Rokdarbi. Labojam Latvijas Radio Ziņu dienesta «Ziņas vieglajā valodā» pieteikumu

Īpašais radio ziņu izdevums «Ziņas vieglajā valodā» ir ļoti veiksmīgs projekts, kas darbojas jau vairākus gadus. Nesen pamanīju, ka LSM.LV šai rubrikai ir parādījies jauns pieteikums, kas ir daudz veiksmīgāks par līdz šim izmantoto raibo avīžfonu, tomēr prasa mazas korekcijas.

«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotais pieteikums.

Ir viena lieliska lieta, kas ir izdarīta: augšējā reģistrā rakstītais teksts «ZIŅAS VIEGLAJĀ VALODĀ» ir izretināts, lai tas būtu vieglāk lasāms. Tai pat laikā tas, ka ir izretināts arī apakšējā reģistrā rakstītais teksts «Vienkārši par svarīgo» ne pavisam nav labi. Teksts sabrūk un nav sasaistīts, tāpēc maketētājam nācās ielikt sarkano svītru, lai kaut kā savilktu abus blokus un palīdzētu acij noķert tekstu. Šis ir viegli labojams.

Te gan būtu vērts pieminēt, ka Open Sans fontā nav diez ko veiksmīgi izveidoti starpburtu pāri. Piemēram, starp J un A atstarpe ir par mazu, starp G un L — neproporcionāli liela, bet manuālo koriģēšanu šoreiz izlaidīsim, tikai piekārtosim esošo. Pirmajā rindā nedaudz jāsamazina starpburtu atstarpes, lai vārdi turās kopā, savukārt otrajā rindā retinājums vispār ir jāizslēdz.

Uzreiz acīs iekrīt tas, ka otrā rinda atrodas nedaudz par augstu, jo tā jau spēj dzīvot patstāvīgu dzīvi, bez sarkanās līnijas. Tāpēc tā jāpabīda nedaudz zemāk, veidojot simetriju virs un zem sarkanās līnijas.

«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotā pieteikuma tekstu labojums.

Bet var arī iet tālāk un atbrīvoties no šīs līnijas vispār, jo tās funkcionālā jēga ir pazudusi. Pie reizes arī sakārtot objektus tā, lai tie ir uzlikti uz sleju režģa un tad atsevišķos elementus jau satur kopā maketa simetrija.

«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotā pieteikuma maketa lauzuma iterācija ar simetrisku objektu izvietošanu.

Par radio un digitālo pārraidi un radio formātu kā tādu

Gribēju sākt ar kaut ko vienu, bet tagad pat nezinu, ar ko sākt. Visupirmām kārtām, jo vairāk es iedziļinos, jo vairāk ir skaidrs, ka lēmumi par kaut kādām nozīmīgām izmaiņām tiek pieņemti stipri virspusēji un lobijs strādā nevainojami (jā, es par Latviju).

Norvēģija pāriet uz digitālo radio pārraidi

2017. gadā Norvēģijā faktiski tiks izslēgta FM skalas radio pārraide. Labi, ne pilnībā, avoti ziņo, ka šis tas tomēr vēl būs palicies priekš lokālām radiostacijām.

«When it comes to local radio, we will make it possible for most (and certainly the smaller) stations to continue on FM after 2017, if they want to», this is, to say the least, a confusing message from the minister of culture Anniken Huitfeldt. But all in all she presented an interesting report to the parliament.

Starp citu, pārraide AM skalā Norvēģijā ir izslēgta jau gandrīz desmit gadus. Un ko gan tagad norvēģi darīs bez AM un FM? Radio neklausīsies? Ņifiga. Šamie jau gadiem lieto un testē digitālās audio pārraides (DAB — digital audio broadcasting) tehnoloģijas, kas tagad, līdz ar DMB standarta apstiprināšanu ir kļuvusi spējīga raidīt ne tikai audio + vēl viens audio + datu plūsma (līdz pat Java aplikācijām), bet arī video pat ļoti baudāmā kvalitātē (DMB — Digital Multimedia Broadcasting). Praktiski sēžot uz tiem pašiem raidītājiem, tikai pienākošos pieslēgumus un servisa tehniku nomainot. Protams, no otras puses ir lietotājs, kas baidās no jaunumiem, jo tagad veco gludekli, kas ar vadiem pieskrūvēts pie radiatora vairs nevarēs izmantot kā uztvērēju, tomēr man šķiet, ka mūsdienās tas ir praktiski nesvarīgs faktors, rēķinot to, ka sūda mp3 atskaņotāju nopirkt ir teju lētāk kā tādas pašas ietilpības USB atmiņu.

