Google font directory service

Kā jau izteikts virsrakstā, tad šis būs pastāsts par kārtējo brīnumiņu, ko mums sarūpējuši Google. 17. maijā beta režīmā ir palaists Google font directory service, kas pēc savas būtības ir tiešsaites glabātuve garnitūrām, kas ir brīvi izmantojamas mājaslapu dizainam. No brīža, kad serviss tikai palaists līdz šodienai garnitūru skaits jau ir dubultots un es domāju, ka nepaies ne mēnesis, kad tur jau būs ļoti liels daudzums ar fontiem.

The Google Font Directory lets you browse all the fonts available via the Google Font API. All fonts in the directory are available for use on your website under an open source license and served by Google servers.

Serviss gan pagaidām ir arī ar savām īpatnībām. Piemēram, izvēloties kādam no fontiem Character Set, tiks parādīts nepilnais simbolu saraksts (to pirms kāda brīža pamanīja Krievzemes blogeri), tāpēc principā, lai pārbaudītu, vai fonts darbosies ar nestandarta latīņu vai kirilicas simboliem, nāksies katru no fontiem pārbaudīt rociņām.

Otra lieta attiecas uz tehnoloģiju (Google Font API) kā tādu.

What browsers are supported?
The Google Font API is compatible with the following browsers:

  • Google Chrome: version 4.249.4+
  • Mozilla Firefox: version: 3.5+
  • Apple Safari: version 3.1+
  • Opera: version 10.5+
  • Microsoft Internet Explorer: version 6+

The Google Font API is not currently supported on iPhone, iPad, iPod, or Android.

Un nedaudz arī par to, kā katrs no pārlūkiem to visu mēģina sagremot.

Browser-specific behavior

Note that you can control these behaviors using the WebFont Loader. For a list of supported browsers, see the FAQ.

Google Chrome
Chrome renders the rest of the page, but until the web font has loaded, it displays a blank space in place of the text that uses the font.

Mozilla Firefox
Firefox first displays the text in the default font, and then re-renders text in the web font once it has loaded. (This behavior is known as a “flash of unstyled text.”)

Apple Safari
Safari renders the rest of the page, but until the web font has loaded, it displays a blank space in place of the text that uses the font.

Microsoft Internet Explorer
Internet Explorer renders the rest of the page, but until the web font has loaded, it displays a blank space in place of the text that uses the font.
Note: For best display in IE, make the stylesheet <link> tag the first element in the HTML <head> section. In IE, if the link is placed after <script> tags, the entire page will block and not display anything until the web font is loaded.
More generally, Internet Explorer’s behavior may vary depending on the placement and existence of various elements. If you want to provide consistent behavior across all browsers, use the WebFont Loader. For example, you can choose to make all browsers behave like Firefox.

Atkal mācīsimies lietot pieturzīmes

Ļoti labi, ka epopeja ir atradusi turpinājumu, kaut gan vēl joprojām palieku pie viedokļa (kuru paudu rakstā «Pareizrakstības nodarbības #1. Par tām «strīpiņām»»), ka katram no mums ir sava taisnība.

Brutālu atšķirību starp dažiem simboliem jau pirms manis ļoti labi aprakstīja Ļebedjevs rakstā «§ 97. Тире, минус и дефис, или Черты русской типографики».

Pirms kāda laiciņa šo tēmu atkārtoja ar savām idejām par pareizību kodolfizikas noslēpumu apsēstais rakstā «Kāda starpība starp defisi, domuzīmi un īso domuzīmi?».

Bez šaubām, šīs nav beigas un ar jaunām idejām un vēsmām ir nācis klajā vēl viens autors no DesignBlog rakstā «Svītru kods».

Tad nu tā, visu cieņu DesignBlog autoriem (cik noprotu, tad tie tur ir vairāki), bet šis ieraksts, manā skatījumā, ir vienkārši elementārs atražojums, kurā ir pa pilnam rupju un muļķīgu kļūdu. Iesākumam, piemēram, varētu palasīt manu otro pārdomu sēriju par pareizrakstību latviešu valodā.

