CS4 | Mr. Serge

Ko es darīju 2008. gadā. Pašam kļuva interesanti

Pēc aptuveni 20 dažādu blogu autoru rakstu izlasīšanas par to, ko šamie pagājušajā gadā gudru ir sastrādājuši, sagribējās atcerēties, ko labu esmu sastrādājis pats. Atsaucos tikai uz to, kas publicēts manā blogā, jo neko citu pārskatīt/apmeklēt nav vēlmes.

Janvāris

Dzīvoklī vēl joprojām turpinās iepriekšējā gadā uzsāktais remonts. Sāku pievērsties dokumentālo filmu žanram un arvien aktīvāk tērēt naudu Amazon. Myriad Pro kļuvusi par 2007. gada vispopulārāko garnitūru Krievijā.

Februāris

Visu mēnesi pavadīju pārdomās par dzīvi, apmeklējot dažadas valstis un krogus. Mēnesi vēlāk radīsies rezultāts.

Marts

Iznāk Acrobat devītās versijas beta. 22. martā sevi dzimšanas dienā aplaimoju ar kafejnīcas Leningrad atvēršanu.

Aprīlis

Līdz ar to aprīlī manā blogā vispār nekas cits neparādās. Noorganizēju Iļģu jubilejas lielkoncertu. Gada dārgākais organizētais masu pasākums.

Maijs

Turpinu fanot par dokumentālā kino/video žanru. Sagāju tūtē un noskrēju pusmaratonu (tas ir vairāk kā 21km). Ar sievieti aizlaidu atpūsties uz Ukrainas skaisto ostas pilsētu Odesu. Pirms izbraukšanas uz Odesu vēl paguvu iegādāties Hyundai i30 CW. Lielisks auto un dārgākais aizvadītā gada pirkums.

Jūnijs

Rīgas satiksme nomaina satiksmes transporta pieturzīmju dizainu. Reģionālā prese ir nonākusi atpakaļ līdz akmens laikmetam, man nāk raudiens.

Jūlijs

Vazājos no viena festivāla uz nākamo. Dzīve tiek pavadīta automašīnā un/vai komā.

Augusts

Principā nekas nav mainījies—vēl joprojām vazājos no viena kultūrālā notikuma uz nākamo. Tai skaitā Prāta vētras Latvijas tūre, kas ir gada visvairāk redzētais koncerts. Savukārt lēciens ar gumiju Ungārijā ir viszemākais kritiens gada laikā.

Septembris

Iestājos LU Fizmatos un pamatīgi piedzēros. Vienīgo reizi pagājušā gada laikā redzu, kā Godmanis spēlē bungas. Pārgāju uz Adobe Creative Suite 4.

Oktobris

Sāku domāt par to, ka blogam ir nepieciešama fundamentāla pārbūve. Līdz pat gada beigām nekas nenotiek, bet domas vēl joprojām galvā virmo. Uzdāvināju lasītājiem pirmo Ziemassvētku dāvanu un aizbraucu uz Siguldu zeltu meklēt. Sāku ienīst no visas sirds šaraškinu kantoru ar nosaukumu ServiceNet. Ļoti sacepos par lietojamības problēmām ikdienā. Gada notikums—piedzimst Jānis Džimmijs Bižāns. Es ar Sirki pagūstu iedegties par Latviju.

Novembris

Tiek uzsākts liels process pret spameriem un to darbību LR likumdošanai pakļautajās teritorijās. Pieķeru sevi pie fakta, ka priecājos par sniega snigšanu. Atsāku diskutēt par laikrakstiem un to elektroniskajām versijām, iegādājos jaunu drukas iekārtu mājas vajadzībām.

Decembris

Turpinu diskutēt par laikrakstu elektroniskajām versijām, izveidoju Adobe Latvia interešu grupu. Dažas učenes sāk reāli sūkāt.

Un tagad viss kopā koncentrēti

Gada notikums: Jāņa piedzimšana (28. oktobris)

Gada pirkums: Jauna automašīna (Hyundai i30 CW)

Gada pasākums: Sziget festivāls (Ungārija)

Gada ceļojums: Odesa (Ukraina)

Gada ideja un realizācija: kafejnīca Leningrad

Gada koncerts: Prāta vētras Latvijas tūres noslēguma koncerts Mežaparkā

Gada mudaki: ServiceNet

Uz kaut ko tik traku šogad gan īpaši neceru, bet, iespējams, nedaudz piezemētākās notīs tā arī varētu turpināt.

InDesign — bibliotēku datnes

Man labu laiku jau ir šķitis, ka daudzi nenovērtē šo lielisko failu formātu, kas ir jau vairākas versijas iekļauts InDesign programmā. Runa ir par *.indl jeb InDesign library.