Digitālās audio pārraides priekšrocības

Fizmatiem patiks:

Analog FM requires 0.2 MHz per programme. The frequency reuse factor in most countries is approximately 15, meaning that only one out of 15 transmitter sites can use the same channel frequency without problems with co-channel interference, i.e. cross-talk. Assuming a total availability of 102 FM channels at a bandwidth of 0.2MHz over the Band II spectrum of 87.5 to 108.0 MHz, an average of 102/15 = 6.8 radio channels are possible on each transmitter site (plus lower-power local transmitters causing less interference). This results in a system spectral efficiency of 1 / 15 / (0.2 MHz) = 0.30 programmes/transmitter/MHz. DAB with 192 kbit/s codec requires 1.536 MHz * 192 kbit/s / 1136 kbit/s = 0.26 MHz per audio programme. The frequency reuse factor for local programmes and multi-frequency broadcasting networks (MFN) is typically 4 or 5, resulting in 1 / 4 / (0.26 MHz) = 0.96 programmes/transmitter/MHz. This is 3.2 times as efficient as analog FM for local stations. For single frequency network (SFN) transmission, for example of national programmes, the channel re-use factor is 1, resulting in 1/1/0.25 MHz = 3.85 programmes/transmitter/MHz, which is 12.7 times as efficient as FM for national and regional networks.

Normālajam cilvēkam skaidroju:

  1. Pārraidei tiek izmantots tikai viens frekvences kanāls, kurā ir visi kanāli
  2. Ietilpība uz frekvences diapazonu ir būtiski lielāka, tātad, ir iespēja raidīt daudz vairāk radiostacijām (pajāt par reitingiem, klausos ko gribu)
  3. Ir iespēja būtiski uzlabot pārraides tīklu, jo vairāki raidītāji, kas atrodas tuvumā, var raidīt vienā frekvencē un nečakarēt diapazonu.

Un šie ir fakti tikai par vecāko digitālās audio pārraides strādājošo versiju, jaunākās versijās ir panākts vēl vairāk labumu lietotājam.

Interneta radio un Latvijas vieta pasaulē

Labi, par pārraidīšanu šoferiem tā kā būtu skaidrs. Tagad vajadzētu saprast, kas tad notiek ar cilvēku parasto, kas sēž ofisā un klausās radio datorā. Ja tā paskatās, tad tik sūdīgi nemaz nav — visas vērā ņemamās radiostacijas Latvijā pārraida arī internetā. Vienīgie, kam ir kaut cik vērā ņemams arhīvs, ir Latvijas radio (kas būtu tā kā pašsaprotami, galu galā mēs par to samaksājām). Es pats ikdienā sekoju līdzi Latvijas radio ziņu RSS plūsmai, izmantojot Google Reader, jo tā ir vienīgā iespēja bez čakarēšanās klausīties ziņas, nemokot sevi ar kaut ko citu, izņemot pārlūku. Un klausos tikai tās ziņas, kas mani patiesi interesē. Pirms laika pārējo skaņas ēteru es piedirsu ar Grooveshark, pirms tam vēl bija TheSixtyOne un vēl kaut kad senāk arī Last.fm, bet man visas šīs figņas šķiet arvien vairāk un vairāk bezpersoniskas, nemoderētas kaku gāšanas manās ausīs un smadzenēs.

Tagad esmu uzsēdies uz adatas diviem servisiem: BBC Radio un pavisam nesen atklātajam (paldies, Benita) NPR Music. Abi ir izcili un abi kalpo ideāli manām vēlmēm. Pirmkārt, ir iespēja meklēt un klausīties arhīvus. BBC ir gadsimtu veci ieraksti, ko var absolūti bez maksas noklausīties. Un arhīvs ir labi sakārtots un viegli saprotams. Savukārt NPR ir kļuvis par absolūti neatņemamu ikdienas avotu jauniem muzikālajiem iespaidiem. Pamīšus ar intervijām un autorraidījumiem.

Starp citu, interesants fakts. Kā var zināt, ka medijs ir no ASV? Nekur, pat aprakstā, kas veltīts raidorganizācijai, nebūs ne pušplēsta vārda par to, no kurienes šī organizācija nāk.

Lūk, un tagad mēs nonākam atpakaļ pie Latvijas Radio. Kas ir lielisks kaut vai ar to, ka kopš 2008. gada ir sācis ierakstīt savu ēteru un tagad ļauj noklausīties vecās programmas turpat arhīvā. Savukārt tas, kas pietrūkst Latvijas Radio, ir komanda ar izstrādātājiem un dizaineriem, kas uztaisītu no visas tās kolosālās informācijas čupas skaistu, sakārtotu pa plauktiņiem un viegli lietojamu kopumu, kuru varētu baudīt ikdienā.