Un aizmirstiet, lūdzu, par tiem MK noteikumiem, man jau ir apnicis par viņiem diskutēt. Lai nu par ko man būtu jādusmojās uz Šķēli un Tautas partiju, tad par šo es visnotaļ dusmojos visvairāk.

Bet es vēlreiz gribētu pastāstīt jums par to, kāpēc un kad domuzīme nav jāatdala no abām pusēm ar atstarpi. Prātīgi un rūpīgi veidotajās garnitūrās, it īpaši tagad, kad mums ir OpenType, fontu veidotāji jau ir iezīmējuši attālumus abās pusēs domuzīmei. To, vai tas tiešām ir izdarīts, var ļoti elementāri pārbaudīt: uzrakstiet rindā uzreiz vairākas domuzīmes pēc kārtas. Ja starp domuzīmēm būs acīm redzama atstarpe, tad šajā garnitūrā tā jau ir iestrādāta un atsevišķi vēlreiz atsist neko nevajag, pretējā gadījumā gan ir domuzīme ir jāatsit, bet arī tur ir savas nianses, par kurām noteikti jums kādreiz uzrakstīšu vairāk, jo atstarpes, tieši tāpat, kā mīļās labās strīpiņas, ir daudz un dažādas.

————————————

––––––––––––––––

————————–

Helvetica. A documentary film by Gary Hustwit

Helvetica, <span class=

Beidzot ir ieradusies mana Ziemassvētku dāvana — Gary Hustwit filmas Helvetica DVD. Nespēju vien nopriecāties par ļoti veiksmīgi iztērētajiem $19,99, lai šo filmu iegādātos Amazon.com. Un piegādes cena arī ir samērā smieklīga, lai atļautos kopā ar kādu jaunu grāmatu iegādāties arī šo DVD (man sanāca $10,47 par Shipping&Handling, jo biju iegādājies arī Ellen Lupton grāmatu «Thinking with Type»).

Par iemeslu šīs filmas iznākšanai (garnitūras Helvetica 50 gadu jubileju) es jau iepriekš rakstīju.

I love Helvetica. I hate Helvetica. Pins from <span class=

Par filmu no diska vāciņa:

Helvetica is a documentary film about typography, graphic design and global visual culture. It looks at the proliferation of one typeface as part of a larger conversation about the way type affects our lives. An exploration of urban spaces and the type that inhabits them, Helvetica invites us to take a second look at the thousands of words we see every day.

Interviewees in Helvetica include some of the most illustrious and innovative names in the design world: Erik Spiekermann, Matthew Carter, Massimo Vignelli, Wim Crouwel, Hermann Zapf, Neville Brody, Stefan Sagmeister, Michael Bierut, David Carson, Paula Scher, Jonatan Hoefler, Tobias Frere-Jones, Experimental Jetset, Michael C. Place, Norm, Alfred Hoffmann, Mike Parker, Bruno Steinert, Otomar Hoefer, Leslie Savan, Rick Poynor and Lars Muller.

Mani, noskatoties filmu pirmoreiz, sajūsmina tas, cik interesanti, bieži vien pavisam pretēji viedokļi no dažādām pasaules malām ir apkopoti. Vienkopus ir gan tie, kas dievina šo garnitūru, gan arī tie, kas ir ļoti aktīvi Helvetica garnitūras nīdēji. Galvenais, kas filmā ir parādīts — milzīgā Helvetica garnitūras ietekme uz dizaina tendencēm pasaulē 50 gadu garumā — kopš tās parādīšanās līdz pat mūsdienām. Ir ļoti žēl, ka vairs nav iespēja runāt ar visiem tiem, kas bija ļoti cieši iesaistīti filmas galvenā varoņa tapšanā, tomēr nākamo paaudžu intervēšana ir labi nofiksējusi pagājušā gadsimta vidus dizaina stāvokli un nepieciešamību pēc Helvetica garnitūras. Jābrīdina, ka bez iepriekšējas sagatavošanās dažbrīd parastam skatītājam varētu būt grūti saprast, par ko ir runa, tomēr es ļoti ieteiktu šo filmu izdīkt no saviem vecākiem arī jaunajiem censoņiem. Kopīgi ar senčiem to noskatoties (it īpaši, ja vecākiem nav vispār nekāda sakara ar grafisko dizainu), es domāju, tas veicinātu viņu ieinteresētību jaunu grafisko dizaineru audzināšanā.

