Es gan nekad īpaši neesmu uzticējies Feedburner statistikai, jo tai allaž ir problēmas bijušas, bet kopsummā kaut kādu vīziju tās tomēr sniedz. Tad nu bija lielisks iemesls izmēģināt Microsoft Excel 2010 iebūvēto sparkline izveidi apvienojumā ar XML datu apstrādi, parādot, kā līdz 2. decembrim Kristapam klājies ar RSS padevi. Ja pēc tam būs vēlme kādam redzēt un Kristaps pats to nebūs parādījis (kam es īpaši neticu), tad paskatīsimies arī, kā viņam būs klājies pēc šīs akcijas.
Krizdabz.lv feedburner statistika par pēdējo mēnesi.
Šādi izskatās pēdējais mēnesis. Kā redzam, nekas īpaši mainījies nav, tāpēc izvilku datus par garāku laika periodu, lai varētu papētīt tendenci kopsummā.
Krizdabz.lv statistika par pēdējiem trijiem gadiem.
Sabiedriskā transporta pieturvieta Vācijā. Foto: archija.info
Parasti gan man nav tik lielas vēlmes publicēt ierakstu par to, ka kaut kur ir parādījies kāds interesants ieraksts, bet tā kā Archijs speciāli priekš manis taisīja apskatu «Doičbāņa shēma», pastāstot gan par vilcienu, gan par sabiedriskā pilsētas transporta lietojuma dizainu fotogrāfijās un arī ārkārtīgi vērtīgā aprakstā, tad nevaru viņam par to nepateikties.
Ak jā, kāpēc es izvēlējos tieši šo bildi — pievērsiet uzmanību tam, kā ir izvietots pieturas stends. Jums nekad neradīsies šaubas, no kuras puses pienāks transports un uz kuru pusi tas dosies. Un vienmēr ir iespēja saregulēt savu pulksteni, jo stendos izvietotie mehāniskie pulksteņi tiek reizi dienā sinhronizēti (es par to pirms kāda gada lasīju par Vācijas sabiedrisko transportu), tāpēc visā Vācijā vienmēr laiks visur būs vienāds.
Papildinājums. Pievienoju raidījuma Zebra sižetu par Rīgas satiksmes sabiedriskā transporta sarakstiem.
REKLĀMA BNN.LV
Atbildes uz jautājumiem par reklāmas iespējām un izcenojumu, pieejamas nosūtot attiecīgās informācijas pieprasījumu uz e-pastu: reklama@bnn.lv, vai arī zvanot pa tālruņa nr. 66662861
Pārkopēju no BNN mājaslapas. Redz kur arī ekrānšāviņš, ja nu gadījumā kāds netic vai arī viņi būs kaut ko izmanījuši.
Reklāma bnn.lv 2010.10.10. 22:46.
Mans risinājums, lai pasniegtu tieši to pašu informācijas apjomu lietotājam:
Neiedziļināšos visās šizās, kas ir VID mājaslapā sastopamas ikdienā — tur tādu ir simtiem, ja ne tūkstošiem. Es tiešām nezinu, kas ir tas cilvēks, kas stāv aiz šīs mājaslapas struktūras un funkcionalitātes izstrādes, bet varu apgalvot pavisam droši, ka tieši šajā jomā viņš (viņi) ir neaptēsts imbicīls.
Viens piemērs. Nodibināju jaunu uzņēmumu un aizgāju uz VID, lai piereģistrētu kā PVN maksātāju. Process uz vietas aizņēma ne vairāk kā stundu, ieskaitot gaidīšanu rindā. Papīru aizpildīšana, anketēšana (anketā rakstīts, ka interviju vada VID inspektors, patiesībā ir tā, ka tev to iedod uz rokas un tev pašam viss jācenšas aizpildīt, bet VID inspektors tavā klātbūtnē tikai to pārlasa un paraksta no savas puses).
