Atmiņas par darbošanos ar Corel Draw. Blogam pieci gadi.

Renārs savā blogā nesen iemeta informāciju par UniConvertor. Teorētiski šitam brīnumam būtu jādarbojas uz veselas čupas dažādu operētājsistēmu, konvertējot lērumu dažādu formātu no viena uz otru. Libre Graphics World ir detalizēts apraksts par šo programmu (uz šo aprakstu paši izstrādātāji, starp citu, atsaucas tā vietā, lai sniegtu pilnīgu specifikāciju).

Import filters:

  • CorelDRAW ver.7-X3,X4 (CDR/CDT/CCX/CDRX/CMX)
  • Adobe Illustrator up to 9 ver. (AI postscript based)
  • Postscript (PS)
  • Encapsulated Postscript (EPS)
  • Computer Graphics Metafile (CGM)
  • Windows Metafile (WMF)
  • XFIG
  • Scalable Vector Graphics (SVG)
  • Skencil/Sketch/sK1 (SK and SK1)
  • Acorn Draw (AFF)

Export filters:

  • AI (Postscript based Adobe Illustrator 5.0 format)
  • SVG (Scalable Vector Graphics)
  • SK (Sketch/Skencil format)
  • SK1 (sK1 format)
  • CGM (Computer Graphics Metafile)
  • WMF (Windows Metafile)
  • PDF (Portable Document Format)
  • PS (PostScript)

(no izstrādātāju mājaslapas)

Protams, ka es teju piečurāju bikses aiz laimes, kad ieraudzīju iespēju konvertēt no *.cdr uz *.ai. Par šādu konfekti es jau ļoti ļoti sen biju sapņojis. Bet nu protams, ka, vismaz priekš manis, šis pasākums beidzās ātri un bez panākumiem — UniConvertor atteicās vispār darboties, izmetot kaut kādu kļūdu ar paziņojumu pie jebkāda programmas izsaukšanas varianta. Сука.

Bet tas netraucēja man izmēģināt, vai tiešām Adobe Illustrator tagad spēj atplēst Corel Draw 9 un vecāku versiju taisītos failus. Lieta tāda, ka savulaik a/s «Dienas mediji» paspārnē sanācis ar šo kaku un tieši šo versiju strādāt, tāpēc diezgan daudz veco *.cdr failu saglabājies un ir interese tajos ieskatīties. Izrādās, ka ver gan vaļā, un gandrīz bez gļukiem. Pat tādus failus, kuros ievietoti ir rastra attēli apvienojumā ar vektoriem. Vienīgi jebkādus caurspīdīgumus vai citus efektus gan nomet nost. Bet nu neba jau mums par to bēdāties.

Nu un sakarā ar to biju izracis 2003. gadā taisītās preses kartes Jelgavas redakcijai (iznāca un vēl joprojām zem viena jumta iznāk divas avīzes — «Zemgales Ziņas» un «Novaja Gazeta»). Pilnīgi nagi niezēja nedaudz pačakarēties, pie reizes pārbaudot atsevišķo elementu dzīvotspēju (lasi — vai *.cdr fails ir korekti atplēsts uz Illustrator).

Zemgales Ziņas. Preses karte. 2003. un 2010. gads.
Zemgales Ziņas. Preses karte. 2003. un 2010. gads.

Tā, uz šo brīdī visiem vajadzētu jau būt aizmirsušiem, par ko ir šis raksts un es varu muldēt arī par citām tēmām.

Tā, ja būsiet tik tālu izlasījuši, tad gan jau arī tas šķitīs būtiski — blogam pieci gadi aiz muguras. Patiesībā īstā dzimšanas diena un pirmais ieraksts šādā veidolā un tieši šajā adresē ir datējams ar 15. septembri, jo pirms tam es rakstīju par visu iespējamo SV.LV, kas vēlāk pārtapa par kultūras portālu un tagad ir pārvērties par fotoarhīvu.

Rokdarbi#15. Taisam grafikas Adobe Illustrator.

Mani vienmēr ir fascinējuši mūsu pasaules viedie prāti, kas spēj grandiozi vizualizēt dažādas ciparu kaudzes pārskatāmā vai uzskatāmā veidā. Esmu sajūsmā par ex. Flaming Toast darbiem, GOOD paraugdemonstrējumiem un enciklopēdiju Planēta. Un man vienmēr ir šķitis, ka daudzi no mums varētu izdarīt daudz ko līdzīgu, tikai neprot īsti apieties ar instrumentiem, kas ir viņiem iedoti. Tieši tamdēļ vēlējos parādīt nianses grafiku veidošanā Adobe Illustrator. Šis darbs nepretendē atrasties blakus manis pieminētajiem šedevriem, es tikai stundu veltot šim ierakstam vēlos parādīt, kāda ir viena no daudzajām ikdienā neizmantotajām Illustrator iespējām.

Sāksim jau ar to, ka grafikas zīmēšanas rīki nav mainījušies funkcionāli jau gadiem. Un tas nebūtu tas trakākais, problēmas visbiežāk sagādā tas, ka iesācēji nespēj samērā komplicētajā rīkā atrast pareizo veidu, kā strādāt ar visām sniegtajām iespējām. Tieši šādiem cilvēkiem es arī veltu šo apmācību.

