septembris, 2008 | Mr. Serge

Nedaudz par Adobe CS4 (ar nožēlu)

Es gaidīju daudz no šī «revolucionārā» lēciena progresa līknē, bet galu galā patiesi aplauzos, jo nekā tāda tā arī neatradu visā piedāvājumu klāstā.

Adobe Acorbat — nu un kas tur īpašs tajā, ka papildus jau esošajai un mani tiešām sajūsminošajai idejai par jebkāda faila pievienošanu PDF dokumentiem tagad klāt nāk vizuālais noformējums? Vai tiešām šī Portfolio fīča būtu veselas produktu līnijas sērijas maiņa? Lielākoties tomēr ir labotas kļūdas un iekš programmvides iestrādātas iespējas, kas jau pirms tam tika piedāvātas, tikai jaunā ādiņā.

Adobe InDesign — lielākā vilšanās. Pilnīgi nekā tāda, ko es nevarētu nosaukt par spraudņu izstrādātāju naudas zagšanu. Visas realizētās iespējas (tai skaitā kontekstuālais teksts, XPress–veidīgā garu tekstu ievietošana, preflight pārbaudes reālā laika režīmā) ir nekas vairāk, kā citu izstrādātāju realizēto iespēju iestrādāšana programmvidē. Bet vai tad ne tāpēc tika radīta InDesign vide kā tāda — lai varētu papildināt programmas dzinēju ar n–tajiem moduļiem? Tie, kas tankā, paskatieties, ar kādām specifikācijām Adobe reklamēja InDesign pirmās versijas. Un ne jau eksportēšana uz Flash ir tas, dēļ kā jaunajam InDesign vajadzētu būt revolucionāram.

Adobe Photoshop — milzīgs skaits ar «papildinājumiem». Viss, kas ir izdarīts, lielākoties saistīts ar gļukainu un lēnu algoritmu pārrakstīšanu (piemēram, iebūvētajiem filtriem), kā arī jaunu iespēju pievienošana 3D manjakiem. Viss pārējais ir tikai un vienīgi jau esošu iespēju pārstrādāšana tādā vīzē, lai mudaki varētu turpināt rotaļāties un domāt, ka visu prot.

Adobe Illustrator — nevar būt! Pagājis ir tieši piecpadsmit gadu (ja ne vairāk), līdz beidzot izstrādātāji ir attapušies, ka cilvēkiem tiešām ir vēlme vienā dokumentā saglabāt vairākus maketus vai arī viena maketa vairākas versijas. Paldies, bet arī to jau sen piedāvāja spraudņu izstrādātāji. Visu pārējo es šā vai tā attiecinu uz kļūdu un nepilnību labojumiem, nevis patiesi jaunām iespējām (piemēram, teksta izvietošana uz līnijas, kas jau izsenis bija liela Illustrator problēma).

Nelīdīšu Adobe Flash, Fireworks, Premiere un AfterEffects lauciņos, jo tos pārāk vāji pārzinu, bet secinājums ir tāds, ka Adobe, raujoties pēc sensacionāliem tirdzniecības rādītājiem, 18 mēnešu laikā ir salabojuši kļūdas, kuras salaiduši pie sasteigtās CS3 izslaišanas. Tai skaitā arī vienots interfeiss, taustiņu saīsinājumi un navigācija dažādajos produktos kā arī pilnīga savietojamība starp tiem.

Papildus visam, Adobe, cik var noprast, vēl joprojām sadarbojās ar Tildi un nevar vienoties ne ar vienu par akadēmisko licenču tirgošanu Latvijas teritorijā. Pilnīgs idiotisms. Vai tiešām jūs domājiet, ka es gribešu izsviest ap 3000 zaļo draudziņu reizi pusotrā gadā tikai tāpēc, ka šamie nemāk savas kļūdas ievietot programmas atjauninājumos?

Un tagad ārpustēmas jautājums devīto klašu skolniekiem: «Kas Notiek?»

