Šodien cepot piparkūkas ienāca prātā doma, ka veģetārieši drīkst ēst tikai eglīšu formas piparkūkas. Sirsniņas, briedīši un eņģelīši neatbilst viņu ticībai.
Kreklāma
Esmu izsenis priecājies par dažu labu viņu darbu un nu varam tos nevien apskatīt, bet arī ievietot uz sava krekla. Tas būs forši ne tikai jums pašiem, bet arī māksliniekiem, kas tapināja visu šo pasākumu.
Dodamies uz Laimes krekla mājaslapu un priecājamies līdzi notiekošajām pārmaiņām uz jūsu ķermeņa.
Adobe Creative Suite 4 Printing Guide
Viens no noderīgākajiem dokumentiem, kādu nācies redzēt iznākam pēdējā laikā. Kaut gan samērā masīvs (viena vakara laikā izlasīt būs grūti), tai pat laikā Adobe Creative Suite 4 Printing Guide atbild uz lērumu sīku un ikdienišķu jautājumu par to, kā būtu pareizi (lasi—kā to ir paredzējuši izstrādātāji) strādāt ar dokumentiem, sagatavojot tos drukai Adobe Creative Suite 4.
Nokopēju pie sevīm pilno drukas versiju dokumentam (18MB) un arī samazināto, ekrāna lasīšanai paredzēto versiju (5MB). Lasiet veseli un priecājieties.
Īss satura rādītājs:
Chapter 1: Common Resources
Chapter 2: Adobe InDesign CS4
Chapter 3: Adobe Photoshop CS4 and Photoshop CS4 Extended
Chapter 4: Adobe Illustrator CS4
Chapter 5: Adobe Acrobat 9 Pro
Emociju kalngals
Tikko ar Jāni pēc nakts ņammāšanas ņēmāmies pa virtuvi un šamais pirmo reizi apzināti pasmaidīja. Tieši man un tieši tagad. Ar visu tam pienākošos «Ēem. Ehh. Aā.» Tāds emocionālais saviļņojums man tiešām nav bijis kopš viņa piedzimšanas. Jūtos sasodīti labi un šķiet, ka diena būs patiesi izdevusies. Novēlu jums visiem ko tādu sagaidīt.
Un, starp citu. Noskatījos Gran Torino. Tagad Īstvuds var mierīgi nolikt karoti, jo tik lielisku 116 minūšu viņa nāves epopeju nebiju gaidījis. Un titri lika sasmieties, jo atgādināja mūsu pašu A–Eiropas viedā prāta garadarbu: «Režisors: Klints Īstvuds, galvenajā lomā: Klints Īstvuds, utt.»
Raimo Lielbriedis. «Kā fotografēt?»
Iegādājos Neputna redakcijā kaut kad šogad iznākušo Raimo Lielbrieža grāmatu «Kā fotografēt?» un esmu sajūsmā par to, ka kaut kas tik labs latviski beidzot ir izdots.
Grāmata nebūt nepretendē uz fundamentālu fotogrāfijas apmācības kursu. Tā ir pietiekami plāna, lai varētu nīkuļojošo mūsdienu jūtūbīgi—tviterīgo jaunatni kaut cik noturēt pie drukāta izdevuma, tai pat laikā izskatot pietiekami daudz pamatjautājumu, lai feisbūkos varētu ieraudzīt arī kādu sakarīgu fotogrāfiju. Samērā viegla lasāmība, distancētība no tehniskās terminoloģijas un dzelžu aprakstiem arīdzan ir ļoti pozitīva.
Pēc pusotras stundas ilgas lasīšanas, skatoties uz pēdējo vāku un priecājoties par patērēto laiku, pie sevis nospriedu, ka šis izdevums būs jāievieto ja ne Ziemassvētku/dzimšanas dienu/brauc mājās, nekad nerādies svētku obligāto dāvanu sarakstā, tad vismaz noteikti jāpiešķir tiem cilvēkiem, kas ir izbesījuši ar taujāšanu «kā lai es šito tagad nofotografēju?» Vēl jo vairāk, papildinot katru nodaļu ar praktiskajiem uzdevumiem, Raimo ir lieliski ticis galā ar galveno — piespiedis svaigi izceptos fotoaparātu īpašniekus padomāt, pirms nospiest slēdzi.
Tai pat laikā es iesaku šo grāmatu izlasīt arī tiem, kas ar fotogrāfiju nenodarbojās pirmo dienu. Kaut vai tāpēc, ka es nevarētu atstāt bez uzmanības avīzes fotografēšanu (ļoti izplatītā sarunu tematika Latvijas fotogrāfu aprindās) un tās mazās niansītes, kas seko pēc vārdiem «man šķiet», «es parasti», un tamlīdzīgām. Galu galā, Raimo piespieda mani beidzot izvilkties ar savu fotoaparātu ārpus mājām un pablandīties stundiņu mežā.
Grāmatas teksts ir pietiekami labi izkoriģēts, salīdzinot ar vidējo mūsdienu latviešu daudzlapušu izdevumu. Un arī ilustrācijas ir patiesi iespaidīgas un motivējošas. Kas attiecās uz grāmatas vizuālo noformējumu, tad grāmatas māksliniekam Edgaram Groševam gribētos pa muti sadot pastāstīt, cik ļoti neērti ir lasīt tekstu, ja tas ir novietots centimetra attālumā no līmēto lapu iekšmalām. Tieši tikpat daudz, cik nesaprotama ir pārspīlēta tekstu spiešana dažu paragrāfu beigās un visnotaļ absurda, no aizpeļķes izdevumiem neveiksmīgi nozagta atsauču un fotogrāfiju aplaušana. Bet nu tas lai paliek mana profesionālā kretīnisma varā.
