Par slavenajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā

Biju kārtīgi padusmojies tviterī un nemaz nemanīju, kā dusmas kādu sasniedza. Cerēju, ka tas ieinteresēs vismaz kādu mediju, bet diemžēl sprāga gāzes baloni slimnīcā un visiem uz to bija, tā teikt, uzlikt klucīti.

Klusu un bez brēkas no rītdienas stājas spēkā alkohola aprites likuma izmaiņas, par kurām policija var izčakarēt katru otro krogu/cafe.

— @mrserge August 1, 2013

Es gan tviterī arī biku nolažoju, jo jau rakstīšanas brīdī čakarēt varēja. Izmaiņas stājās spēkā jau 1. augustā, bet es nepaguvu iepriekšējā dienā par to ietvītot.

Par lietas būtību

Jebkurai iestādei Latvijā, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, ir jābūt licencei. Licencei ir pielikums, kas attiecas uz konkrēto tirdzniecības vietu un tajā bez adreses un darbalaika ir jāmin arī licences veidi: Alkoholisko dzērienu realizācija promnešanai (RP), realizācija patērēšanai uz vietas (RVP) un uzglabāšana (U).

Vienkāršā valodā runājot, licencē ir paredzēti trīs veidi, ko var iesākt ar alkoholu iestāde, kurai licence piešķirta: tirgot dzērienus promnešanai, tirgot dzērienus uz vietas, uzglabāt.

Licencē ir norādīts arī iestādes darbalaiks, kas, starp citu, ir arī laiks, kad jebkura tiesībsargājošā instance var nākt un pārbaudīt, vai ar alkoholu viss ok, un iestādei ir jāver likumsargiem vaļā durvis. Absurds vienīgi sanāk faktā, ka, piemēram, ja kafejnīca strādā (licencē norādītais darbalaiks) no 12:00 līdz 2:00, tad uzglabāt alkoholu no 2:00 naktī līdz 12:00 kafejnīca nedrīkst, jo licence takš nav spēkā (man par to jau ir bijusi skaidrošanās tiesā).

Bet nu labi, atgriežamies pie mūsu jautājuma. 30. jūlijā Valsts Ieņēmumu dienests savā mājaslapā izvieto paziņojumu:

Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes pārvalde informē, kā Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents ir izsludinājis likumu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Likums stājas spēkā 2013.gada 19.jūlijā.

Saskaņā ar minēto likumu 2013.gada 1.augustā spēkā stājas 6.panta pirmās daļas 5.punkts, kas nosaka, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalus. (avots, saglabātā versija (*.pdf)).

Tur tas blah ir tāds pagarāks, interesenti var izlasīt rūpīgāk pašus Grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Likumdevējs ir panācis to, ka jebkura iestāde var tirgot alkoholiskos dzērienus tikai patēriņam uz vietas. Un, ja tirgo nešanai projām, tad licence darbojas tikai no 8:00 līdz 22:00. Tiktāl viss būtu loģiski, ja vien tas neskartu arī naktī strādājošas iestādes, kas tirgo, piemēram, mājražotāju produkciju, mazo alus un vīnadarītavu produktus un citus ekskluzīvus dzērienus, kurus būtu tikai loģiski piedāvāt gan pagaršot (patērēt uz vietas), gan aizvest kaimiņam (nopirkt promnešanai). Pēc 2013. gada 30. septembra tas būs iespējams tikai no 8:00 līdz 22:00. Tātad sanāk, ka iestāde, kas grib strādāt arī naktīs, nevar vairs piedāvāt, piemēram, pašu brūvētu alu līdzi ņemšanai. Šim nolūkam ir jāver vaļā atsevišķi veikals vai arī jāizņem vairumtirgotāja licence un tad ir iespēja to tirgot veikalos vai pie konkurentiem, kas nestrādā naktīs.

Bet arī tā vēl nav galvenā sāpe.

Kas par vainu krodziniekiem?

Ja kroga/kafejnīcas/kluba darbalaiks iekrīt laikaposmā no 22:00 līdz 8:00 (kas nav nekas īpašs), tam ir jāiesniedz iesniegums speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijai.

Tagad pievēršamies likuma, VID un krodzinieku darbību saprašanai.

Grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā ieviešanas hronoloģija.
Grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā ieviešanas hronoloģija.

VID gan telefoniski, gan ierodoties uz vietas VID Akcizēto preču pārvaldē apstiprināja, ka šī darbība oficiāli notiek līdz divām nedēļām. Nu tad tagad skatamies.

