tad nu tagad laikam kaut kas ir arī kārtībā. Beidzot.
Vēl tikai gribas izdomāt, kas ir tas foršais spraudnis, kas bildītei liek atvērties lielākai, visu pārējo iemetot fonā. Pagaidām mēģinu apgūties ar jaunajiem spraudņiem, cerams, ka viss aizritēs kā nākas.
Vai es esmu vienīgais, kam ko tādu jautā?
“Sveiki! Sakaraa ar to, ka juus nodarbojaties ar fotograafiju, vai varu jums luugt. Ljoti veletos iegut 1999. gada Fuji razotas iso 800 Press Photo fotofilminjas. Vai juus gadiijumaa nevareetu paaris noziedot labiem meerkjiem???”
Hmm, vēl varēja uztaujāt mēnesi, kurā ražots, lai es tiešām atrastu…
Tiešām esmu dusmīgs. Ļoti dusmīgs.
Iekš www.nic.lv stāv rakstīts:
Izmaiņas domēnu reģistrācijas datos (piemēram, pasta servera adrese vai tehniskās kontaktpersonas vārds) Reģistrs veic pēc pieprasījuma, kas nosūtīts no attiecīgā domēna reģistrācijas pieteikuma veidlapā norādītās administratīvās vai tehniskās kontaktpersonas e-pasta adreses. Kontaktpersonu informāciju var pārbaudīt NIC datubāzē.
Pirms mēneša vajadzēja nomainīt viena domena vārda tehnisko informāciju, rezultātā sanāca tā, ka man nedēļu nekas nenotika. Uzminiet, kāpēc? Tāpēc, ka, redz NIC ir izdomājis, ka tagad izmaiņas varot veikt tikai nosūtot viņiem faksu. Nu labi, nosūtu faksu, nomainu visu info. Urā.
Pagājušo nedēļu atkal bija jāmaina info vienam domenam. Uzreiz nosūtu faksu, jo uz e-pastiem viņi vairs nekādus labojumus nepieņemot. Kā jūs domājat – vai es kaut ko nomainīju? Ņifiga. Tagad, redz, viņiem faksi ir jāsūta isnieguma formā, parakstītus un ar pases kopiju pielikumā.
Kaut kāds marazms. Galvenais, ka telefoniski jautājot NIC, kāpēc info par šādām izmaiņām reģistru mainīšanā nav noteikumos, kas publicēti NIC mājaslapā, viņi atbild: “Bet jūs taču piezvanījāt un tagad mēs jums to sakam telefoniski!”
Nenoturējos – šitādu domugājienu es varētu iegūt vienīgi pēc vairāku dienu dzeršanas no rīta uz paģirām. Lasam un baudam.
Reku KAC atgādina, ka kaukadtur jāgriež pulksteņi (gabalos vai uz ziemeļiem?)
pie viņa tur ir arī norāde, kur var nobalsot vai pēc tautas masas domām tā ir vajadzīga fīča..
tad nu lūk, aizdomājos, ka patiesībā nekādi nevaru saprast kāpēc tie pulksteņi jāgriež..?! ok, tur vasarā sanāk, ka vakaros “ilgāk” ir gaišs.. bet kāpēc tad arī ziemā nevar pēc t.s. “vasaras laika” dzīvot ? Nebūtu ne kaukas jāgriež, ne arī jālamājas par ātro tumsu.
Godīgi sakot, manliekas, ka visai cilvēcei dzīve ir aizbīdījusies par kādām 2..3h uz priekšu.. jo reāli teiksim nra.lv raksta: Saule lec 8:02 riet 18:14; Dienas ilgums 10:12. (tas par šodienu) un Saule lec 8:05 riet 18:11; Dienas ilgums 10:06 (par rītdienu).. tātad, pielietojot mazliet matemātikas, iegūstam, ka tieši puse no nakts ir pagājusi plkst. 02:09:30, bet redz “pusnakts” mums tomēr skaitās divpadsmitos. Loģika šajā jautājumā ir kaut kur izplēnējusi. Un tas nav tikai par pulksteni vien.. kautvai palasot šādu tādu literatūru, varam novērot, ka senāk cilvēkiem bija ierasts iet gulēt un celties manāmi agrāk. Gandrīzvai sanāk, ka ja šāda tendence turpināsies, daždesmit gadu laikā iestāsies situācija, ka pa dienu vairs neviens nomodā nebūs. (jā, starpcitu, ir novērots un nekas jauns tas droši vien nav, ka dažiem (visiem?) indivīdiem jau tagad tā mēdz gadīties)
Labi, cik noprotu, cilvēkiem galīgi nav skaidrs vēl joprojām pilnīgi NEKAS par to, kas ir Krāsu profili un kāpēc viņi ir jālieto. Man atliek tikai raudāt. Nesenā sarunā ar labu cilvēku Intu Kalniņu ar nopūtu secinājām, ka ar krāsu profiliem ir milzīga problēma.