«Kā fotografēt?» noteikti iesaku visiem iegādāties, kaut gan man šķiet, ka Raimo varētu atkārtoto izdevumu nedaudz pārstrādāt, uztaisot daudz lielākas fotogrāfijas un palūdzot redakcijai, lai izņem ārā muļķīgās lapas «Piezīmēm» grāmatas beigās.
Kopējais vērtējums: 4,2 balles no 5.
Tas, kam nebija jānonāk līdz Latvijai
Pēc Slaktera vārdiem, Nothing special līdz Latvijai nebija jānonāk. Saglabāju šo video tikai un vienīgi priekš sevis.
Iekš Orb.
Iekš YouTube.
Jauna monitora iegādes dilemma
Nu tā, esmu nobriedis beidzot iegādāties sev monitoru, ko varētu ikdienā lietot darbiem, jo vecais ir galīgi noklājies, bet manam sapņu EIZO šobrīd tomēr naudas īsti nepietiek. Ir doma par Lacie 324 LCD.
Vai kādam ir kādas atsauksmes vai ierosinājumi par šo tēmu?
Par RSS barotnēm un to piesaistīšanu
Mana lielākā goda izrādīšana kādai mājaslapai (runa gan vairāk ir tieši par ziņu lapām un blogiem) ir šīs lapas RSS barotnes piesaistīšana savam Google Reader. Jo tad es par šo lapu noteikti neaizmirsīšu un, ja būs vēlme iekomentēt vai papētīt smalkāk kādu konkrētu ierakstu, apmeklēšu arī pašu lapu vēlreiz.
Tad nu tā, sastapos ar samērā amizantu lietojamības problēmu, ko tagad mēģinu atrisināt, klabinoties gar vienas mājaslapas zīmējuma skicēm. Kā jūs pievienojiet jaunas barotnes? Vai izmantojat kādu no tām atraktīvajām RSS ikonu vizualizācijām, kas parasti iepītas kaut kur starp pēdējo komentāru un PayPal pogu kaudzēm? Vai arī darat tieši tāpat kā es — jebkurai lapai adreses logā apskataties, vai Firefox ziņo, ka šai lapai ir RSS barotne un izmantojiet šo ikonu?
It kā vienkārša lieta, bet es patiešām nesaprotu, kāpēc šo, jau pašā pārlūkā iebūvēto iespēju ir jādublē?
Adobe Groups — Adobe Latvia
Tas brīdis ir klāt, kad Adobe ir sākusi kaut cik respektēt banānu republikas iedzīvotājus un pēc teju mēneša gaidīšanas ir apstiprināts manis izveidotā Adobe interešu grupa Adobe Latvia. Jāatdzīst, ka Adobe ir izveidojuši ļoti spēcīgu rīku interešu grupu vadībai un tajā tā līdz galam iebraucis, bez šaubām, vēl nemaz neesmu. Un tieši tāpēc, jo vairāk mēs būsim iekš interešu kopas izveidojušies, jo arī saturīgāka tā paliks.
Es aicinu pievienoties ne tikai tos, kuru ikdiena nav iedomājama bez Photoshop, Illustrator, InDesign, bet arī tos, kam Action Script, Flash-based technologies un tamlīdzīgi teksti kaut ko izsaka. Vienīgie nosacījumi, kas pašlaik grupai ir uzlikti — sarakstes valoda ir latviešu un nedrīkst murmināt par pirātismu.
Ja kādam rodas problēmas ar pievienošanos grupai, noteikti rakstiet man e–pastu un mēģināsim risināt problēmu, bet es domāju, ka nekādu īpašo sarežģījumu nevajadzētu būt.
Maza piezīmīte tiem, kuri vēl nav izveidojuši Adobe User Account. Tas jums gan būs jāizdara, toties pēc tam varēsiet baudīt arī iespēju komentēt Adobe produktu Help sadaļas, lejuplādēt labumus no Adobe mājaslapas un citas maziņas prieka lietas.
Pirmā Ziemassvētku dāvana — Charis SIL
Šogad kaut kā kavējos ar Ziemassvētku dāvanām.
Pirmā, kas man šobrīd ir jums padomā, ir patiesi skaists un efektīvs fonts, kas, piedevām, ir pilnīgi bez maksas un satur praktiski visus Unicode 5.1. simbolus. Jobans bobans, jūs apzināties, kas tur ir iekšā? Charis SIL veido, balstoties uz OFL (Open font licence), par ko var palasīties atsevišķi, savukārt man tas izskatās pēc tādu pašu gīku bariņa, kas strādā pie *nix veidīgām sistēmām. Toties rezultāts priecē aci. Lejuplādēt Charis SIL fontu var izstrādātāju mājaslapā. Windows lietotājiem es neiesaku lejuplādēt gatavo instalēšanas programmu, uzlieciet fontu rociņām, kā parasti, jo tur kaut kāda draza nāk līdzi ar to instalāciju.