DVD ir iekļautas arī filmā pilnībā neievietotās intervijas ar cilvēkiem, lai varētu redzēt arī tā saucamos director cut. Līdz tam gan es vēl neesmu ticis, jo pagaidām nav sanācis atvēlēt 95 minūtes laika šādai nodarbei, bet ceru tuvākajā laikā pievērsties arī tam.

P.S. Mīlīši — ja jums ir problēmas ar kredītkartēm, paniskas bailes no iepirkšanās internetā vai arī kāda cita kaite, kas liek jums aizdomāties par komentāra «nometīsi uz kāda ftp, lai varētu nokačāt» publicēšanu, es jūs uzreiz nomierinu tieši tāpat, kā tos cilvēkus, kas stāvot uz ielas Vecrīgā dienas laikā man slauc cigaretes: «Veikals ir tepat blakus». Es nedomāju, ka $20 varētu kādā veidā ietekmēt jebkura Latvijā mitoša indivīda finansiālo stāvokli tik krasi, ka nebūtu iespēja samaksāt par patiesi nozīmīgu un ļoti vērtīgu darbu, ko ir veikuši filmas veidotāji. Galu galā (tas īpaši attiecās uz skolniekiem) — vienmēr ir iespēja vienoties ar mācību iestādes vadību, ka ir jāiegulda nelieli līdzekļi bibliotekārā fonda papildināšanai.

Draugi un radi — laipni lūgti braukt pie manis ciemos uz filmas demonstrācijām, man noteikti gribētos to noskatīties vēl kādas reizes desmit.

Trešā Ziemassvētku dāvana–fontu resursi

Šī ir īpaši interesanta dāvana, ko veidoju kopā ar InDesignSecrets. Salasīju te dažus resursus par un ap fontiem, kas varētu interesēt gan iesācējus, gan arī pieredzējušus lietotājus.

Lai jums jauka diena.

Par serif un sans serif

KLIM lapā, pētot viņa skices atradu skaistāko vizuālo risinājumu serif un sans serif atšķirību parādīšanai.

serif sans serif difference

Esmu tikko atgriezies no Briseles, kur svinēju 18. novembri. Gāja ļoti jautri, Latvijas vēstnieks Briselē un viņa kundze ir fantastiski cilvēki, arī Latvijas diplomāti ir ārkārtīgi sakarīgi un galīgi pretēji tam, ko esam iedomājušies par politiķiem. Bet par to varbūt kādu citu reizi.

WordPress 2.3, tualetes papīrs un Casablanca

Pārgāju uz WordPress 2.3 un šo ierakstu sākotnēji biju paredzējis tikai tāpēc, lai izmēģinātu, vai tiešām viss ir kārtībā. Man ļoti patīk tas, ka beidzot ir aizdomājušies sasodītie izstrādātāji un ir parādījusies podziņa Past as Plain Text. Es šo pogu gaidīju jau gadus piecus, jo man apnika visu laiku izmantot Notepad tikai tāpēc, ka vajag kaut ko pārkopēt no MS Word, InDesign, citas lapas vai vēl kaut kādīgi savādāk formatēta dokumenta. Atliek tikai vēl dažas maziņas niansītes, kuras man arī gribētos, tai skaitā, lai beidzot tādas adreses, kā «www.adrese.lv» iezīmējot un nospiežot pogu Insert/Edit Link man vairs nevajadzētu no nulles ierakstīt to adresi, bet tā automātiski parādītos, savukārt, ja es gribu saiti iedot «kaut kādam tekstam», tad laukā Title parādītos šis teksts. Tas būtu sasodīti ērti.

