Birka: wi-fi

Par Brother DCP-770CW iekārtu

Pirms nu jau laba laika stāstīju par to, ka esmu iegādājies Brother DCP-770CW muļķufunkcionālo iekārtu, lai mājās varētu ne tikai gultā sēžot rakstīt jums muļķības, bet arī izdrukāt jūsu sarakstītās muļķības un lasīt tās, sēžot tualetē uz poda. Tad nu tā, tik tālu es arī biju ticis, ka drukāšana wi-fi režīmā strādā uz urrā. Bet tieši tur es arī apstājos, jo kad gribēju izmantot šīs fantastiskās iekārtas skenera funkcijas, varēju iet pakārties, jo tālāk par skenēšanas trokšņiem man nekas nestrādāja—iekārta nepadeva datus uz datoru.

Sazvanījos ar Brother Latvijas pārstāvjiem. Šamie tur kaut kādus ķekšus lika atzīmēt dažādās vietās iekš Firewall un vēl kaut kur tur zem Device Properties. Protams, man nekas tik un tā neaizgāja. Tad nu draugs man uzdāvināja vadu un teica: «Būs tev laime skenējot caur vadu!» Nu un tad pasakiet man, kāda velna pēc es pārmaksāju aptuveni divtik, salīdzinot ar parastu, ne–bezvadu iekārtu? Es arī nezinu.

Tāpēc manas pūles to sūda kasti piedarbināt ar to nebeidzās un es ķēros klāt radikālākām metodēm—sazinājos ar ražotāju. Nu un tad beidzot man atsūtīja saiti uz aprakstu par kaut kādu tur Ad–hoc pieslēgumu. Kaut gan tiem visiem soļiem līdzi izsekot nebūtu problēmas (izņemot vienīgo soli, kur tiešām kaut kas ir jākonfigurē, nevis jāspiež Next, un kur ir skaisti rakstīts, lai šo soli izdara jūsu IT adminstrators. Fucking bastrads!), tomēr varēja jau viņi kaut kā vienkāršāk visu to būšanu realizēt.

Ok. Piedabūju to pasākumu pie dzīvības un pat ieskenēju pirmo attēlu. Forši, viss strādā un ir skaisti, tikai tagad man iekārta vairs nekad nebūs wi-fi tīklā (nu bet protams!), un katru reizi, kad es gribu kaut ko izdrukāt/ieskenēt, man ir jāpārslēdzās no interneta pieslēguma wi-fi uz to iekārtas wi-fi. Un piedevām vēl tā pārslēgšanās ne visai patīk manam wi-fi rūterim un man nākas to katru reizi restartēt. Un kur uz šīs planēta ir taisnība?

Nekad, es atkārtoju, nekad neiegādājieties Brother produkciju, ja vien jūs neesat datorgīki vai arī nodarbojieties ar sadomazohismu.

Lūgums: Wi-Fi pieslēguma izveide

Man kārtējo reizi jāatvainojās, ka neko daudz pēdējā laikā nerakstu — darbi liek par sevīm manīt.

Bet šoreiz, mans mazais draudziņ, man ļoti vajag palīdzību no tevis: ja tev ir sajēga gar to, kā darbojās wi-fi rūteri un kā viņus var sakonfigurēt, tad man ir nepieciešams tavs darbaspēks.

Ir telpas, uz kurām pienāk interneta pieslēgums (landline). Ir nepieciešams šajās telpās izveidot wi-fi interneta pieslēgumu, kuru izmantot var tikai pie viena nosacījuma — ja pirmā lapa, ko tu atver, ir kaut kāda konkrēta lapa. Lielisks piemērs Latvijā manai vēlmei ir Lattelecom Wi-Fi. Lūk, tieši tādu man arī vajag.

Es jau esmu samierinājies, ka pats es to uztaisīt nevarēšu, jo boot.lv forumā datoriķi ar savu folkloru jau mani noveda gandrīz līdz nervu sabrukumam. Es no savas puses piedāvāju: sameklēt, nopirkt un atvest visus dzelžus, kas nu būs vajadzīgi un saprāta robežās samaksāt par šo pakalpojumu. Visa tā uzparikte būs jāuzstāda Vecrīgā, uz kurieni nogādāšu, ja ir nepieciešamība un paniskas bailes no sabiedriskā transporta.

Mums izdevās, viņiem — ne

Gribējās nedaudz sev asti pacelt, jo kurš gan cits, ja ne pats.

Pirms neilga laika taisīju ar kolēģiem reklāmas kampaņu jaunajam NDD datorsalonam Jelgavā. Viens no svarīgākajiem pasākumiem reklamēšanā bija bezmaksas wi-fi pieslēguma ielas izveide, par ko paguva papļāpāt lokālie un nacionālie mediji no sirds (starp citu, viss strādā un nemaz neplāno nestrādāt!).

Protams, ka tā jau arī domājām, ka mūsu idejai būs sekotāji un Latvijā sāks (beidzot) nopietni pievērsties šai aktuālajai problēmai, lai tā vairs nebūtu problēma. Tagad to plānoja ieviest arī Eurolines, žēl tikai, ka oficiālajā prezentācijā viņiem nekas nesanāca. Jo galvenais ir neko nesasteigt un visu pārbaudīt.