Pirms kāda laiciņa Sarmīte Ēlerte aiztinās no Dienas. Toreiz viņu slavēja, kā jau tas pienāktos, un visi bija priecīgi, ka šamā beidzot vairs nerādīsies redakcijas telpās. Viņas vietā, aizdomīgā kārtā, tika ievietota Nellija Ločmele. Tagad jautājums — sakarā ar to, ka šobrīd laikraksta Diena galvenā redaktore ir Anita Brauna, bet Nellija ir SIA «Laikraksts Diena» direktore, rodas pamatots jautājums — what a fuck? Nez kāpēc aizdomas krīt uz kaut kādiem visiem zināmiem un nezināmiem cilvēkiem, kurus pēc neilga laika vajadzēs ievēlēt dažādās pašvaldībās. Bet tas ir tikai mans minējums, pareizo atbildi ir jāpasaka jums pašiem.

Queen and Paul Rodgers bija satriecoši

Uhh. Pat negribās klārēt visu to, kas vakar Arena Riga piedzīvots. Koncerts bija skaists un Ivara Godmaņa parādīšanās pie bungu spēles tikai pastiprināja jau tā fantastisko atmosfēru. Vienīgais, kā man pietrūka (ja neskaita dzīvu Frediju, kurš ar Polu Rodžeru no ekrāniem nodziedāja duetā), bija tas, kas piemita Queen vecajos labajos laikos — tā humpalu ģērbšanās stila. Pārējais viss bija.

Ir dažas ar alkofoto sabildētas bildes, kas atrodamas Picasa Web Albums (pirmo reizi viņu iemēģināju palietot). Daži pabriesmīgi video no mana Sony alkofoto un pēdējie divi — no Nokia E51. Pirmajos video fona komentātors ir Herbe, pēdējos — Lapsa.

Lūk šeit bungas dragā Godmanis. Rock’n’roll!

Kafejnīcas Ļeņingrad pusgada jubilejas ballīte

Pusgada jubilejas burziņš kafejnīcā Leningrad

Ilgi gaidītā pusgada jubilejas balle kafejnīcā Leningrad patiešām notiks. Visa darbība 22. septembrī, kad manai viesmīlīgajai iestādītei patiesībā jau būs nedaudz vairāk kā septiņi mēneši, bet apritēs tieši pusgads kopš oficiālās atvēršanas. Šis laiks ir aizvadīts gana traki, lai neteiktu vairāk. Paldies visiem, kas atbalstīja un turpina mūs atbalstīt.

Savukārt tiem, kas jau ir izbesījušies dēļ mana spama par kafejnīcu, dāvaniņā saite uz lapu, kurā skaidrā latviešu valodā izskaidrots, kā savā tālrunī iedabūt vārdadienu kalendāru. Paldies Ingai par informāciju.

Tas jau ir noticis – visu gaišu, dSLR

Nu re, nepagāja nedz viena nedēļa, kad mans pareģojums ir piepildījies un Canon, mēģinot pārspļaut Nikon savā stulbībā, arī ir ieviesuši jaunajā Canon EOS 5 Mark II filmēšanas funkcijas. Par to jauki izteicies John Nack savā blogā:

As you probably don’t need me to tell you, Canon has just announced the 5D Mark II, complete with the ability to record HD-resolution (1080p) video. This follows on the heels of Nikon’s D90, itself capable of 720p video capture. My initial thought was that DSLRs capturing video is kind of like dogs walking on their hind legs–not done well (e.g. no autofocus), though interesting to see done at all. Nikon’s sample videos, however, have gotten me thinking about the possibilities, and film effects pro Stu Maschwitz sees lots of promise. (He calls Canon’s decision to shoot at 30fps instead of at 24 “almost unbearable,” however.)

Satriecoši debīli jaunumi. Es jau gaidu, kad Leica paziņos par ko līdzīgu, lai pavisam sagrautu manu realitātes izpratni un uzticību jebkam.

Pizdec. Cik labi, ka esmu Canon piekritējs

Nu nemaz nebija tik sen tas laiks, kad apgalvoju, ka man telefons ar krāsaino displeju ir tikpat nepieciešams, kā stacionārā metereoloģiskā stacija. Tai pat laikā otra lieta, kas man pavisam nebija skaidra, ir fotokameru, videokameru un citu tūristu prīmusu veidīgo sūdu parādīšanās telefonos. Labi, ka tam Kristaps Kalns rada skaidrojumu: “Tad, kad fotogrāfs ir galīgā pālī, bet redz “dievīgi skaistu” mēnesi, tad ir ar ko savas vēlmes apmierināt”. Starp citu, tas radās 200x. gadā, pēc tā trakā Prāta vētras koncerta Mežaparkā, kad mēs kopīgi gājām uz LETAs apmaksāto taksi, lai brauktu uz Vecrīgu.

