Rokdarbi. Labojam Rīgas Valsts tehnikuma profesionālās izglītības programmas mācību grafiku

Tematiski pirms mācību gada sākuma uznāca vēlme padarboties ar kādu stundu sarakstu / mācību grafiku / jaunu zināšanu ieguves plānu. Sauciet to kā nu jums labpatīk. Un kāpēc gan to neizdarīt ar Rīgas Valsts tehnikuma mājaslapā atrodamo mācību grafiku studiju programmai «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai».

Vērsim pie ragiem ķerties nebija vienkārši. Nācās izpētīt arī citus RVT mācību grafikus, lai saprastu, kas te notiek (un es tiešām ceru, ka vismaz virspusēji, piemēra vārdā, es to esmu sapratis).

Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmas «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» īstenošanas grafiks. 1. lapaspuse no četrām (saites uz visiem materiāliem atrodamas ieraksta beigās, bet drukājamu PDF failu vari apēst arī pa tiešo).

Sāksim ar būtiskā saprašanu:

  1. Maketa galvenē un kājenē ir random draza, kas droši vien ir nepieciešama katrā lapaspusē un to uzspiež Eiropas Sociālā fonda prasības dokumentācijai. Vajadzētu to visu salikt kopā un nolikt tā, lai tā ir atrodama, bet neuzbāžas.
  2. Tabulā ir ļoti daudz informācijas, kas atkārtojas vai nav vajadzīga: norāde «Datums», mācību vietas adrese (tā jau norādīta virsrakstā), stundu numerācija (tai nav jēgas, jo 1. stunda dažādās dienās sākas dažādos laikos), līnijas tabulas ailēm, piespiedu ēnojums katram otrajam datumam (jo savādāk vispār neko nevarētu saprast).
  3. Tabula maketēta jocīgā griezumā un nav ne pret ko līdzināta, radot apjukumu pat pie vienkāršas pārskatīšanas.
  4. Nav ievērots tuvuma/tāluma princips — tikpat labi priekšmeta nosaukums, norises vieta un skolotājs vars attiekties gan pie augšējā, gan pie apakšējā stundu uzskaitījuma.

Man nekad nav bijis skaidrs, kā cilvēkiem var šķist ērti pētīt 20 centimetrus platas desas ar informāciju un mēģināt savilkt kopā pirmo tabulas aili ar pēdējo neapjūkot. Vienmēr stādos priekšā savu klases audzinātāju, kas ar lineālu vilka pāri žurnālam, lai īstajam skolniekam ieliktu vieninieku. Tā arī šeit, makets baudāms ir tikai izdrukātā veidā velkot ar lineālu līdzi.

Maza pamanītā nianse: dažās dienās stunda, kas sākas 15:35, beidzas 16:10, bet citās dienās — 16:15. Sakarības atrast neizdevās.

Maketa pārveidei būs nepieciešams izmest visu lieko ārā, atrast kopsakarības un racionāli salikt katru mācību dienu tā, lai tā būtu kā strukturēts bloks, kas ir iterējams (lasi — lai to ir viegli sakopēt vajadzīgos daudzumos).

Pirmais, no kā uzreiz atteicos: izlīdzināšana pēc laikiem. Nav jēgas atstāt pirmo aili tukšu dienām, kad stundas sākas vēlāk, jo faktiski mācības notiek visu dienu un interese būs par to, cikos konkrētajā datumā stundas sākas un cikos var pazust uz krogu.

Otrais: saprast, cik kopā ir atsevišķu teksta grupu vienību, lai var paralēli maketa izbūvei sākt arī definēt stilus. Kopā atradu četrus: datums, laiks, priekšmeta nosaukums, priekšmeta apraksts. Papildus izcēlu pusdienu pārtraukumu un vienu īpašo teksta marķējumu, kas norāda uz sarkanajā iekrāsotajām stundām pirmajā lapaspusē, lai arī ko tas nozīmētu (to pašu teksta marķējumu izmantoju arī noslēguma eksāmena izcelšanai).

Tā kā katras atsevišķas vienības informācija nebija plaša, to varēja viegli ielauzt 3 pārskatāmās slejās un, saglabājot 210×297 formātu, bet pagriežot to stāvus, viss «programmas īstenošanas grafiks» skaisti izvietojās divās lapaspusēs.