Pēc tam VID inspektors paziņo, ka paziņojums par iekļaušanu PVN maksātāju reģistrā tagad vairs nav obligāti jāsaņem pa pastu (PVN maksātāja apliecības vispār vairs neizsniedz), lai process norit ātrāk, tad ir iespējams atzīmēt, ka pietiek ar paziņojuma publicēšanu VID mājaslapā. Tādējādi process var noritēt par pāris dienām ātrāk. Loģiski, ka es uz tādu soli parakstos.
Sākas interesantākais — atrast VID mājaslapā, kur jaunie PVN maksātāji tiek publicēti ir nevis komplicēti, bet fucking sarežģīti. Aprakstīšu pa soļiem:
Ierakstam interneta pārlūkā «www.vid.gov.lv»
Izvēlamies saiti «Uz VID mājaslapu»
Labajā pusē sameklējam «VID publiskojamo datu bāze»
Kreisajā pusē izvēlnē atrodam «Lēmumi par reģistrāciju ar PVN apliekamo personu reģistrā»
Sākam vērt pa vienam saites uz *.doc failiem, kas ir marķētas vienīgi ar datumiem
Katrā *.doc failā meklējam, vai sarakstos neparādās mūsu uzņēmuma vārds
Tā kā nekur ne no viena komentārus par šo neesmu lasījis (vai arī veiksmīgi esmu palaidis tos garām), man šķita ļoti ļoti jocīgi, kad Firefox 4beta uzinstalējot un atbildot uz kaut kādiem tur testiņiem par savu uzvedību pie Firefox logiem, man parādījās arī šāds testiņš.
Firefox 4 addons Marketplace aptauja.
Sekojot līdzi jautājumiem un formām, kā tie tika uzdoti ir absolūti skaidrs, ka līdz ar 4 versijas palaišanu tautās par paplašinājumiem Firefox mums būs vairāk vai mazāk jāmaksā. Tik, cik mums būs jāmaksā, Firefox darboņi tad tagad mēģina noskaidrot ar tādām pamatīgām čigānu–gruzīņu metodēm:
Lietotājs: Cik maksās spraudņu izmantošana? Mozilla: Un cik tu dosi?
Fuck, tas mani nu nekādīgi neiepriecina, bet liek aizdomāties par kaut ko citu—kāpēc tas notika un kāpēc tas notiek tieši tagad.
Domāju, ka tam nav nekāda sakara ar tehnisko pāriešanu uz Gecko 2 dzinēju. Daudz lielāks sakars tam ir ar HTML 5 ieviešanu interneta vidē un, kā tas ir bijis no pieredzes ar iepriekšējām web–tehnoloģijām, šī pāreja varētu ievilkties uz kādu gadu–diviem. Lūk arī ideāls laiks, lai palaistu jauno produkta versiju, kas atbalstīs visu, ko HTML 5 savienojumā ar CSS 3 spēj sniegt, beidzot ne tikai voluntāri kļaņčījot naudu, bet gan reāli to pieprasot.
Savukārt tiem, kas nevēlēsies maksāt par Firefox spraudņu izmantošanu, būs divas iespējas:
Lietot pliku Firefox bez spraudņiem (Ofisa žurkām—lietot Windows bez Microsoft Office. Jā, ekselis nav vindovz.).
Lietot trešo Firefox versiju, ne līdz galam izbaudot visas HTML 5 un CSS 3 priekšrocības, toties pilnvērtīgi izmantojot visus iemīļotos spraudņus.
Nu un līdz kam mūs tas novedīs? Elementāri, tas mūs novedīs līdz tam, ka tā kā Microsoft Internet Explorer 5.5 versija savulaik sapisa prātu visai web–izstrādātāju videi, tā to tagad izdarīs Firefox. Vienīgā atšķirība ir faktā, ka Firefox 3 ar savu tehnoloģisko korektumu un validitāti pagaidām vēl ir kādu soli priekšā Internet Explorer un, domājams, vēl kādu laiciņu noturēsies.
Tomēr fakts paliek fakts—par interneta pieejamību mēs jau maksājam pakalpojumu sniedzējam, tagad maksāsim arī par to, ka mums ir iespēja piegādāto internetu ieraudzīt.
