kafejnīca Leningrad

1.—2. marts. Daugavpils

Ar cafe Leningrad un veselu atbalstītāju vagonu 1. martu sagaidīt devāmies uz Daugavpili, krogu Artilērijas pagrabi. Pasākums bija lielisks un noteikti tiks atkārtots. Tiem, kas nav bijuši jaunatklātajā iestādē, noteikti iesaku tikpat ļoti, kā doties uz Daugavpils cietokšņa restaurētajiem un jaunajiem brīnumiem.

Par vilciena vagonu, starp citu, nav melots. Iegādājāmies vienu vagonu no sastāva, lai netraucētu pārējos pasažierus un viss bariņš būtu kopā. Izrādās, ka Pasažieru vilciens biļešu tirdzniecībā nav paredzējis, ka kāds varētu nopirkt 40+ biļetes. Serviss tiek nodrošināts, pie kasēm pa vienai drukājot attiecīgo skaitu biļešu. Un ātrākais, kad var iegādāties biļetes ir 10 dienas pirms plānotā brauciena.

Vilciena Rīga – Daugavpils vagona tualetē vēl joprojām ir lāčpēdas. No nerūsējoša tērauda.

Tai pat laikā pilsētā gandrīz nekas nav mainījies kopš manas pēdējās vizītes.

Uz Daugavpils centra ēkām mijas dažāda rakstura grafitti darbi.

Izkārtnes dizainu nav mainījušas kopš laika, kad Latvijā parādījās pirmās līmplēves. — Izkārtnes dizainu un saturu nav mainījušas kopš laika, kad Latvijā parādījās pirmās līmplēves.

Skatlogos rēgojas bērni – sniega cilvēki.

Daugavpils jau sen nav pilsēta, kurā būtu kaut kādas problēmas ar latviešu valodu. Toties tagad pilsētā jau ir jau divi ķīniešu restorāni, kas varētu būt labāki pēc kvalitātes, bet ir ok uz paģirām. Dažos krogos vēl joprojām nezina par smēķēšanas aizliegumiem. Taksometra lietošana maksā ne vairāk par 7 € (par šo cenu mēs novizinājāmies gandrīz divas stundas). Autoostā nevajadzētu uzturēties ilgāk par dažām minūtēm, jo tur ir pilns ar mākslīgiem intelektiem (lasi — alkāniem).

Kad paliks siltāks, noteikti iesaku aizbraukt uz divām dienām un pavazāties. It īpaši ja būts nav sen vai arī vispār nav būts.

Notikumi, kas pēdējā laikā šķiet svarīgi

Negribās visu šito grūzmēt dažādos ierakstos, tāpēc īsumā gribu pastāstīt, par to, kas tad nu ir dikti svarīgs šābrīža notikumos.

Kafejnīcas Leningrad jubileja norisināsies jau šo sestdien, 21. martā. Ieeja Dzelzceļa muzejā ir no 18:00 un pie ieejas biļetes maksās 10,00Ls, bet vēl ir palikušas nelielā skaitā lētākas biļetes kafejnīcā (tikai 7Ls). Būtu prātīgi apsvērt ideju iegādāties tās iepriekš.

Adobe ir testa režīmā palaiduši user–to–user forumu, kas tagad aizvietos aizvēsturisko Adobe Exchange un tā arī sakarīgu veidolu neieguvušo Adobe Groups. Kaut gan man biku besī, ta tas viss ir balstīts uz Flash tehnoloģijām, cerams, ka pēc pielabojumu veikšanas sāks darboties normāli un beidzot būs sakarīga vieta, kur runāt par Adobe programmu jautājumiem, nelavierējot caur n–tajiem lietotāju forumiem citur internetā. Katrā ziņā tas ir solis uz priekšu.

