Janvāra sākumā bija tas prieks ciemoties Jelgavā. Zviedru Volvo bija kaut kas sabojājies un nācās to atstāt gādīgās autodakteru rokās, dodoties Rīgas virzienā ar vilcienu. Jelgavas stacija ir nedaudz mainījusies kopš brīža, kad esmu tur bijis pēdējo reizi. Izveidots tāds kā muzejs ar dažādām vilciena esamības liecībām un vecām maršrutu shēmām. Virs kasēm ir uzstādīti elektroniskie tablo, kas pilnībā ir aizvedinājuši projām man tik ļoti mīļos flip-dot paneļus.
Kamēr es mēģināju saņemties un pieķerties šim briesmonim, Pasažieru vilciens ir paguvis tikt pie jauna logo. Vismaz tas ir kļuvis daudz gaumīgāks. Bet nu ķersimies vērsim pie ragiem.
Tabulas, kā jau tabulas. Īstu datoriķu garadarbs. Jo ja jau tehniski informācija tiek izvadīta kā tabula, tad tas noteikti ir uzskatāmi jāparāda. Vēl, bez šaubām, arī vecais labais triks ar tekstu pasvītrošanu «īpašai» izcelšanai. Vienīgā foršā lieta, kas ir adaptēta no ārpuslatvijas elektroniskajiem tablo un, kas līdz šim Latvijā nekur nav manīta — laiks līdz vilciena aiziešanai.
Atsevišķi noteikti ir jāatzīmē absolūti bezjēdzīgās lietas. Ja ir jādodas kāda braucienā ar vilcienu, tad ir tikai divi varianti: 1) es braucu līdz gala stacijai, 2) es braucu līdz kādai stacijai, kas ir maršrutā uz galastaciju un man ir būtiski ne tikai tas, uz kurieni vilciens dodas, bet arī kas tas ir par vilcienu (ir vilcieni, kas visās pieturās neapstājas). Tātad man nav būtiski, kur tas vilciens savu maršrutu sāk, būtiski ir zināt, uz kurieni tas dodas. Otra lieta ir pienākšanas laiks. Tā kā panelis ir dinamisks, tad attiecīgi mainās arī atiešanas laiks, ja kaut kas notiek (piemēram, avārija uz sliedēm vai laikapstākļi vai aizkavēt vilciena atiešanu). Līdz ar to laiks, kad vilciens pienāks, it īpaši maršrutos, kur tu nenobrauc tikai 5-10 minūtes, ir ļoti relatīvs jēdziens, kas maršruta laikā var mainīties. Teiksim notika kaut kāds negadījums Jelgavas stacijā un vilciens sāka kustību 5 minūtes vēlāk. Vilciena vadītājs, sazinoties ar dispetčeri līdz Rīgai var nokļūt arī laicīgi, neiekavējot šīs piecas minūtes, toties starpstacijās tas laiks, kas rādīsies kā pienākšana galastacijā būs nepareizs, jo maršruta sākumā stacijās rādīsies laiks ar 5 minūšu nobīdi, savukārt tuvojoties galastacijai, tas atkal izlīdzināsies līdz pareizajam. Tieši tāpēc arī šo laiku nekad dinamiski cenšas nerādīt.
Nu un tad vēl arī secība, kādā tas viss notiek. Būtiskākā informācija ir atiešanas laiks. Pēc tā tiek kārtots saraksts un pēc tā arī tiek meklēts vajadzīgais vilciens. Vilciena tips un numurs ir būtisks, ja ir nopirkta biļete uz kādu konkrētu vilcienu vai arī gadījumā, ja nebrauc līdz gala stacijai un tad pēc biļetes var salīdzināt, kurš ir īstais vilciens. Atiešanas ceļš, bez šaubām, ir īpaši būtisks, lai saprastu, cik ilgi līdz vilcienam no vietas, kur šobrīd skatās uz tablo laiku ir jādodas (Latvijas mērogā gan tas ir būtiski vienīgi dažās stacijās). Tikai tad seko virziens, kur vilciens dodas, kam seko gaidīšanas laiks līdz atiešanai.