Piedāvāju nelielu, tiešām, tikai miniieskatu tajā, kas pašlaik jums varētu palīdzēt praktiski (jo teorētiski es jau esmu pārāk daudz par to bļaustījies).
0. Krāsu menedžments ir būtiskākais faktors, kas ietekmē drukas kvalitāti un kas ir tiešā mērā atkarīgs no drukas darba veidotāja un tikai sekundāri – no tipogrāfijas.
Pirmkārt – visus savus izteikumus un risinājumus es balstu uz Adobe ražoto produktu (Photoshop, InDesign, Illustrator, Acrobat, utt.), tomēr tie tikpat labi ir pielietojami arī Quark un Corel produkcijā, varbūt vienīgi ar savām niansēm, kurās es pašlaik neiedziļināšos.
Svarīgākais, kas jāatzīmē – ICC profilu lietošana visās Adobe programmās ir ļoti līdzīga. Tai nav būtisku atšķirību, tomēr Photoshop piedāvā visplašāko krāsu telpu definēšanu aprakstu. Tas ir būtiski gadījumos, kad sagatavojat Krāsu profilus Adobe programmām kopējai lietošanai.
1. Krāsu profiliem, strādājot pie viena konkrēta drukas darba ar noteiktu apdrukājamo materiālu un drukas tehnoloģiju, visās programmās ir jābūt identiskiem.
Adobe Photoshop, Adobe Illustrator gatavotie materiāli, kas pēcāk tiek maketēti Adobe Indesign visi satur vienādus parametrus Color Settings logā.
Tas ir pilnīgi loģisks nosacījums, jo katram drukas darba materiālam, vai tas būtu vektorzīmējums, fotogrāfija vai teksts, jābūt ar identiski definētiem krāsu telpu aprakstošiem parametriem.
Tas ir ļoti svarīgi, lai visas izmantojamajās grafiskajās programmas būtu vienādi iestādījumi un pārnesot bildi no vienas programmas uz otru nenotiktu neprognozējamas izmaiņas!
No sarakstes ar Intu Kalniņu:
Būtiskākais, kā jau es teicu, ir vismaz iestādīt korektus default profilus un korektus pārējos Color settings iestādījumus, jo krāsu vadība (Color Management) strādā jebkurā gadījumā [..]. Es rekomendēju iestādīt: RGB – Adobe RGB (1998) un CMYK – ISO Coated vai Euroscale Coated (nekādā gadījumā nelietot sRGB un SWOP vai Euroscale Coated V2).
Otra būtiskā lieta ir izvēlēties pareizu Rendering Intent, drukas darbu sagatavošanā tas būtu Perceptual, ja pārveido no RGB uz CMYK, Jura Valdmaņa (Jelgavas Tipogrāfija) prezentācijā gan ir izvēlēts Relative, un šur tur speciālisti joprojām strīdās, ko tad labāk, bet ja pārveido no RGB uz CMYK tad es tomēr iesaku Perceptual, tas atbilst arī teorijai! Ja pārveido no RGB uz RGB vai CMYK uz CMYK tad būtu jālieto Relative Colorimetric.
2. Izvēloties krāsu profilu, sākumā pārliecināties, vai nav iespēja lietot dzimto profilu un tikai gadījumā, ja tāda nav, pielietot default uzstādījumus.
Īpaši aktuāls šis jautājums ir specifiskā drukā, piemēram, avīždrukā, jo tur noklusētie krāsu parametri (ISO Uncoated vai līdzīgie) nodrošinās praktiski galīgi ačgārnus rezultātus, jo fiziski gan materiāls, gan drukas tehnoloģija nespēj nodrošināt ISO aprakstīto krāsu telpu.
Par populārākajem profiliem un viņu iegūšanas iespējām:
Visus svaigākos ISO profilus var iegūt šeit: http://www.eci.org/eci/en/060_downloads.php
Par ECI un ISO profiliem papildus informācija: http://www.eci.org/eci/en/
ja lieto papīrus kam nav savi universālie profili, tad:
ISOcoated.icc ieteicams lietot dažādiem Gloss un Silk krītpapīriem. ISOuncoated.icc ieteicams lietot dažādiem baltiem ofseta un nekrītotiem papīriem. ISOuncoatedyellowish.icc ieteicams lietot dzeltenīgiem nekrītotiem papīriem. ISOwebcoated.icc ieteicams lietot LWC žurnālu rotācijas drukai (piemēram Privātā Dzīve), žurnāliem ko drukā uz rotācijas iespiedmašīnās uz koksni saturošiem, plāniem viegli krītotiem papīriem.