Dažu pēdējo dienu laikā sanāk kaut kā biežāk apmeklēt Uzņēmumu Reģistra mājaslapu. Un mani šausmīgi tracina daži absolūti triviāli sīkumi, kas šajā mājaslapā ir ārkārtīgi nolaisti greizi.
Navigācija
www.ur.gov.lv navigācija. Esošā un risinājums.
Man šķiet absolūti neiespējami esošajā variantā orientēties un kaut ko saprast. Pirmkārt, ir absolūtā putrā salikts viss iespējamais, sajaucot vienādā nozīmē ar Eiropas Savienību saistītos normatīvos aktus un iespējas strādāt Uzņēmumu Reģistrā. Principā es piedāvātu manu variantu vēl vairāk strukturēt, jo es ļoti labi zinu, ka tas ir iespējams.
Neizprotamu iemeslu dēļ navigācijā katrai sadaļai ir pievienota viena un tā pati, absolūti bezpersoniska un tizla ikoniņa, tas viss ir ierāmēts un vēl pa virsu nemākulīgi akcentēts ar krāsu pāreju.
Bet būtiskākā problēma ir tas, ka kārtējais asprātis ir izdomājis dizainā izmantot tikai augšējā reģistra burtus, bonusā vēl saliekot ārkārtīgi šauras rindstarpes un neizretinot burtstarpas. Līdz ar to visa navigācija ir saplūdusi vienā lielā čupā, kurā nekas nav saprotams. Lai nu nebūtu jāmoka acis ar papildus pasvītrojumu tekstam, varam atdalīt sadaļas ar nemanāmu līniju, izmantojot līdzīgu paņēmienu, kā ir bijis lapā sākotnēji, tikai ne tik raibu.
Meklēšana
www.ur.gov.lv Meklēšana. Esošais un piedāvātais variants.
Ir pavisam skaidrs, ka šīs mājaslapas izstrādātājs ir absolūti pārfanojies par ikonām. Šajā gadījumā ir mēģināts panākt to, ka izveidotos latviska teikuma struktūra, bet aizmirsts par to, ka oranžs kvadrātiņš ar bultiņu latviešu valodā absolūti neko nenozīmē.
Ikonas galvenē
www.ur.gov.lv Ikonas galvenē. Esošais un piedāvātais variants.
Absolūts sīkums, bet tā kā nebija neko daudz jāmokās, šķita svarīgi parādīt arī šo. Vēl te var ļoti labi redzēt, cik nemākulīgi ir izmantots pārnesums un cik ilgi vēl būs jāmācās dizaineriem Latvijā lietot normālas pēdiņas, nevis mērvienības apzīmējumus.
Viss kopā
www.ur.gov.lv navigācijas labošana.
Uzklikšķinot var apskatīt pilnā izmērā. Mazos sīkumus nebīdīju, jo patiesībā raksta tapšanas iemesls bija tieši navigācijas apskatīšana. Bet tā jau, pielabojot mazos sīkumus, iegūtu samērā glītu lapu. Glītāko Latvijas administratīvajās struktūrās. Ar lielāko prieku sagaidītu, ja kādas prasmīgās rociņas piedāvātu arī savus variantus. Varbūt kāds vēlētos līdz galam izlabot arī pārējās kļūdiņas?
Ir tāda maziņa problēmiņa, kas šausmīgi krīt uz nerviem. Varbūt kāds varētu palīdzēt to atrisināt.
Komentāru attēlošanas gļuks WordPress.
Lieta tāda, ka pie atvērta raksta, kuram nav neviena komentāra, parādās rindiņa: «{0 comments… add one now}». Šādai rindiņai tur nafig nav jābūt, ja nav neviena komentāra, jo nākamajā rindiņā jau parādās teksts «Leave a Comment». Varbūt kāds var izstāstīt, kā šo nevajadzīgo rindiņu izvākt ārā?
Nu tā, ir vēl pāris mājaslapās palicies tā, ka taisīts viss uz pašbrūvēta, pašmocīta dzinēja. Tā kā nekādas ūberlietas tur nekad neesmu paredzējis, tad arī rezultātu parasti ir samērā vienkārši sasniegt—pietiek Google pameklēt kaut ko, kas varētu atbilst risinājumam. Šeku reku kafejnīcas Leningradmājaslapā arī savu paštaisīto rezultātu mēģinu sasniegt un līdz kādam brīdim viss darbojās vienkārši lieliski, līdz lapa nekļuva populāra arī spameru botu aprindās. Tagad ir pa laikam nākas patīrīt no spama komentāru datubāzi.