Tad nu tā, šodien uzzināju, ka tie mudaki Nikon ir nākuši klajā ar jaunu modeli — D90, kurā ir iebūvētā funkcija iedomājieties kas… HD režīma videoieraksts. Bļa, lohi. Es sagaidu, ka tuvākajā piecgadē DSLR tiks aprīkoti ar mp3 atskaņotājiem, tualetes atsvaidzinātājiem un citiem sūdiem, kas tikai traucēs veikt to, kam DSLR ir paredzēti. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka šim piemēram sekos arī Canon, jo nevar tak atpalikt no konkurentiem. Sviests.

Parunāsim par fontu menedžmentu

Tālajā pagātnē dzīve bija daudz vienkāršāka, jo eksistēja Adobe Type Manager, kura Light versija bez maksas bija lejuplādējama, bet Deluxe versiju uz desmit disketēm varēja aizņemties vietējā tipogrāfijā. Šobrīd Adobe ir pilnībā atmetusi ideju par fontu menedžmenta programmām un devusi priekšroku kvalitatīvu fontu ražošanai (par ko viņiem milzīgs paldies).

Pēdējos gados biju izmēģinājis vairākus risinājumus, no kuriem visilgāk nosēdēju pie Suticase, tomēr ar laiku daži sīkumi šai programmā sāk īpaši piebesīt. Tad es pārgāju uz FontExpert, kas man stāv arī šobrīd. Tomēr pēc iepazīšanās ar Smashing Magazine apskatu 25 Font Management Tools Reviewed, kas nesen tikai publicēts un ko ļoti iesaku izlasīt, uzzināju, ka Linotype rīks beidzot ir izgājis beta testēšanu un drīzumā būs pieejama pirmās gala versijas bezmaksas lejuplāde Linotype mājaslapā. Un man nez kāpēc šķiet, ka es, pieverot acis uz to, ka tur vēl tāda sadaļa kā Shop būs arī, ar lielāko prieku sākšu lietot tieši šo risinājumu.

Un kā ir ar jums, dārgie kolēģi?

Rudens dizaina pērles un lietojamība

Man nav pilnīgi nekādas vēlmes spļaudīties par dizaina pērlēm tā, kā to dara badad.lv, no kuru ķengām jau sen esmu atrakstījies (būtu labāk paši savu lapu saveduši kārtībā, nevis zaguši ilustrācijas no dažādiem resursiem). Bet ir daži resursi, par kuriem savādāk nevar.

Pirmie aptrakušie bija Hanzanet.lv. Viss pat būtu bijis samērā ok (nekādu pretenziju pret korporatīvajām krāsām, man arī ļoti patīk, ka ievades lauks ir normālā lielumā, lai mana ome var arī strādāt ar internetbanku). Pirmkārt — ko man dod tas, ka lapas funkcionālākajā daļā man visu laiku rotē kaut kādi pašreklāmas baneri? Vai tiešām to nevarēja kompakti novietot kaut kur labajā maliņā, lai netraucē? Un pirmās lapas makets ir vispār satriecošs — paskaitiet, cik reizes ir pirmajā lapā vārds “hansanet” vai “internetbanka”? Un, bez šaubām, katru apmeklētāju ir jāsveic ar to, ka ir atvērta Hansabankas jaunā internetbanka (atcerēsimies MS Office ’95 un pirmās mūsu makarētās mājaslapas), savukārt patiešām noderīga informācija par to, ka jaunais Hansanet ir ļoti drošs un visvisādi apzīmējams ar zelta pumpiņu, tas tiek nomests pašā lapas apakšā. Stulbi.