Bet nu par citām lietām: Izrādās, ka tualetes papīram ir 616 gadu.

Китай… 1391 год нашей эры. Гильдия поставщиков Императорского двора начинает производить туалетную бумагу – по 720 тысяч листов ежегодно. Размер одного листа – 60 х 90 см. Экслюзивно и только для Императора.

Bet Archijs ziņoja, ka savas pēdējās stundiņas dzīvo kulta klubs Casablanca. Šit, tas bija tiešām sasodīti labs klubs, uz kuru aizvadītajā nedēļā bija paredzēts aiziet, bet dažādu apstākļu sakritības rezultātā tas tā arī neizdevās. Nu ko, tagad jau vairs neko…

Klubs Casablanca. Dusi saldi, vecā miesa

Vācieši ir izdomājuši, ka arī viņiem ir ko teikt par 100 labākajām burtu garnitūrām, kādas jēlkad ir bijušas. Atgādināšu, ka es par tādu lietu jau rakstīju, bet nu vācieši vēl ir arī piedāvājuši to visu samaketēt un ļaut nopumpēt PDF formātā.

Tādi, lūk, pīrāgi otrdienas rītam.

Ak jā, vēl viena vēsts: 5. oktobrī spēlēšu diskotēku — pankotēku Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1. kursa studentu iesvētību pasākumā. Laipni lūgti pievienoties Supervaroņu skolas pasākumam.

Type timeline — lielisks resurss par burtu vēsturi

Dažkārt man nākas dzirdēt jautājumus par to, kā es zinu to vai to informāciju par burtiem un to vēsturi. Protams, atbilde ir elementāra — šis tas prātiņā ir sakrājies. Tomēr atstāstīt to visu nav iespējams, bet viens krievu rūķītis ir pacenties un uzskatāmi vismaz pašus pamatus ir sametis kopā vienā lapā, lai var pasekot līdzi cilvēces attīstībai.

Baudiet un priecājieties: Type timeline.

Savukārt visiem tiem «asajiem» komentētājiem, kas mēģina man un citiem šī bloga lasītājiem dažādus jaunumus par latviešu valodu pastāstīt (ieskaitot to, ka latviešu valoda ir apstiprinājusi ISO standartu izmantošanu, hi hi), vēlreiz atgādinu par šo resursu — Valsts valoda.

Seleckis mokās un veido JavaScript domuzīmju pareizam attēlojumam, cerams, ka drīzumā viss tiks pieslīpēts un varēsim viņu kā spraudni iekš WordPress izmantot.

P.S. Man ir šodien satapusi interesanta statistika: bloga ieraksti pret bloga komentāriem pret bloga mēstuļierakstiem veido attiecību: 1:2:231. Sviests, ne?

Interneta mocīšana nāk līdz ar rudens sākšanos

Sakarā ar «brīnišķīgajiem» laikapstākļiem man ir atceltas vairākas tikšanās un līdz ar to daudz laika pavadu lasot labumus internetā. Te nu būs pēdējie labumiņi:

Pareizrakstības nodarbības #2. Kā rakstīt datumu un laiku?

Ar pastiprinātu interesi vēroju, kā Latvijas interneta vidē, drukātajos medijos, lietišķajā un ikdienas sarakstē cilvēki cenšas atveidot datumu un laiku. Katrs izdomā savus veidus, kā pasniegt, principā, elementāru lietu — datumu un/vai laiku.

Datuma pieraksta veidi

Continue reading “Pareizrakstības nodarbības #2. Kā rakstīt datumu un laiku?”