Daži jautās, kāpēc es nenovietoju virzienu kā primāro meklēšanas elementu. Tas tāpēc, ka uz tablo tiek rādīti vienīgi tuvākie četri vilcieni, līdz ar to noorientēties, pārskrienot pāri četriem vārdiem ir vienkārši, savukārt skaitļus salīdzināt cilvēkam ir daudz grūtāk, tāpēc tos ir būtiskāk grupēt kopā, lai varētu vieglāk salīdzināt.
Pēdējais un būtiskākais, kas ir mainīts, salīdzinot ar šobrīd funkcionējošo tablo — būtiski palielināts burtu lielums un kontrasts, lai arī omes un opīši varētu orientēties laikā un telpā.
Nu un vēl es īsti līdz galam nesapratu iemeslu, kāpēc uz tablo tiek rādīts vilciens, kas jau ir aizgājis. Varbūt kāds var padalīties pieredzē, kad tāds rādījums ir noderējis?
Starp citu, vismaz Ogres stacijā uz tablo nerāda nekādus dinamiskos laikus un vilcienu kavēšanās gadījumā vēl nepienācis vilciens tiek ŗādīts kā “aizbrauca”. Līdz ar to šī tablo jēga ir stipri mazāka, nekā varētu būt arī pie dotā informācijas izkārtojuma.
“gaidīšanas laiks” ir grūtak saprotams kā “Atiet pēc” vai “Aizbrauc pēc”
Omītes spēs salasīt virsrakstus?
Prškam virsraksti jālasa? No satura taču skaidrs
Nesaprotu, kam vajadzīga kolonna “vilciena tips un numurs”
aizbraukušais vajadzīgs, lai nokavējies pasažieris uzzinātu, ka tiešām ir nokavējis, nevis vienkārši kaut ko sajaucis
Es varbūt liktu lielo pulksteni kreisajā pusē (lai labāk savelkas ar laiku kolonnu) un Atiešana labajā pusē (lai palīdz praktiski kā virsraksts “Atiet pēc”/”gaidīšanas laiks” kolonnai)
pie mums mazāk, bet ārzemes numuram ir liela nozime. Ja tev ir biļete uz EV6748, tad zini, ka tas ir tavs vilciens… parasti ir galapieturas, bet ja vajag pa vidu, tad apjūk. Vispar LV šīs lietas ir ļoti zemā līmenī, sākot ar ceļa zīmēm un beidzot ar sab. transportu.
Varu tikai iedomāties, kādas šausmas ir turistiem (ja vien viņi te nebrauc kā uz valsti, kur kapitālisms nav ienācis un bauda eksotiku), man, vietējam, bieži ir problēmas/
Nezinu, vai tas vēl ir spēkā Jelgavā, bet senāk vismaz tā bija, ka tu vari nopirkt biļeti uz dīzeļvilcienu un tad šī biļete uz elektrovilcienu nav derīga. Tad tev ir ļoti būtisks vilciena tips un numurs.
Abi novērojumi ir pilnīgi pareizi un būtiski. Tieši tā darbojas vilcienu tablo Lielbritānijā. Arī tur ir savi trūkumi, bet uz tablo parasti rāda reālo vilciena attiešanas laiku, kā arī stacijas, kurās vilcieni pietur, jo tas tiešām ir svarīgi. Jāpiebilst arī, ka tiek rādīts arī paredzētais attiešanas laiks, jo ir biļetes, kas tiek pārdotas tieši konkrētiem reisiem. Un šis laiks kalpo kā reisa identifikators, jo pasažieriem ir daudz vieglāk atcerēties, ka viņiem ir biļete uz vilcienu, kas attiet 19:05 nevis kaut kādu mistisku BZ9821. Attiecīgi ja vilciens kavējas, tad tā arī paziņo, ka vilciens uz Londonu ar paredzēto attiešanas laiku 19:05 kavējas un būs tikai 19:15.
O, ir atšķirība, vai uz Rīgu brauc ar Jelgava- Rīga vai arī Liepāja-Rīga. Otrais maksā vairāk.