Teksta noformēšanai izmantoju lielisko FF Unit Pro garnitūru, kas pieejama visiem Adobe Creative Cloud abonētājiem pilnīgi bez maksas un ir brīnišķīga tabulu maketēšanai.

Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmas «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» īstenošanas grafika mrserge.lv maketa versijas 1. lapaspuse no divām (saites uz visiem materiāliem atrodamas ieraksta beigās, bet drukājamu PDF failu vari apēst arī pa tiešo).

No īpašajām «fīčām»:

  1. Viss teksts ir uzlikts un nolīdzināts pēc 12 punktu režģa, bet mācību priekšmeta nosaukumam un aprakstam nolīdzināta ir tikai 1. rinda (lai panāktu šādu efektu, jaunas rindas vietā vajag iesist Shift+Enter).
  2. Datums ir atsevišķs paragrāfs, savukārt laiki ar priekšmetiem ir divu kolonnu tabula.
  3. Mācību priekšmetam no kreisās puses ir nepārtraukta svītra, bet aprakstam un, ja aiz tā vēl ir nepieciešamas tukšās rindas, tad arī tām — svītras vietā ir punktojums. Kombinācija uztaisīta, lai savilktu kopā, cik ilgi stundas notiek, tai pat laikā padarot kopsummā maketu vieglāku. Šī marķējuma izveidei izmantota jaunā InDesign iespēja Paragraph Border.
  4. Ja vienā dienā ir tikai viens priekšmets, kas sākas pirms un beidzās pēc pusdienām, tad netiek atkārtots, kur tas notiek un kas to vada (ja nemainās vieta vai pasniedzējs).

Solītais fails ar visu saturu vēlā vakara spēlītēm: 2019-08-26-izglitibas-programmas-istenosanas-grafiks.zip (6,5 MB). Arhīvā atrodams oriģināls DOCX formātā un tā paša brīnuma drukājams PDF; pārveidotā maketa INDD un IDML faili un galā uzražotais PDF.

P.S. Labam ierindas maketētājam ar šo vajadzētu spēt tikt galā pāris stundās (ieskaitot iebraukšanu, kas sākotnējā tabulā vispār ir atrodams un kā tā ir uzbūvēta). Spriežot pēc kursa intensitātes, tikpat ilgā laikā ar to tiek galā arī RVT kursa «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» beidzējs.

2015. gada kalendārs (ar ekstrām)

Ievērojot tradīciju, arī šogad sagatavoju maketu nākamā, 2015. gada kalendāram, kuru katrs var brīvi lejuplādēt, saglabāt, izdrukāt un lietot pēc saviem ieskatiem. Šoreiz ir lauzta tradīcija taisīt pliku datumu kalendāru un tas ir papildināts ar dažām ekstrām, bet pieejams arī makets bez šiem papildinājumiem.

2015. gada kalendārs (oktobra mēneša fragments).
2015. gada kalendārs (oktobra mēneša fragments).

Kā ierasts, kalendārs ir uztaisīts A formātā, brīvi var drukāt gan A4, gan A1 lielumā, kopā ir 13 lapaspuses, ieskaitot vāku. Es joprojām pieturos pie domas, ka absolūti bezjēdzīgi ir kalendārus izķēmot ar līnijām vai rūtīm dienu/nedēļu atdalīšanai. Tāpat man joprojām šķiet nesvarīgs vārdadienu kalendārs un padsmit dažādu atceres dienu pieminēšana.

Toties šoreiz kalendārā ieliku divas būtiskas lietas, kas attiecas uz darbadienām un brīvdienām: valstī oficiāli par brīvdienām atzītās dienas un divas pārceltās darbadienas, kas paredzētas 2015. gadā.

Tāpat kalendārā ir atzīmēti visi 2015. gada pilnmēneši (jo pilnmēness izrādījās būtisks faktors daudziem, kas manu kalendāru lieto) un atzīmētas arī abas dienas gadā, kad jāgroza pulksteņi uz ziemas un vasaras laiku.

Citādā ziņā makets joprojām ir vienkāršs, katram datumam apkārt ir pietiekami vietas, lai pieķēpātu sev vēlamo informāciju. Padomāts arī par tiem, kas kalendāru izdrukās un gribēs uzlikt spirāli — ir papildus atkāpe no lapas augšas.

mrserge.lv 2015. gada kalendārs ar nedēļu numerāciju, pilnmēness dienām, oficiālajām brīvdienām Latvijā, pārnestajām darbadienām, vasaras un ziemas laika maiņu, un citiem svarīgiem datumiem *.pdf formātā.

mrserge.lv 2015. gada kalendārs tikai ar datumu skaitļiem un izceltām brīvdienu dienām *.pdf formātā.