Visu laiku spameru aizsardzība tikai veikta samērā elementāri—ieviešam vēl vienu formas lauku, kurā jautājam cilvēkam kaut kādu sakarīgu jautājumu, uz kuru tas spēj atbildēt. Nu un tā kā lapu apmeklē arī latviešu valodu neprotošie, tad, lai iztiktu bez pārpratumiem Google Translator vai kādā līdzīgā rīkā, izmantoju kā jautājumu parastu matemātisku uzdevumu, kuru tad tā arī noformēju:
Līdz noteiktam brīdim tas palīdzēja, bet tad tie kuņas, protams, atkoda, ka šitā es daru un sāka mācīties matemātiku. Tikām līdz pat reizināšanas uzdevumiem, bet spams vēl joprojām parādījās. Sarežģīt līdz kvantu fizikas cienīgiem vienādojumiem šķita neloģiski, tāpēc izdomāju šitādu variantu:
Kaut kad labu laiciņu atpakaļ biju jau dzirdējis par šo variantu, bet nekad to nebiju izmantojis, tāpēc domāju izmēģināt tagad, redzēs, kā palīdzēs. Patiesībā risinājums ir smieklīgi vienkāršs—aizstāju simbolus ar šo simbolu HTML numuriem. Pagaidām palīdz.
Varbūt kādam ir vēl kāds loģisks, bet programmatūriski ne pārāk smagnējs risinājums, kā varētu novērst spama masveida parādīšanos?
Es jau gadiem esmu Swedbank klients. Par to, ka pēdējā laikā viņi sāk uzvesties ārkārtīgi cūciski pret saviem klientiem, es domāju, man jau sen nevienam nav jāstāsta. Tad nu rekur jauns stāsts, mans mazais draudziņ, par to, cik viņi ļoti «rūpējas» par saviem klientiem.
Pirms kādām pāris dienām uz uzņēmuma internetbanku saņēmu no viņiem ziņojumu pastkastē:
Ziņojums no Swedbank iekš business.swedbank.lv
Ļoti labi, padomāju es, ka banka rūpējās par mani un atsūta man šādu ziņojumu. Un linku vēl pieliek klāt, kur es varu iepazīties par šīm un citām izmaiņām noteikumos, stājoties spēkā Eiropas Savienības direktīvai. Bet te nu tev bija, links ved tieši tur, kur to var redzēt no ziņojuma — uz Swedbank sākumlapu. Huiņa voina, kā saka krievi, glavnoje maņevri. Nu tad pameklēsim, kur tad šajā visnotaļ informatīvajā lapā ir kaut kas minēts par izmaiņām, lai var klik, un atrast.
www.swedbank.lv pirmā lapa 2010. gada 1. jūlijā.
Te nu tev bija. Nekur pat nav iepīkstēts par tām izmaiņām, toties kaut kāds frukts vārdā Dainis var pastāstīt, ka «maksājumu bilances tekošais konts uzlabojas», lai ko arī tas nozīmētu. Sāku pamatīgāk pētīt mājaslapu. Labajā pusē atradu kluci, kurā tie noteikumi ir ielinkoti. Sadaļā «Pakalpojumi privātpersonām» saite ved uz vienu versiju, savukārt sadaļā «Pakalpojumi uzņēmumiem» — uz citu noteikumu versiju. Un kam man tagad ticēt?
Ja meklējam ar mājaslapas meklētāju frāzi «izmaiņas darījumu noteikumos», tad mums atrod trīs ļoti nesaistītus notikumus, no kuriem viens ir datēts ar 2004. gadu.