Tad nu nedaudz paniekosimies, lai saprastu, kam tad tas ir domāts un ko ar to darīt. Lai izveidotu jaunu bibliotēku, izvēlamies File -> New -> Library. Uzreiz atvērsies logs, kas piedāvās šo bibliotēku saglabāt. Pēc saglabāšanas programmas darba virsmā parādīsies jauns logs ar jūsu izvēlēto bibliotēkas nosaukumu, kas, bez šaubām, sākotnēji būs pilnīgi tukšs.

Adobe InDesign library. Sākotnējais loga izskats.

Bez šaubām, no tukšas bibliotēkas mums nav nekāda labuma, tieši tāpēc izveidosim jaunu dokumentu, kurā tad arī sagatavosim materiālus, ko saglabāt bibliotēkā. Nesarežģīsim visu pārāk, bet atcerieties, ka iespējas ir sasodīti daudz, tāpēc bieži vien ir pat vēlams eksperimentēt.

Es izveidoju pagalam vienkāšu vēstuli, kuras saturu sadalīju trīs blokos — galvene ar logo, pamatteksts un bilde ar parakstu. Lai nedaudz parādītu atšķirības, kādas rodas, saglabājot bibliotēkā dažāda veida informāciju, pievienosim arī vienkāršu palīglīniju sistēmu, kuru arī saglabāsim bibliotēkā.

Vienkārša vēstule un bibliotēkas logs. Adobe InDesign.

Lai pievienotu kādu jaunu informācijas vienību bibliotēkai, izvēlamies attiecīgo objektu un ievelkam bibliotēkas logā. Vienīgā atšķirība ir ar palīglīnijām, jo tās var pievienot (tieši tāpat kā jebkuru citu objektu) vienīgi izvēloties palīglīnijas un tad bibliotēkas logā noklikšķinot uz pogas «New Library Item». Principā darbošanās ir vienkārša un ērta. Lai pēctam izmantotu kādu no bibliotēkas elementiem, vienkārši izvēlamies to no bibliotēkas satura un ievelkam dokumentā. Ja noklikšķināsim uz kādu no bibliotēkas elementiem ar labo peles klikšķi, tad izvēloties «Place Item(s)», ja ievietojam tāda paša formāta dokumentā, kādā bija veidotas sagataves bibliotēkai, attiecīgie elementi tiks novietoti tieši tajās pašās vietās.

Droši vien uz šo brīdi vēl joprojām varētu šķist, ka bibliotēkām nav diži īpaša praktiska pielietojuma un visu šāda veida objektus varētu glabāt arī uz darba virsmas ārpus lapas robežām. Tomēr tā gluži nav. Pieņemsim, ka mēs strādājam ar kādu sarežģītāku darbu, piemēram, preču katalogu vai laikraksta maketu. Tādā gadījumā mēs visu informāciju, kas attiecās uz atsevišķiem lapu elementiem, vienmēr varam glabāt bibliotēku failos. Un, ja jau pašā sākumā būsim padomājuši par to, lai objektiem būtu sakarīgi nosaukumi, varēsim bibliotēkās turēt tūkstošiem elementu, kurus ar parastākās meklēšanas palīdzību ķeksēsim ārā, bet nepieciešamības gadījumā modificēsim un saglabāsim klāt. Tā, piemēram, mēs varam saglabāt vairākas versijas vienam un tam pašam blokam. Man tas jau bija noderējis kādā redakcijā, definējot reklāmas laukumus.

Vienīgais būtiskais mīnuss, kas ir saistīts ar bibliotēku failiem ir tas, ka vienlaicīgi ar vienu bibliotēku var darboties tikai viens InDesign lietotājs.

Vairāk par būtību, kurā es neiedziļinājos, var palasīt InDesign tiešsaites palīdzībā.

Adobe CS4 — ieskats Photoshop CS4 Extended

Skaidrs, ka Ziemassvētki ir tikpat bieži, kā jaunas CS pakas iznākšana. Es biju ļoti negatīvi noskaņots pret jauno Creative Suite tik ātru parādīšanos, tomēr sākot lietošanu esmu sapratis, ka Adobe speciālisti patiešām ir pacentušies un mums ir jāfokusējās mazāk uz jaunajām iespējām, bet gan uz jau esošo iespēju uzlabojumiem. Es īpaši gribētu uzsvērt to, ka daudzas nianses ir nevis vienkārši uzlabotas, bet gan fundamentāli pārstrādātas, līdz ar to pieaugusi gan kvalitāte, gan arī ātrums. Un ātrums programmām ir uzlabots sasodīti jūtami.

Oki, bet tagad nedaudz vairāk tieši par Photoshop CS4 Extended.

Turpināt lasīt “Adobe CS4 — ieskats Photoshop CS4 Extended”

Adobe CS4

Šodien uzstellēju Adobe Creative Suite 4, tagad lēnām sākšu testēt. Pirmais, kas tiešām satriecoši iepriecina, ir ātrdarbība. Ilustrātorā gradientētam tekstam uztaisīju 3D efektu, tad to visu nobluroju un saskribloju, bet darbojas nevainojami ātri, salīdzinot ar iepriekšējām versijām. Priecājos un darbojos tālāk. Drīz ziņošu arī par citiem rezultātiem.