Tā jau man šķita, ka kaut kāda būtiska nozīme vēl joprojām ir saglabājusies. Un piemērs ar Londonas transportu ir absolūti nevietā. Tā kā mēs jau zinām, ka atiešanas laiks nav informācija, kas ir pastāvīga, tad zināt, kurš transports ir paredzēts mums mēs varam tikai pēc divām citām konstantēm, kas ir gan uz biļetes, gan uz tablo — tas ir virziens un tas ir vilciena tips un numurs. Tā kā vienā virzienā uz tablo vienlaicīgi var rādīties vairāki vilcieni, tad paliek vienīgi vilciena tips un numurs.
Man kā reti braucošam cilvēkam liekas ļoti patīkami uzzināt, kad vilciens galapunktā pienāks, ar to, ka tas ir aptuvens aprēķins, rēķinos, līdz ar to rakstā dotais pamatojums, kāpēc šo kolonu nelikt, nav valids. Turklāt vienu ceļa posmu braucošiem vilcieniem galapunkta laiks var būtiski atšķirties, un tad tas ir viens no lielumiem pēc kā cilvēki, negribēdami mācīties mistisko reisa numuru, identificē savu vilcienu.
1) Vilciena pienākšanas laiku galastacijā tu vari uzzināt pilnajos sarakstos. šis ir dinamiskais saraksts, kas parāda tikai četrus aktuālākos vilcienu atiešanas laikus. Ja tu vēlētos rēķināties ar vilcienu kustības ilgumu, tu noteikti skatītos pilnajos sarakstos un meklētu tādus vilcienus, kas nepietur visās stacijās noteiktajā maršrutā un tas nav šī konkrētā tablo uzdevums.
2) Tieši tāpēc, ka vilciena galapunkti var atšķirties, tiek norādīts, kāds ir galapunkts. Nesaprotu, kas tevi šai gaidījumā neapmierina.
Tabula vienkārši briesmīga — neizskatās pat pēc datoriķu darinājuma, bet pēc kaut kāda atsaldēta grāmatvežu murga. Interesantākais ir tas, ka tā arī tika apstiprināta, tātad arī augstākos krēslos sēž mazliet atsaldētās galvas.
Starp citu, neredzu arī nekādu vajadzību pēc vilciena numura — neviens, izņemot tehniskos darbiniekus, taču pēc tā nevadās.
Vadās gan. Ja ar nelielu laika starpību (pāris stundu diapazonā) atiet vairāki vilcieni vienā maršrutā un stacijā jāpaziņo par kādu no vilcieniem, vilciena numurs ir vienīgais, pēc kā var vadīties. Pēc laika vadīties nevar.
Nosimulēšu situāciju.
Jelgava – Rīga. Vilcieni atiet 12:00, 12:34, 12:50, 13:18.
Vilciens, kas atiet 12:34, kaut kādu iemeslu dēļ aties divas minūtes ātrāk. Tablo laiks nomainās no 12:34 uz 12:32, bet stacijas dispečeris paziņo par izmaiņām vilcienu kustībā. Ja nav vilciena numurs, tad nav sasaistes ar konkrēto vilcienu. Vilciens nav tramvajs, kas ir vienāds. Ir dīzeļvilcieni, ir ekspreši, utt. Tāpēc arī ir jāzina katra vilciena numurs.
Nu tas ir atkarīgs no apziņošanas sistēmas vispār.. Var jau to darīt dažādi, taču vilciena attiešanas laiks, kas tāpat ir jāiegaumē, šķiet visloģiskākais. Nekad neesmu lietojis numurus ne Latvijā, ne ārzemēs. Ja vilciena pienākšanas/atiešanas laiks mainās, tad to var atspoguļot tablo paralēli oriģinālajam (saraksta) atiešanais laikam, tāpat arī var paziņot mutiski: “vilciens Jelgava-Rīga ar atiešanas laiku 12:34 kavēsies piecas minūtes, plānotais atiešanas laiks 12:39” — nav jau gandrīz nekad tā, ka vilcieni atiet ātrāk, parasti taču kavējas..
Bet tā jau man nav nekas pret tiem numuriem, ja vien uz tablo papildus saraksta attiešanais laikam ir iedalīta vieta arī plānotajam attiešanas laikam :)