Protams, nākamais solis ir Google:
izmaiņas vispārējo darījumu noteikumos site:swedbank.lv
Otrā saite, ko izmet, saucās tieši tā, kā man vajag: «Swedbank AS Vispārējie darījumu noteikumi» un satur *.pdf failu (lokālā kopija) ar četrām sīkiem burtiem piepihņītām lapām, kuras skaidrā neviens cilvēks nespēj izlasīt, saprotot kaut daļu no tās patiesības, kas aiz tā visa slēpjas. Datēts ar 2009. gada 17. martu. Značit ņe to.
Skatamies tālāk un atrodam kaut ko interesantāku: ««Swedbank» AS Vispārējie darījumu noteikumi» ar saiti uz citu *.pdf failu (lokālā kopija), par ko es spriežu pēc tā, ka atšķiras faila nosaukums. Šis saucas VDN_final_21062010.pdf. Aleluja, domāju es. Nu tad tagad varēšu skatīties, kas ir izmainījies, jo droši vien tas būs kaut kā atzīmēts vai kā savādāk izcelts vai vismaz būs kāda atsauce, kā likumdošanā, par to, kādas izmaiņas ir un kad stājušās spēkā. Un ko es tur redzu? Tos pašus sīkos burtiņus. Tikai šoreiz tie suņu murgi ir sarakstīti jau uz septiņām lapām.
Paldies tev, Swedbank. Jūs tiešām rūpējieties par saviem klientiem. Man tagad ir absolūti skaidrs, kādas izmaiņas tad ir ieviestas un kā tas mani ietekmēs turpmāk.
Izrādās, ka «skat. internetā» nozīmē aktīvu saiti uz *.doc dokumentiem. Vēl latviskāk nevarējāt? Un vispār, man krīt uz nerviem, ka visādi mudaki saīsina vārdus tikai tāpēc, ka kaut kad sen kaut kas to viņiem ir samācījis. Ja būtu ar galvu domājuši, tad šo megakluci varētu ierakstīt vienā rindiņā un nebūtu jālieto debīli saīsinājumi.
Tai pat laikā tur, kur nav jāatkārtojas, tur tiek ielikts pilns nosaukums un papildus iekavās norādīts uz saīsināto variantu. Ja jau Elektronisko sakaru direkcijas mājaslapā es esmu, tad gan jau es sapratīšu, ka ar ESD ir domāts tieši tas (galu galā, visā mājaslapā tā ir vienīgā lieta, kas parādās lapas nosaukumā).
Tālāk vispār seko pērle. Tur, kur būtu jābūt saitei uz veidlapu, tiek ielikts plain text: «veidlapu var saņemt ESD vai izdrukāt no ESD mājas lapas internetā».
Lūdzu, varat droši nokopēt HTML kodu, cienījamā Elektronisko sakaru direkcija.
Abas lapas ir veltītas burāšanai, kas kā reiz šobrīd ir kļuvusi akurāt ļoti aktuāla man. Jā, jā! Spīdola jau šīs nedēļas nogalē iečunčinās Rīgā un būs pieejama arī tūristiem no malas ne tikai apskatei, bet arī iemēģināšanai. Tad nu sakarā ar šo lielisko notikumu vajadzēja apmeklēt attiecīgās lapas, lai uzzinātu, kas tad uz planētas zeme notiek burāšanas jomā un cik komandas šogad pieteikušās Baltic Open regatei. Ja pirms pāris dienām vispār nebija iespēja piekļūt pie Balticopen.lv vai baltsails.lv lapām, tad tagad vismaz balticopen.lv ir parādījies dizaina šedevrs no Kalašņikova.
balticopen.lv uzlauzts.
Kāpēc uzlauza tieši šo lapu, es īsti nesaprotu. Nedz tur būtu apmeklējums, nedz tur baigā popularitāte. Varbūt kāds var paskaidrot, kādu mērķu vadīti visi šie Kalašņikovi kaut ko uzlauž?
P.S. Man vienīgā saskare ar uzlauzējiem bija arSV.LV, kuru paņēma priekšā pirms kādiem gadiem četriem. Toreiz redzamu izmaiņu nebija, bet bija iemests pilnīgi visos failos kaut kāds javascript, kas pareizās lapas iframe vēra vaļā un Google pat uz brīdi bija nobanojis manu lapu.