Nedaudz par Adobe CS4 (ar nožēlu)

Es gaidīju daudz no šī «revolucionārā» lēciena progresa līknē, bet galu galā patiesi aplauzos, jo nekā tāda tā arī neatradu visā piedāvājumu klāstā.

Adobe Acorbat — nu un kas tur īpašs tajā, ka papildus jau esošajai un mani tiešām sajūsminošajai idejai par jebkāda faila pievienošanu PDF dokumentiem tagad klāt nāk vizuālais noformējums? Vai tiešām šī Portfolio fīča būtu veselas produktu līnijas sērijas maiņa? Lielākoties tomēr ir labotas kļūdas un iekš programmvides iestrādātas iespējas, kas jau pirms tam tika piedāvātas, tikai jaunā ādiņā.

Adobe InDesign — lielākā vilšanās. Pilnīgi nekā tāda, ko es nevarētu nosaukt par spraudņu izstrādātāju naudas zagšanu. Visas realizētās iespējas (tai skaitā kontekstuālais teksts, XPress–veidīgā garu tekstu ievietošana, preflight pārbaudes reālā laika režīmā) ir nekas vairāk, kā citu izstrādātāju realizēto iespēju iestrādāšana programmvidē. Bet vai tad ne tāpēc tika radīta InDesign vide kā tāda — lai varētu papildināt programmas dzinēju ar n–tajiem moduļiem? Tie, kas tankā, paskatieties, ar kādām specifikācijām Adobe reklamēja InDesign pirmās versijas. Un ne jau eksportēšana uz Flash ir tas, dēļ kā jaunajam InDesign vajadzētu būt revolucionāram.

Adobe Photoshop — milzīgs skaits ar «papildinājumiem». Viss, kas ir izdarīts, lielākoties saistīts ar gļukainu un lēnu algoritmu pārrakstīšanu (piemēram, iebūvētajiem filtriem), kā arī jaunu iespēju pievienošana 3D manjakiem. Viss pārējais ir tikai un vienīgi jau esošu iespēju pārstrādāšana tādā vīzē, lai mudaki varētu turpināt rotaļāties un domāt, ka visu prot.

Adobe Illustrator — nevar būt! Pagājis ir tieši piecpadsmit gadu (ja ne vairāk), līdz beidzot izstrādātāji ir attapušies, ka cilvēkiem tiešām ir vēlme vienā dokumentā saglabāt vairākus maketus vai arī viena maketa vairākas versijas. Paldies, bet arī to jau sen piedāvāja spraudņu izstrādātāji. Visu pārējo es šā vai tā attiecinu uz kļūdu un nepilnību labojumiem, nevis patiesi jaunām iespējām (piemēram, teksta izvietošana uz līnijas, kas jau izsenis bija liela Illustrator problēma).

Nelīdīšu Adobe Flash, Fireworks, Premiere un AfterEffects lauciņos, jo tos pārāk vāji pārzinu, bet secinājums ir tāds, ka Adobe, raujoties pēc sensacionāliem tirdzniecības rādītājiem, 18 mēnešu laikā ir salabojuši kļūdas, kuras salaiduši pie sasteigtās CS3 izslaišanas. Tai skaitā arī vienots interfeiss, taustiņu saīsinājumi un navigācija dažādajos produktos kā arī pilnīga savietojamība starp tiem.

Papildus visam, Adobe, cik var noprast, vēl joprojām sadarbojās ar Tildi un nevar vienoties ne ar vienu par akadēmisko licenču tirgošanu Latvijas teritorijā. Pilnīgs idiotisms. Vai tiešām jūs domājiet, ka es gribešu izsviest ap 3000 zaļo draudziņu reizi pusotrā gadā tikai tāpēc, ka šamie nemāk savas kļūdas ievietot programmas atjauninājumos?

Un tagad ārpustēmas jautājums devīto klašu skolniekiem: «Kas Notiek?»

Pirms kāda laiciņa Sarmīte Ēlerte aiztinās no Dienas. Toreiz viņu slavēja, kā jau tas pienāktos, un visi bija priecīgi, ka šamā beidzot vairs nerādīsies redakcijas telpās. Viņas vietā, aizdomīgā kārtā, tika ievietota Nellija Ločmele. Tagad jautājums — sakarā ar to, ka šobrīd laikraksta Diena galvenā redaktore ir Anita Brauna, bet Nellija ir SIA «Laikraksts Diena» direktore, rodas pamatots jautājums — what a fuck? Nez kāpēc aizdomas krīt uz kaut kādiem visiem zināmiem un nezināmiem cilvēkiem, kurus pēc neilga laika vajadzēs ievēlēt dažādās pašvaldībās. Bet tas ir tikai mans minējums, pareizo atbildi ir jāpasaka jums pašiem.