Mozilla Firefox pēc kaut kādiem kārtējiem Microsoft Vista kritiskajiem atjauninājumiem un restartiem ir sākusi pati no sevis kārties un slēgties ārā, nepastrādājot pat dažas minūtes. Nācās piespiedu kārtā testēt jauno Safari betu un pirmo reizi pāris gadu laikā uz datora uzstādīt Opera (kurā atrodos arī šobrīd, rakstot šo ierakstu). Tagad lejuplādēju Firefox 3.1 beta versiju un mēģināšu ticēt, ka šī man neizdomās kārties. Secinājumi: Safari ir sūds, kas strādā tā, kā viņam ienāk prāta (tipisks Apple produkts), pie Opera ir šausmīgi grūti pierast. Gribu, lai man Firefox atkal normāli strāda.

Juris Kaža raksta par jaunām vēsmām ASV drukāto mediju tirgū, savukārt līdz manīm nonākusi meža rūķīšu informācija, ka savu pēdējo numuru piesaka Dienas Biznesa pielikums Numurs, kas, visticamāk, tā arī nepaguva savu lasītāju sasniegt (vismaz mani noteikti). Raksti jau bija labi bieži vien, bet mani tiešām besī tizlā abonešānas sistēma un ļoti nepragmatiska skatīšanās elektronisko mediju tirdzniecības virzienā.

Sirke ir sākusi lietot vienpusējās komunikācijas čatu. Tagad būs ļoti daudz jaunu īsziņu jālasa. Pats kaut ko mēģināju bakstīties, bet mani tas pasākums nemaz nepiedūra.

Latvijas Radio ziņo, ka man pie mājām būs Coca–Cola ražotne. Žēl, ka es to šļurgu tikai ar rumu dzeru. Būtu labāk Tarhūna vai Baikāla rūpnīcu atvēruši. Pie reizes arī gribēju pastāstīt, ka Latvijas Radio ziņu lente ir vienīgais, ko es šobrīd vispār lasu no ziņām. Ērti, koncentrēti, vispusīgi un bez čakarēšanās.

Kā puikas vīnu degustēt sagribēja…

Pagājušajā nedēļā nedaudz patrakojām ar kompadri Vateru, baudot kasti ar dažādiem vīniem. Bija nepieciešamība tādu kā degustāciju veikt, lai zinātu, ko jaunu kafejnīcā ielikt sortimentā.

Dadegustējāmies uz nebēdu: «Šis ir fotostāsts par to, kā jādegustē vīni, kad viņu ir daudz, bet dzērāju ir maz. Sākt šoreiz to visu izdevās jau taksī, pa vidam nokļūstot gan radio Naba ēterā, gan uz Forum Cinemas jumta, gan atgriežoties Vecrīgas mājās—kafejnīcā Leningrad.».

Visas bildes var apskatīties SV.LV galerijā Vīna degustācija kafejnīcas Leningrad garā.

Ko es darīju 2008. gadā. Pašam kļuva interesanti

Pēc aptuveni 20 dažādu blogu autoru rakstu izlasīšanas par to, ko šamie pagājušajā gadā gudru ir sastrādājuši, sagribējās atcerēties, ko labu esmu sastrādājis pats. Atsaucos tikai uz to, kas publicēts manā blogā, jo neko citu pārskatīt/apmeklēt nav vēlmes.

Janvāris

Dzīvoklī vēl joprojām turpinās iepriekšējā gadā uzsāktais remonts. Sāku pievērsties dokumentālo filmu žanram un arvien aktīvāk tērēt naudu Amazon. Myriad Pro kļuvusi par 2007. gada vispopulārāko garnitūru Krievijā.

Februāris

Visu mēnesi pavadīju pārdomās par dzīvi, apmeklējot dažadas valstis un krogus. Mēnesi vēlāk radīsies rezultāts.

Marts

Iznāk Acrobat devītās versijas beta. 22. martā sevi dzimšanas dienā aplaimoju ar kafejnīcas Leningrad atvēršanu.

Aprīlis

Līdz ar to aprīlī manā blogā vispār nekas cits neparādās. Noorganizēju Iļģu jubilejas lielkoncertu. Gada dārgākais organizētais masu pasākums.