Protams, ja tiek lietoti Arctic, Munken, Amber vai citi papīri, tad vislabāk ir izmantot viņu dzimtos universālos profilus, jo tie būs visatbilstošākie.
Arctic papīra profili: http://www.arcticpaper.com/paperguide_arctic/page____2983.asp
Munken papīra profili: http://www.arcticpaper.com/paperguide_arctic/page____6485.asp
Amber papīra profili: http://www.arcticpaper.com/paperguide_arctic/page____7446.asp
Symbio papīram krāsu profilus var iegūt šeitan: http://www.symbiopaper.com/HELP/downloads/index.html
Ja ir kādi citi papīri, kurus izmanto, vienmēr var sazināties ar papīru piegādātājiem un iegūt no viņiem atbilstošus ICC profilus. Piemēram, sazināties ar MAP Latvia, kas ir megalieli papīra izplatītāji Latvijā un piedāvā ļoti plašu papīra brendu klāstu.
Avīždrukai Latvijā var izmantot Poligrāfijas Grupas Mūkusala sagatavotos profilus ISOnewspaper26v4.icc un ISOnewspaper26v4_gr.icc tos var iegūt šeit: http://pgm.lv/?act=down&lang=lv Turpat atrodami arī šīs tipogrāfijas setera un prūfera krāsu telpu apraksti.
Kaut arī tipogrāfijām bieži vien nav pieejami krāsu profili lejuplādei, jo tie ir samērā specifiski atbilstoši dažādām vajadzībām, daudzi cenšas iziet no situācijas ar pamatīgiem aprakstiem, piemēram, kā tas ir Advertam.
Nu un vēl manas iepriekšējās nenozīmīgās piezīmes šai sakarā:
https://mrserge.lv/2005/09/18/par-krlsu-profiliem/
https://mrserge.lv/2005/10/05/atkal-jau-par-krlsu-profiliem/
p.s. Ja kaut ko nezin vai nesaprot, tad drīkst jautāt, nevis klusībā turpināt kļūdīties. Kļūdīties ir dumi, nevis cilvēcīgi, ja apkārt ir cilvēki, kas mēģina piespiest tevi nekļūdīties.
Mēs varam guļammaisā, bet varam arī krogā.
Cilda & Sergio, 2006
Dažkārt aiz neko darīt domāju par cilvēciņiem un viņu rīcību, atceroties Jean-Pierre Jeunet filmu Le Fabuleux Destin d’Amélie Poulain. Kāds vīriņš, kurš sirga ar kaulu slimību un pavadīja lielāko daļu savas dzīves mājās, saņēma dāvanā videokameru, kuru pieslēdza pie televizora un notēmēja to uz kaimiņu mājas sienas pulksteni, lai visu laiku varētu redzēt precīzu laiku.
Morāle šim stāstam ir vienkārša – mani izved cilvēki, kuru īpašumā ir lietas, kuras viņi nejēdz izmantot un kuras viņiem galīgi nav vajadzīgas.
No offence.
Japānas Iespiedgrafikas asociācija, svinot savu 75 gadu jubileju, organizē starptautisku izstādi “Iespiedgrafika Tokija 2007” (“Print Tokyo 2007”) un aicina pieteikties mākslieniekus no visas pasaules.
Prints Tokyo 2007 – International Print Exhibition Tokyo 2007
http://prints-tokyo.daa.jp/
Since its establishment in 1931, the Japan Print Association has hosted 74 exhibitions of the Japan Print Association at the Tokyo Metropolitan Art Museum, Ueno and has supported the growth of contemporary printmaking in Japan. One of our major objectives is to create an awareness of Japanese printmakers internationally and therefore we have organized many international exchanges and overseas exhibitions for this purpose.
To celebrate the 75th anniversary year we would like to welcome the entries for “PRINT TOKYO 2007” from all over the world. The effect of new technology and changes in modern life mean that Contemporary Art is now very diverse. However, making Fine Art has always accepted new challenges and thereby stimulated the Contemporary Art world.
Here, we would like to think once again that the direction and possibilities of print art in future.
In order to look at the direction and possibilities of print art in the future 150 print works will be selected for the show at the Tokyo Metropolitan Art museum, Ueno. We are hoping that there will be many entries from artists not only from Japan but also from abroad and that this exhibition will draw world attention.