Atliek vien izvēlēties, kurš 2015. gada kalendāra variants šķiet piemērotāks izmantošanai. Digitālās drukas centros drukāt neiesaku (neizprotamu iemeslu dēļ tur ir paranormālas cenas), toties pašiem izdrukājot, pāris € var iekļauties un uz kopēšanas salonu var aiznest iegriezt spirāli, ja kalendāru karinās pie sienas. Iesaku izvēlēties vismaz 200g/m2 smagu papīru un noteikti neņemt stipri krītotu (spīdīgu), lai nav jāskatās uz atspīdumiem un piezīmes jāraksta ar spirta marķieri.

Tradicionāli — maketēšanas frīkiem, kas vēlas izskaistināt kalendāru ar kaķīšu bildītēm, pieejams *.idml fails makarēšanai InDesign. Es gan šī gada maketā nomainīju fontu no brīvi pieejamā Diavlo uz maksas PF Agora Serif Pro, bet prasmīgām rociņām tas nebūs šķērslis, ja jau būs ticis līdz maketa atvēršanai. Sapakots mrserge.lv 2015. gada kalendārs *.rar (jo ir trīs papildus grafikas, kas vajadzīgas maketam).

Lūdzu.

DIY kalendārs 2014. gadam

Atjaunoju maketu kalendāra maketam, ar kuru pāris gadus jau dalos.

Kalendārs, kurā visu pats var saplānot (2008. gada maketa paraugs).
Kalendārs, kurā visu pats var saplānot (2008. gada maketa paraugs).

Tipiski sienas kalendārus drukā uz krītota papīra un starp datumiem saliek nekam nevajadzīgas līnijas, savukārt kalendāra dienu maketā, papildus tam, ka sestdiena un svētdiena jau tā ir atzīmētas, vēl samet iekšā tonnu ar nevajadzīgu informāciju (vārdadienas, kuras mēs tāpat varam uzzināt, atverot jebkuru Latvijas interneta portālu; mēness fāzes, no kurām man ne silts, ne auksts; leģionāru, genocīda un kapu svētku piemiņas dienas, utt.) . Mani tas patiesi tracina.

Man vajag kalendāru, kurā pats varu ar jebkādu rakstāmo salikt vajadzīgo informāciju, un nekas netraucē šo informāciju uztvert, papildināt, labot vai izdzēst. Tieši tāpēc arī 2014. gada kalendārs būs tik vienkāršs, lai to sarežģītu varētu pataisīt tā lietotājs.

Būtiski ir tas, ka šo kalendāru var drukāt jebkādā izmērā. Tas var būt salokāms kalendārs ielikšanai kabatā vai milzīgs kalendārs, ko ielikt ofisā pie sienas un aizpildīt to kopā ar kolēģiem.

2014. gada kalendāra makets InDesign CC failā tiem, kam gribas pačakarēties un kaut ko pamainīt (piemēram, salikt uz mēnešu nosaukumu lapas kaķēnu fotogrāfijas).

2014. gada kalendāra makets InDesign IDML failā tiem, kam gribas pačakarēties un kaut ko pamainīt (piemēram, salikt uz mēnešu nosaukumu lapas kaķēnu fotogrāfijas).

2014. gada kalendārs PDF formātā drukai un tūlītējai izmantošanai.

Fonts vēl joprojām ir Diavlo, brīvi lejuplādējams exljbris mājaslapā.

Noklusēto parametru labošana veidojot jaunus dokumentus Adobe programmās

Kaut gan man tas vienmēr ir šķitis pavisam pašsaprotami, esmu sastapies ar ļoti daudziem cilvēkiem, kas vēl joprojām nav izmantojuši Adobe Creative Suite paketes programmu noklusēto dokumentu izveidošanas iespējas.