1. iespēja. Pieņemsim, ka kroģeri to vien dara, kā lasa Latvijas vēstnesi. No 19. jūlija līdz 1. augustam ir 11. dienas. 20. un 21. jūlijs nav darbadienas un VID iesniegumu neizskatīs.. Tātad pat kroģeris–jurists nespēj veikt izmaiņas licencē laikus, jo atliek vien 9 dienas (tai skaitā vēl divas brīvdienas), un tās nav divas nedēļas.

2. iespēja. Pieņemsim, ka kroģeri to vien dara, kā lasa VID mājaslapas jaunumus. Laiks izmaiņu veikšanai samazinās līdz vienai diennaktij, arī tās nav divas nedēļas.

3. iespēja. Kroģeris iesāk mēnesi ar to, ka iesniedz papīrus izmaiņu pieteikšanai VIDā un divas nedēļas strādā līdz 22:00. Tātad nakts iestāde pusi mēneša zaudē iespēju pelnīt, lai, piemēram, spētu samaksāt darbiniekiem mēneša sākumā algas, līdz padsmitajiem datumiem samaksātu valstij nodokļus, utt.

4. iespēja. Reālā dzīve. Īsti nav skaidrs, kam ir jāpasakās par to, ka, piemēram, Rīgas Pašvaldības policija (RPP) likumus nelasa, bet interpretē. Pateicoties tam, ka bija zināms, ka RPP domāja, ka likuma izmaiņas stājas spēkā no 30. septembra un nakts reidos jau 1. augustā uz iestādēm nedosies, lielākā daļa Vecrīgas krogu iesniedza VID izmaiņas un turpināja strādāt.

VID galu galā bija vienīgā iestāde, kas nepiečakarēja un izmaiņas licencēs centās reģistrēt ļoti operatīvi, lai tie, kas it kā attapās, spētu ātrāk sākt strādāt legāli. 30. jūlijā iesniedzot VID izmaiņas licencē, jaunās licences atsūtīja jau 7. augustā (iemesls, kāpēc es par to nerakstīju ātrāk).

Secinājumi

1. Likumdevējs vispār neparedzēja pārejas laiku, lai spētu likumīgi ievērot izmaiņas likumā.

2. VID kopš pēdējās reizes, kad manam uzņēmumam nācās veikt izmaiņas alkoholisko dzērienu licencē, ir izmainījis spēles noteikumus. Senāk bija tā, ka izmaiņas stājās spēkā brīdī, kad VID ir saņēmis iesniegumu. Pat gadījumā, ja reāli uz rokas vēl nebija jaunās licences. Tagad izmaiņas stājas spēkā vienīgi tad, kad uz rokas ir jaunā licence.

3. Visiem par to vairāk vai mazāk ir pajāt, jo neviens tāpat nesaprot, kas šajā valstī īsti notiek un medijiem svarīgāk ir zombēt par eiro ieviešanu, nevis skaidrot, kas reāli notiek Latvijā.

4. 2008. gadā kārtojot pirmo alkohola mazumtirdzniecības licenci VID Akcizēto preču pārvaldē skaidroja, ka jāņem ir visi veidi, jo tas taču ir tikai normāli. Ja nu gribēs arī promnešanai tirgot. Tātad, VID darbinieki bija ieinteresēti, lai uzņēmums strādātu pēc iespējas plašāk. Labāks darbs uzņēmumam = vairāk ienākumu valsts kasē. Tagad sanāk, ka likumdevējs nosaka, lai viss būtu otrādāk. Jo vairāk nobliezīsim vietējos uzņēmumus, jo vairāk Eiropa mūs mīlēs.

4 thoughts on “Par slavenajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā”

  1. Piekrītu, ka slikti sanācis ar to pārejas termiņa neesamību, bet īsti nesapratu par ko ir cepiens ar mazajiem alus darītājiem. Kaut kā neliekas ticams scenārijs, ka mājražotāja produkcijas jūsmīgā degustēšana un promnešana notiks divos naktī. Ja cilvēks nakts vidū ir uzkūlies uz mājas vīna tirdzniecības vietu, tad vai nu tas taisās dzert to tur uz vietas un visiem viss labi, vai ja taisās stiept mājās, tad tas ir prasts veikals un ierobežojums līdz 22:00 būtu jāpiemēro tāpat kā kurā katrā Maximā.

  2. Latvijas Republika

    Valsts ieņēmumu dienests

    Informatīvais materiāls

    par 2013.gada 20.jūnija grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites
    likumā

    Saeimā 2013.gada
    20.jūnijā ir pieņemts likums „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”,
    saskaņā ar kuru alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā tiek ieviesta virkne
    prasību, kuras stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.