Maijs

Turpinu fanot par dokumentālā kino/video žanru. Sagāju tūtē un noskrēju pusmaratonu (tas ir vairāk kā 21km). Ar sievieti aizlaidu atpūsties uz Ukrainas skaisto ostas pilsētu Odesu. Pirms izbraukšanas uz Odesu vēl paguvu iegādāties Hyundai i30 CW. Lielisks auto un dārgākais aizvadītā gada pirkums.

Jūnijs

Rīgas satiksme nomaina satiksmes transporta pieturzīmju dizainu. Reģionālā prese ir nonākusi atpakaļ līdz akmens laikmetam, man nāk raudiens.

Jūlijs

Vazājos no viena festivāla uz nākamo. Dzīve tiek pavadīta automašīnā un/vai komā.

Augusts

Principā nekas nav mainījies—vēl joprojām vazājos no viena kultūrālā notikuma uz nākamo. Tai skaitā Prāta vētras Latvijas tūre, kas ir gada visvairāk redzētais koncerts. Savukārt lēciens ar gumiju Ungārijā ir viszemākais kritiens gada laikā.

Septembris

Iestājos LU Fizmatos un pamatīgi piedzēros. Vienīgo reizi pagājušā gada laikā redzu, kā Godmanis spēlē bungas. Pārgāju uz Adobe Creative Suite 4.

Oktobris

Sāku domāt par to, ka blogam ir nepieciešama fundamentāla pārbūve. Līdz pat gada beigām nekas nenotiek, bet domas vēl joprojām galvā virmo. Uzdāvināju lasītājiem pirmo Ziemassvētku dāvanu un aizbraucu uz Siguldu zeltu meklēt. Sāku ienīst no visas sirds šaraškinu kantoru ar nosaukumu ServiceNet. Ļoti sacepos par lietojamības problēmām ikdienā. Gada notikums—piedzimst Jānis Džimmijs Bižāns. Es ar Sirki pagūstu iedegties par Latviju.

Novembris

Tiek uzsākts liels process pret spameriem un to darbību LR likumdošanai pakļautajās teritorijās. Pieķeru sevi pie fakta, ka priecājos par sniega snigšanu. Atsāku diskutēt par laikrakstiem un to elektroniskajām versijām, iegādājos jaunu drukas iekārtu mājas vajadzībām.

Decembris

Turpinu diskutēt par laikrakstu elektroniskajām versijām, izveidoju Adobe Latvia interešu grupu. Dažas učenes sāk reāli sūkāt.

Un tagad viss kopā koncentrēti

Gada notikums: Jāņa piedzimšana (28. oktobris)

Gada pirkums: Jauna automašīna (Hyundai i30 CW)

Gada pasākums: Sziget festivāls (Ungārija)

Gada ceļojums: Odesa (Ukraina)

Gada ideja un realizācija: kafejnīca Leningrad

Gada koncerts: Prāta vētras Latvijas tūres noslēguma koncerts Mežaparkā

Gada mudaki: ServiceNet

Uz kaut ko tik traku šogad gan īpaši neceru, bet, iespējams, nedaudz piezemētākās notīs tā arī varētu turpināt.

Kafejnīcas Ļeņingrad pusgada jubilejas ballīte

Pusgada jubilejas burziņš kafejnīcā Leningrad

Ilgi gaidītā pusgada jubilejas balle kafejnīcā Leningrad patiešām notiks. Visa darbība 22. septembrī, kad manai viesmīlīgajai iestādītei patiesībā jau būs nedaudz vairāk kā septiņi mēneši, bet apritēs tieši pusgads kopš oficiālās atvēršanas. Šis laiks ir aizvadīts gana traki, lai neteiktu vairāk. Paldies visiem, kas atbalstīja un turpina mūs atbalstīt.

Savukārt tiem, kas jau ir izbesījušies dēļ mana spama par kafejnīcu, dāvaniņā saite uz lapu, kurā skaidrā latviešu valodā izskaidrots, kā savā tālrunī iedabūt vārdadienu kalendāru. Paldies Ingai par informāciju.