Kas tad ir šie noklusētie dokumenti? Tad, kad jūs izvēlaties File -> New… vai arī vienkārši noklikšķiniet CTRL+N, tiek izvadīts dialoga logs, kurā jūs varat definēt jauna dokumenta izveides parametrus. Viens no raksturīgākajiem čakariem ir InDesign, kurā noklusēti stāv Letter dokumenta formāts un pavisam nesaprotamas atkāpes no lapas malām. Tā nu cilvēki katru reizi ņem un labo šos parametrus, definējot sev vajadzīgo. Kaut gan patiesībā jau pašā sākumā var nodefinēt noklusētās vērtības tieši tādas, kādas jūs visbiežāk izmantojiet.

Kā saglabāt Adobe InDesign noklusēto dokumenta izmēru
Kā saglabāt Adobe InDesign noklusēto dokumenta izmēru

Kā jau redzams no ilustrācijas, viss, kas ir nepieciešams, pie saglabāšanas izvēlēties, lai tiek pārrakstītas Default dokumenta vērtības.

Otra lieta, kas nav nemaz tik mazsvarīga — pēc šī paša principa jūs varat izveidot desmitiem dažādu citu jau gatavo dokumentu paraugu, tādējādi atvieglojot darbu sev divos gadījumos (palabojiet, ja kļūdos):

1. Vairs nav nepieciešamība katru reizi ievadīt parametrus

2. Tiek saglabāti visbiežāk lietotie formāti un tāpēc nav jāmeklē, cik liels tad bija reklāmas laukums klientam kaut kāda preses izdevumā vai kāds bija kolonnu skaits korporatīvajā dizainā konkrēto darbu veikšanai.

Tikai jāatceras, ka veidojot jaunu dokumentu sagataves, vajadzētu izvēlēties pietiekami saprotamus veidus, kā aprakstīt šīs sagataves, jo «A4 divas slejas» tipa dokumentu sagatavju nosaukumi ļoti ātri sāks šķist samērā neatpazīstami brīdī, kad jums jau būs vairāk kā divdesmit dažādas sagataves.

Quark tagad atbalsta InDesign un InCopy

Dikti sen nebiju lietojis QuarkXPress. Pa šo laiku ir parādījusies arī InCopy draudzene QuarkCopyDesk un vēl daži labumi. Nav ne mazākās sajēgas, kā tas ir ietekmējis visus tos, kas tiešām Quark lieto. Man līdz šim vienīgais, kas ir bijis vajadzīgs — ik pa laikam nozagt jauno Q2ID versiju, lai varētu ar XPress radītajiem failiem kaut cik operēt.

Bet šajās dienās Quark ir pārsteidzis ne vien mani, bet arī uzņēmuma akciju turētājus un vēl dažus labus, paziņojot, ka ir iznācis jauns bezmaksas papildinājums, ar kura palīdzību tagad būs iespējams brīvi operēt ar InDesign un InCopy veidotajiem datiem, savukārt MS Word videi tagad ir pielāgots drag&drop (līdz ar to arī Copy&Paste) režīms, kurš jau labu laiku ir pieejams InDesign lietotājiem (man tas savulaik izglāba, strādājot ar kādas apdrošināšanas kompānijas formām, kuras gribēja nevis PDF, bet *.doc formātā).

Paši Quark par to raksta:

Benefits by Customer:

  1. Agencies are better equipped to satisfy their customers’ requests, whether a customer uses QuarkXPress or InDesign.
  2. Marketing departments can easily collaborate with business partners such as agencies, pre-press, and print service providers.
  3. Magazine and newspaper publishers can create one workflow system for multiple publications using both QuarkXPress and InDesign.

Negribu tagad te izplūst ar pāragriem secinājumiem, bet piekrītu domai, ka tas varētu veicināt tirgus paplašināšanos šim produktam, jo vajadzēs tikai vienu programmu paketi, lai redzētu un spētu koriģēt dažādu drukāto dizaineru darbus, neizmantojot komentēšanu PDF dokumentos vai ilgas telefonsarunas, nerunājot par bakstīšanu monitorā pār plecu.

Pirmā īstā Ziemassvētku dāvana

Nu tā, sākšu tad tās īstās Ziemassvētku dāvanas dalīt. Kādu laiku atpakaļ (nu, teiksim, trīs—četrus gadus) es nedaudz pabakstījos ar elektronisko apmācību materiālu veidošanu. Tolaik gan tā nenopietnā līmenī CGImage.lv foruma dalībniekiem par godu. Nu un sataisīju es tos visus materiālus, cilvēki viņus palietoja, pateica daudz paldies. Bet pēc tam tas viss tā arī pazuda.