Es būtu pavisam reāli, bez jebkādas samaksas šādā projektā iesaistīties. Jo, ja jau mēs nevaram uztaisīt normālu radio pārraidi visas Latvijas teritorijā (tāpēc, ka visādi Kleckini muļķi dzen padomēs, risinot žurnālistu lojalitātes, nevis mediju darbības kvalitātes jautājumus), tad varbūt mēs vismaz varētu radīt cienījamu interneta mediju, kas neatstumtu arī LR5 kanālu, kas būtu ērti lietojams bez jebkādām papildus programmām, kas ļautu normāli lejuplādēt un klausīties radiopasakas, vecus raidījumus un citus fonotēkas ierakstus, un tā tālāk. Vai vēl kādam ir interese?

P.S. Kolāt, tu esi kruts pat ar visu to, ka man šķita, ka tu esi sasodīts stagnāts. Tvittera apskati ir kaut kas tāds, ko es nebiju gaidījis no Latvijas Radio. Vēl tikai gribētos, lai tu nedaudz vairāk no humora pārietu pie analītikas.

Notikumi, kas pēdējā laikā šķiet svarīgi

Negribās visu šito grūzmēt dažādos ierakstos, tāpēc īsumā gribu pastāstīt, par to, kas tad nu ir dikti svarīgs šābrīža notikumos.

Kafejnīcas Leningrad jubileja norisināsies jau šo sestdien, 21. martā. Ieeja Dzelzceļa muzejā ir no 18:00 un pie ieejas biļetes maksās 10,00Ls, bet vēl ir palikušas nelielā skaitā lētākas biļetes kafejnīcā (tikai 7Ls). Būtu prātīgi apsvērt ideju iegādāties tās iepriekš.

Adobe ir testa režīmā palaiduši user–to–user forumu, kas tagad aizvietos aizvēsturisko Adobe Exchange un tā arī sakarīgu veidolu neieguvušo Adobe Groups. Kaut gan man biku besī, ta tas viss ir balstīts uz Flash tehnoloģijām, cerams, ka pēc pielabojumu veikšanas sāks darboties normāli un beidzot būs sakarīga vieta, kur runāt par Adobe programmu jautājumiem, nelavierējot caur n–tajiem lietotāju forumiem citur internetā. Katrā ziņā tas ir solis uz priekšu.

Mozilla Firefox pēc kaut kādiem kārtējiem Microsoft Vista kritiskajiem atjauninājumiem un restartiem ir sākusi pati no sevis kārties un slēgties ārā, nepastrādājot pat dažas minūtes. Nācās piespiedu kārtā testēt jauno Safari betu un pirmo reizi pāris gadu laikā uz datora uzstādīt Opera (kurā atrodos arī šobrīd, rakstot šo ierakstu). Tagad lejuplādēju Firefox 3.1 beta versiju un mēģināšu ticēt, ka šī man neizdomās kārties. Secinājumi: Safari ir sūds, kas strādā tā, kā viņam ienāk prāta (tipisks Apple produkts), pie Opera ir šausmīgi grūti pierast. Gribu, lai man Firefox atkal normāli strāda.

Juris Kaža raksta par jaunām vēsmām ASV drukāto mediju tirgū, savukārt līdz manīm nonākusi meža rūķīšu informācija, ka savu pēdējo numuru piesaka Dienas Biznesa pielikums Numurs, kas, visticamāk, tā arī nepaguva savu lasītāju sasniegt (vismaz mani noteikti). Raksti jau bija labi bieži vien, bet mani tiešām besī tizlā abonešānas sistēma un ļoti nepragmatiska skatīšanās elektronisko mediju tirdzniecības virzienā.

Sirke ir sākusi lietot vienpusējās komunikācijas čatu. Tagad būs ļoti daudz jaunu īsziņu jālasa. Pats kaut ko mēģināju bakstīties, bet mani tas pasākums nemaz nepiedūra.

Latvijas Radio ziņo, ka man pie mājām būs Coca–Cola ražotne. Žēl, ka es to šļurgu tikai ar rumu dzeru. Būtu labāk Tarhūna vai Baikāla rūpnīcu atvēruši. Pie reizes arī gribēju pastāstīt, ka Latvijas Radio ziņu lente ir vienīgais, ko es šobrīd vispār lasu no ziņām. Ērti, koncentrēti, vispusīgi un bez čakarēšanās.