Savukārt pašā bankā navigācija ir kļuvusi daudzreiz loģiskāka. Pirmkārt, ir daudz saprotamāks sakārtojums ar dubulto navigāciju — augšā vairs neatrodas desmit dažādas specifiskas, daudziem parastiem bankas lietotājiem nesaprotamas navigācijas iespējas. Tagad tas viss ir noslēpts dziļāk un nekrīt acīs. Un vēl mazie sīkumiņi, kas man dikti patīk un liek pasmaidīt apmierinātībā ik reizi, kad lietoju Hansanet. Tās sīkās utis, kas traucē, ir pelēkie burti uz pelēka fona, nedaudz par traku pelēkos fonos puse no lapas, bet tās ir detaļas.

Tomēr vienu pērienu es gan iedošu — es gribu atpakaļ telehanza.lv un telehansa.lv, jo mani tas telehansanet.lv ikdienišķais atminēšanās treniņš drīz pavisam sabesīs. Vismaz reklāmās tad izmantojiet adreses, kas eksistē.

Esiet sveicināti Hansabankas jaunajā internetbankā, bļa!

Un es pat nebūtu pamanījis, bet šodien man te padeva ziņu visi Latvijas blogi pēc kārtas par Latvijas Mobilā telefona jauno mājaslapu. Vispār negribu tajā iedziļināties, jo man ir gluži vienalga, vai īsziņu sūtīšanai lapas adrese ir friču enigmas kods vai arī latviski saprotama adrese — bukmarku menedžerim tas ir pie kājas, savukārt anālais paskats tikai kārtējo reizi apliecina, ka Bindem jau sen vajadzētu beigt mazbērnus nodarbināt pie sevis. Bullšits, īsāk sakot.

Jaunais Latvijas mobilā telefona mājaslapas paskats.

Bet tas viss ir patiesībā smieklīgi un neinteresanti, ja mēs salīdzināsim ar to, cik dziļā pakaļā es šobrīd esmu ar savu augstskolu un tās galveno informācijas apmaiņas resursu LUIS.lv (kas, patiesībā, arī bija visa šī raksta galvenais tapšanas iemesls).

Latvijas universitātes informācijas sistēma. Pirmā lapa pēc pieslēgšanās (sensitīvie dati ir paslēpti).

Pizdjec! Un šitajā bardakā man ir vēl jāorientējās kaut kādā nebūt veidā? Es nemaz nerunāju par to, ka puse no saitēm nestrādā, back funkciju nevar lietot, jo tad tiks pārtraukta pieslēguma sesija ar serveri, bet kurā pakaļā es varu pietekties stipendijai un aerobikas nodarbībām, es tā arī neatradu. Es pat neievietošu jums ekrānšāviņus no kādas citas lapas, jo viss LUIS izskatās vienlīdz šādi. Nu, moins, cienījamā Latvijas Universitāte, what a fuck?

Lūk tādi mazi pīrādziņi, bet gan jau viss būs skaisti un gaiši. Starp citu, es te sazīmēju kaut ko blogam, kāds negrib WordPress theme uztaisīt no maniem skricelējumiem? Garšīgi samaksāšu.

Google Chrome. Fizmati. Creative Suite 4.

Nu tā. Tikko uzinstalēju jauno brīnumu — Google Chrome pārlūku un no tā rakstu jums šo svarīgo ziņu. Esmu iestājies Latvijas Universitātē, Fizmatu nodaļas, šķiet, visnefizmātiskākajā programmā, jo pēc četriem gadiem, iespējams, es kļūšu par ģeogrāfijas un informācijas tehnoloģiju skolotāju vidusskolām.

Ok, lai jums ir vēl interesantāka krišana no krēsla, papildināšu to visu ar to, ka 23. septembrī Adobe taisās laist tautās Creative Suite 4. Cik man ir zināms, tad galvenais uzsvars šoreiz būs saistīts tieši ar uzlabojumiem programmu interfeisā un sakarībām starp dažādām Creative Suite programmām (piemēram, keyboard shortcuts).

22. septembrī kafejnīcai Leningrad būs pusgada jubileja, bet 18. septembrī kaut kādai daļai šo blogu lasošo noteikti patiks atnākt pie manis uz kafejnīcu uz DJ Krii un grupas Apēdājs muzikālo sniegumu vakaru.