Tāpēc pirmā Ziemassvētku dāvana ir Maiss — vieta, kur tagad un turpmāk metīšu visādus paša veidotus materiālus, ko jūs varēsiet lejuplādēt un izmantot (vai nelejuplādēt un neizmantot).

Pirmie Maisā iebirst tie paši pieci apmācību kursi InDesign CS, par kuriem es jau runāju:

  1. Adobe InDesign CS. Text Wrap lietošana iesācējiem.
  2. Adobe InDesign CS. Vienkārša dokumenta noformēšana un iepazīšanās ar tekstu stilu izmantošanu.
  3. Adobe InDesign CS. Taustiņu kombināciju modifikācija.
  4. Adobe InDesign CS. PDF dokumentu objektu krāsu migrācija.
  5. Adobe InDesign CS. Pārnesumu veidošana latviskiem tekstiem izmantojot Tildes Biroja iebūvēto pārnesumu veidošanas iespējas.

Nedaudz par Adobe CS4 (ar nožēlu)

Es gaidīju daudz no šī «revolucionārā» lēciena progresa līknē, bet galu galā patiesi aplauzos, jo nekā tāda tā arī neatradu visā piedāvājumu klāstā.

Adobe Acorbat — nu un kas tur īpašs tajā, ka papildus jau esošajai un mani tiešām sajūsminošajai idejai par jebkāda faila pievienošanu PDF dokumentiem tagad klāt nāk vizuālais noformējums? Vai tiešām šī Portfolio fīča būtu veselas produktu līnijas sērijas maiņa? Lielākoties tomēr ir labotas kļūdas un iekš programmvides iestrādātas iespējas, kas jau pirms tam tika piedāvātas, tikai jaunā ādiņā.

Adobe InDesign — lielākā vilšanās. Pilnīgi nekā tāda, ko es nevarētu nosaukt par spraudņu izstrādātāju naudas zagšanu. Visas realizētās iespējas (tai skaitā kontekstuālais teksts, XPress–veidīgā garu tekstu ievietošana, preflight pārbaudes reālā laika režīmā) ir nekas vairāk, kā citu izstrādātāju realizēto iespēju iestrādāšana programmvidē. Bet vai tad ne tāpēc tika radīta InDesign vide kā tāda — lai varētu papildināt programmas dzinēju ar n–tajiem moduļiem? Tie, kas tankā, paskatieties, ar kādām specifikācijām Adobe reklamēja InDesign pirmās versijas. Un ne jau eksportēšana uz Flash ir tas, dēļ kā jaunajam InDesign vajadzētu būt revolucionāram.

Adobe Photoshop — milzīgs skaits ar «papildinājumiem». Viss, kas ir izdarīts, lielākoties saistīts ar gļukainu un lēnu algoritmu pārrakstīšanu (piemēram, iebūvētajiem filtriem), kā arī jaunu iespēju pievienošana 3D manjakiem. Viss pārējais ir tikai un vienīgi jau esošu iespēju pārstrādāšana tādā vīzē, lai mudaki varētu turpināt rotaļāties un domāt, ka visu prot.

Adobe Illustrator — nevar būt! Pagājis ir tieši piecpadsmit gadu (ja ne vairāk), līdz beidzot izstrādātāji ir attapušies, ka cilvēkiem tiešām ir vēlme vienā dokumentā saglabāt vairākus maketus vai arī viena maketa vairākas versijas. Paldies, bet arī to jau sen piedāvāja spraudņu izstrādātāji. Visu pārējo es šā vai tā attiecinu uz kļūdu un nepilnību labojumiem, nevis patiesi jaunām iespējām (piemēram, teksta izvietošana uz līnijas, kas jau izsenis bija liela Illustrator problēma).

Nelīdīšu Adobe Flash, Fireworks, Premiere un AfterEffects lauciņos, jo tos pārāk vāji pārzinu, bet secinājums ir tāds, ka Adobe, raujoties pēc sensacionāliem tirdzniecības rādītājiem, 18 mēnešu laikā ir salabojuši kļūdas, kuras salaiduši pie sasteigtās CS3 izslaišanas. Tai skaitā arī vienots interfeiss, taustiņu saīsinājumi un navigācija dažādajos produktos kā arī pilnīga savietojamība starp tiem.

Papildus visam, Adobe,  cik var noprast, vēl joprojām sadarbojās ar Tildi un nevar vienoties ne ar vienu par akadēmisko licenču tirgošanu Latvijas teritorijā. Pilnīgs idiotisms. Vai tiešām jūs domājiet, ka es gribešu izsviest ap 3000 zaļo draudziņu reizi pusotrā gadā tikai tāpēc, ka šamie nemāk savas kļūdas ievietot programmas atjauninājumos?

Un tagad ārpustēmas jautājums devīto klašu skolniekiem: «Kas Notiek?»

Pirms kāda laiciņa Sarmīte Ēlerte aiztinās no Dienas. Toreiz viņu slavēja, kā jau tas pienāktos, un visi bija priecīgi, ka šamā beidzot vairs nerādīsies redakcijas telpās. Viņas vietā, aizdomīgā kārtā, tika ievietota Nellija Ločmele. Tagad jautājums — sakarā ar to, ka šobrīd laikraksta Diena galvenā redaktore ir Anita Brauna, bet Nellija ir SIA «Laikraksts Diena» direktore, rodas pamatots jautājums — what a fuck? Nez kāpēc aizdomas krīt uz kaut kādiem visiem zināmiem un nezināmiem cilvēkiem, kurus pēc neilga laika vajadzēs ievēlēt dažādās pašvaldībās. Bet tas ir tikai mans minējums, pareizo atbildi ir jāpasaka jums pašiem.

Ceturtā Ziemassvētku dāvana–DIY kalendārs 2008. gadam

Tikko uzdāvināju jums standarta variantus pieejai kalendāru ražošanai. Tagad vēlējos padalīties ar to kalendāru, kuru pats izmantošu nākamajā gadā.

2008. gada <span class=

Pirms piedāvāt lejuplādēt maketu, nedaudz paskaidrošu, kas ir kā iekārtots un kāpēc tieši šis makets.

Continue reading “Ceturtā Ziemassvētku dāvana–DIY kalendārs 2008. gadam”

Jaunumi no Yahoo un Adobe

Kā šausmīgs pārsteigums visiem pēkšņi uz galvas uzgāzās ziņa par to, ka Adobe, sadarbībā ar Yahoo, beta testēšanas režīmā sāk piedāvāt jaunu iespēju nopelnīt PDF publicistiem — reklāmas PDF failos.

Es nevaru saprast, kāpēc kādam tas šķiet tik ļoti šausmīgi? Vai tiešām labāk ir tā, kā ir tagad — kad reklāmas teksti ir aptuveni 30% no katras otrās grāmatas satura? Es ar lielāko prieku lasītu trīs reizes īsākus tekstus, zinot to, ka visa reklāma tiek iebāzta blakus slejā, kuru, visticamāk, es varēšu, kā minimums, novākt, atverot dokumentu.

Otra, priecīgāka ziņa — lai ievietotu reklāmas PDF dokumentos, ir jāreģistrējās speciālā Yahoo mājaslapā. Tātad — ir vēl jāpakustina savi pirksti un jātērē laiks, lai varētu kaut ko pareklamēt. Līdz ar to, vismaz pagaidām, noteikti kāda daļa no potenciālajiem reklāmistiem atkrīt.

Treškārt — pašlaik uz apstrādi ir nosūtīts mans PDF fails, kurā es vēlētos redzēt reklāmu.  PDF ir latviski rakstīts kurss par Text Wrap lietošanu iekš InDesign CS2. Redzēsim, ko Yahoo un Adobe teiks par latviskajiem tekstiem.

PDF2ID — atveram PDF failus InDesign

Līdz manīm pāris dienas atpakaļ nonāca informācija par jauku rīku (idejas līmenī), kas ļauj atvērt *.pdf failus pa tiešo InDesign.

PDF2ID About Logo

Protams, ka man šķita, ka šis Recosoft rīks ar skaļo nosaukumu PDF2ID būs lielisks. It īpaši tad, kad es uzzināju, ka par viņu izstrādātāji vēlas $249,00. Tā kā izstrādātāju mājaslapā nebija pieejama izmēģinājuma versija, nācās izmantot bulgāru draugu palīdzību.

Sākumā apskatīsim, ko tad mums piedāvā šis rīks pilnajā versijā:

Continue reading “PDF2ID — atveram PDF failus InDesign”