    Papildus Alkoholisko
    dzērienu aprites likuma 6.panta pirmajā daļā jau noteiktajiem alkoholisko
    dzērienu mazumtirdzniecības ierobežojumiem vienlaikus būs jāievēro šādi
    nosacījumi:

    1) alkoholiskie
    dzērieni, izņemot alu, kurā absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5,8
    tilpumprocentus, izvietojami nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā
    vai alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība organizējama, individuāli apkalpojot
    katru pircēju (Alkoholisko dzērienu aprites
    likuma 6.panta 1.1daļas 1. un 3.punkts; spēkā no 2014.gada
    1.janvāra);

    Šīs tiesību normas
    mērķis ir mazināt vieglu pieejamību alkoholiskajiem dzērieniem nepilngadīgām
    personām un jauniešiem, kuru sākotnējais veikala apmeklējuma mērķis bija
    iegādāties citas preces. Likumdevējs nav noteicis konkrētus tirdzniecības zāles
    nodalīšanas kritērijus. Par nodalītu tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonu
    šīs tiesību normas izpratnē var uzskatīt jebkādā veidā nodalītu tirdzniecības
    zāles pašapkalpošanās zonu, kurā alkoholiskie dzērieni izvietoti vienuviet un
    norobežoti no pārējām tirdzniecības zālē izvietotajām precēm, tai skaitā arī,
    ja pircējs šo zonu var šķērsot. Tāpat grozījumi paredz, ka kopā ar
    alkoholiskajiem dzērieniem šajā zonā atļauts novietot arī tabakas izstrādājumus
    un to piederumus, kā arī tādas preces, kas saistītas ar alkoholiskajiem
    dzērieniem (piemēram, dzērienu taras atvēršanas ierīces, dzērienu lietošanai
    paredzēti trauki).

    2) alkoholisko
    dzērienu, izņemot alu, kurā absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5,8
    tilpumprocentus, tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā un pircēju
    individuālās apkalpošanas vietā nodrošināma nepārtraukta videonovērošana,
    videoieraksta veikšana reālā laika režīmā un tā saglabāšana vismaz septiņas
    dienas pēc ierakstīšanas (Alkoholisko dzērienu aprites
    likuma 6.panta 1.1daļas 2.punkts; spēkā no 2014.gada 1.janvāra);

    Ievērojot tiesību
    normas jēgu un mērķi, nepārtrauktas videonovērošanas veikšana attiecas tikai uz
    tādām alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, kur alkoholiskie dzērieni
    tiek realizēti promnešanai (piemēram, veikaliem un veikaliem-kafejnīcām), bet neattiecas
    uz tām alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, kur alkoholiskie
    dzērieni tiek realizēti tikai patērēšanai uz vietas (piemēram, kafejnīcām,
    restorāniem utml.). Videonovērošanas iekārtām ir jābūt tādai kvalitātei
    (izšķirtspējai), lai kontrolējošās iestādes, pārbaudot videoierakstus, varētu
    konstatēt noteikto prasību ievērošanu attiecībā uz alkoholisko dzērienu
    realizācijas aizliegumu nepilngadīgām personām. Videonovērošanas iekārtām ir
    jābūt vērstām gan uz tām vietām, kur notiek pircēju individuālā apkalpošana,
    gan uz nodalīto tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonu.

    Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības
    likumu videonovērošana ir personas datu apstrāde, tādēļ uzņēmumiem šāda
    personas datu apstrāde ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā. Detalizētu
    informāciju (t.sk. rekomendāciju par videonovērošanas veikšanu, kā arī
    reģistrācijas iesnieguma veidlapu un vadlīnijas šī iesnieguma aizpildīšanai)
    lūdzam skatīt Datu valsts inspekcijas interneta mājas lapā – http://www.dvi.gov.lv/izmainas/.

    3) aizliegts piedāvāt
    alkoholiskos dzērienus degustācijai ārpus nodalītās tirdzniecības zāles
    pašapkalpošanās zonas, kurā tiek izvietoti tikai alkoholiskie dzērieni, tabakas
    izstrādājumi un to piederumi, kā arī tādas preces, kas saistītas ar
    alkoholiskajiem dzērieniem (Alkoholisko dzērienu aprites
    likuma 6.panta 3.1daļa; spēkā no 2013.gada 19.jūlija);

    Ievērojot tiesību
    normas jēgu un mērķi, šis aizliegums alkoholisko dzērienu degustāciju veikt
    ārpus nodalītās tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonas attiecas tikai uz
    tādām alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, kurās atbilstoši
    Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta 1.1daļas nosacījumiem ir
    izveidota nodalīta tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zona vai arī ir
    nepieciešams šādu zonu izveidot.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *