Loga iestiklošana

Kā gadījās, kā ne — pagājušās nedēļas nogalē virtuvē tika izspiests (labi, ja gribat, izsists) viens logs. Kā jau cilvēkam, kas ir tālu no dažādām padarīšanām, kas saistītas ar logiem un būvniecību kā nozari, nācās pavadīt diezgan ilgu laiku, pētot, kas ir kas un kā ko panākt.

Secinājumi

1. Lai nomainītu loga rūts stiklu ir nepieciešams: a) jauns stikls (dooh!), b) līstītes, kas to stiklu turēs, c) naglas, ar kurām piestiprināt līstītes, kas to stiklu turēs, d) krāsa, ar ko nokrāsot tās naglas un līstītes, kas to logu turēs.

2. Normālu logu rūtīm (nejaukt ar veikalu skatlogiem) ir nepieciešams 3 mm stikls, jeb, runājot poligrāfiski — 760 gramīgais stikls.

3. Logu rūtīm ir arī pārlaides, kas obligāti jāparedz, kad nomēra laukumu. Parasti pārlaides ir 5mm.

4. Pirms izmanto kādu krāsu līstīšu un naglu krāsošanai, uztaisi proofu uz vēl nepienaglotas līstītes, jo krāsa var arī nederēt.

5. Esi uzmanīgs apdrukājot līstītes, jo var gadīties, ka krāsa trāpa uz stikla un tad tev būs brāķis vai arī vajadzēs visu sākt no sākuma.

Gramīguma rēķināšanai lieti noderēja Formulae, tables, converters specific to materials.

Par krāsu profiliem

Adobe Photoshop Color Settings
Adobe Photoshop Color Settings

Lietojot kaut vai simtiem dažādu programmu, izvēlieties tās, kurām ir iespēja darboties ar krāsu profiliem (color profiles) un atceraties:

1. krāsu profilus drīkst un vajag mainīt atkarībā no tā, kāds darbs veicams un pielāgojot to tieši tam galaproduktam, kas paredzēts

2. krāsu profiliem visās programmās, ar kurām tiek strādāts ir jābūt vienādam, pretējā gadījumā rezultāts uz papīra un/vai ekrāna nebūs tāds, kādu jūs to vēlaties sagaidīt

3. labāk ir vairākas reizes piezvanīt un painteresēties, nekā maksāt par proof-drukām vienai un tai pašai tipogrāfijai tikai tāpēc, ka negribat nokalibrēt savu darbastaciju.

Jaunie talanti

Skatoties uz to, kas notiek CGImage forumā, sāk pārņemt neviltots prieks par jaunajiem mazajiem censoņām, kas to vien dara, kā pa naktīm sēž un knabinās gar datorgrafikas programmām, bet pa dienu piezīmē savas fizikas klades. Vienīgais, kas šķiet pavisam nesaprotams ir tas, uz ko šie jaunie censoņi iet?

Gadus desmit atpakaļ, ņemoties ap diskotēku plakātiem un pelnot pirmo naudiņu vasarās kūdras purvā kraujot briketes, nekad nebiju aizdomājies, ka kaut kad vēlāk plakātu zīmēšana kļūs par ienākuma avota veidošanas stimulu tieši šādā veidā. Tagad, atskatoties uz toreiz darīto atmiņā vien ataust prieks, ka varēšu beidzot iegādāties sev datoru, lai varētu pa naktīm dzenāt Age Of Empires, nevis priecāties par Digger, kas tolaik jau bija «noiets etaps». Bet plakātus veidoju tāpēc, ka tāpēc varēja bez maksas iekļūt naktsklubā vecumā, kad man tur visnotaļ vēl nevajadzēja atrasties.

Savukārt acīgie Jelgavas tipogrāfijas darbinieki pamanīja, ka «šeku reku kaut kas jauns parādījies» un burtiski izraka mani no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas (toreiz vēl skolas – proģimnāzijas) sola un aicināja pabakstīties gan datoriem nopietnāk. Tā nu tapa pirmais uzzīmētais ovāls iekš Corel Draw un notika pirmā filtra lietošana iekš Adobe Photoshop. Pēc tam pirmā šampanieša dzeršana, nododot nu tiešām smieklīgu skrejlapu un laba drauga iegūšana toreizējā Jelgavas Fotolukss veikalā. Kopīgi tiek nodibināta viena no pirmajām Latvijas digitālajām studijām, sniedzot tādus pakalpojumus kā fotogrāfiju retušēšana, dažādu salikumu (layout) veidošana, fotografēšana un izglītošana. Laikam jau mans mūžīgais citātas par Platona skolu un tās fantastisko teicienu «Ja nemāki pats, tad sākumā iemāci to citam» nostrādāja, jo mācot studentiem datorgrafikas pamatus tiek arvien dziļāk un dziļāk rakts datoru pielietošanā vizualizācijas darbiem. Tad nāk prieks par Adobe Photoshop 5.5 iznākšanu, Corel Draw 9 versiju, pirmā saskare ar Macromedia Freehand, kuru tolaik lietoja vai nu tie, kuriem tas nācis mantojumā ar no Zviedrijas ievestiem humpaldatoriem, vai arī tie ir Mākslas Akadēmijas studenti, kuriem kāda man nezināma dunduka dēļ bija jāmācās strādāt tieši ar šo vektorgrafikas programmu.

Pēcāk man traģiski nācās atvadīties no Fotoluksa Digitālā salona īpašnieka, kas gāja bojā autokatastrofā. Sākās pirmās aktivitātes masu mediju lauciņā – darbošanās ap un par LLU laikrakstu «Plēsums», pēcāk Jelgavas avīzēm «Zemgales Ziņas» un «Novaja Gazeta», kurām piebiedrojās vēl kaudzīte ar pašmāju avīzēm, paralēli apgūstot arī tādas lietas, kā interneta mājaslapu veidošana, poligrāfijas specifiku, interjera dizainu un reklāmdizainu tā visplašākajā nozīmē.

Galu galā tas, ko es gribēju ar to visu patiekt ir tas, ka tajā brīdī, kad taisīju pirmo plākātiņu ar uzrakstu «Diskotēka» man nebūt nenāca prātā, ka kādreiz kļūšu par freelance artist ar no tā izrietošajām sekām, kur nu vēl par savā ziņā atzītu freelance journalist. Arī dators tika pirkts tikai tāpēc, ka gribējās uzspēlēt. Tomēr šo lietu savstarpējā mijiedarbība un sakārtotība noveda līdz tam, kas esmu tagad. Tāpēc mans ieteikums jaunajiem un spējīgajiem – necentieties atrast sev ļoti augsti apmaksātu pastāvīgu darbu pēc tam, kad esat iemācījušies sakārtot slāņus iekš Photoshop vai arī spējuši izburties cauri Bezjē līkņu komplicētībai. Turpiniet rakt tālāk un priecājaties par to, ka ir bijusi iespēja uzzīmēt logotipu apmaiņā pret divriteņa pedāļiem mammas draudzenes vīra lietoto preču veikaliņam, jo varbūt tieši šī veikaliņa izkārtne būs jūsu turpmāko gaitu pirmais kilometra stabiņš.