Nu tā, uzdevums: vizuāli attēlot un pievienot zinātniski–pētnieciskajam traktātam Latvijas 10 lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita. Dati tiek ņemti no Vikipēdijas raksta par Latvijas pilsētām. Es izkopēju pirmās desmit pilsētas un sakārtoju tās teksta failā, atdalot pilsētu no iedzīvotāju skaita ar tabulāciju. Tāda veida tekstu var iemest gandrīz jebkurā aplikācijā, un visas tās būs attapīgas, lai pareizi šo informāciju uztvertu. Ja nu kas: 10 Latvijas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita.

1. risinājums.

Grafika. Iedzīvotāju skaits Latvijas lielākajās pilsētās. Microsoft Excel.
Grafika. Iedzīvotāju skaits Latvijas lielākajās pilsētās. Microsoft Excel.

Uzminēju?

Kas tad nav līdz galam ar šo risinājumu. Pirmkārt, tas ir ļoti ļoti apnicīgs — katru sekundi uz planētas top droši vien vismaz viena šāda vizualizācija. Otrkārt tas ir nepārskatāms, jo reāli parāda tikai to, ka Rīgā iedzīvotāju ir ļoti daudz vairāk nekā jebkur citur Latvijā. Nu un galu galā pēdējais trakums ir tāds, ka novest šādu mākslas darbu līdz drukai būs pamatīgas mocības, jo eksportēšana no ofisa aplikācijām ir zobusāpes, it īpaši, ja ir iesaistīta grafika.

2. risinājums.

Atveram Illustrator un sagatavojam visu darbam. Es Google atradu daudz maz sakarīgu Latvijas karti, notreisoju robežu un atzīmēju ar punktiem lielākās pilsētas. Papildus uztaisīju vienu slāni, kurā es zīmēšu grafiku un virs tā slāni, kurā samest papildus rotājumus gatavajam darbam. Tādējādi viss ir smuki sakārtots.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Slāņi un pamata karte.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Slāņi un pamata karte.

Tas, kā jūs šobrīd noformējiet pilsētu nosaukumus nespēlē nekādu lomu, jo šī informācija ir paredzēta tikai mums. Jā, starp citu, attiecīgi karte atrodas slānī Latvijas karte, savukārt pilsētu nosaukumi un punkti — slānī pilsētas. Kad šīs operācijas ir veiktas, abus slāņus noslēdzam, lai netīšām kaut ko neizkustinātu un mums tie netraucētu strādāt.

Pārejam uz slāni grafika, samazinām attēlu līdz tādam līmenim, lai Latvijas karte aizņem ne vairāk kā desmito daļu no ekrāna. Tad izvēlamies rīku Graph tool un uzzīmējam grafikas rāmi, kuram būtu jāaizņem visa redzamā darbavirsmas daļa. Uzreiz pēc šīs darbības veikšanas parādās datu tabula aizpildīšanai. Nospiežam pogu Import data un izvēlamies mūsu sagatavoto teksta failu.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Datu importēšana.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Datu importēšana.

Amizanti, vai ne? Tālāk nospiežam pogu ar ķeksi un aizveram ciet datu tabulu, jo tā mūs pagaidām vairāk neinteresē. Toties tagad mums ir jāizvēlās Object -> Graph -> Type… un tad Pie. Drošības pēc pārliecinieties, ka jums viss ir atzīmēts tāpat kā man.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Grafikas tips.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Grafikas tips.

Pēc šīs operācijas veikšanas mums parādās rinda ar dažāda lieluma apļiem, zem kuriem ir apakšā čupā sakrituši teksti. Tā arī ir tā lieta, kas mums ir vajadzīga. Starp citu, ja jums parādījās pīrāgveidīga grafika, tad uzklikšķiniet ar labo pogu uz grafikas, izvēlaties Data… un nospiediet pogu Traspose Row/Column.

Tālāk sakārtojam katru no elementiem. Pirmkārt jau atrodam sakarīgu izmēru lielākajam aplim, kas apzīmēs Rīgu. Manā gadījumā nācās nedaudz samazināt apļus un lai to izdarītu, ar Selection Tool izvēlamies grafiku un tad Transform -> Scale… un pie opcijas Uniform procentuāli palielinam vai samazinam visu grafiku, kamēr iegūstam vajadzīgo lielākā grafika objekta izmēru.

Tagad mums talkā nāk rīks, kuru ikdienā izmanto ļoti maz cilvēku. Tas slēpjas zem Direct Selection Tool un saucas Group Selection Tool (baltā bultiņa ar plus zīmīti). Izvēlamies šo rīku un divas reizes (bet ne tā, kā dubultklikšķi) uzklikšķinam uz tekstiem zem mūsu grafikas apļiem. Šādā veidā mēs varam iezīmēt visus līdzīgos sagrupētos objektus (jo grafika pēc savas būtības ir vairāku objektu grupa). Uzliekam vēlamo teksta izmēru, kāds mums parādīsies grafikā. Nākamajā solī izvēlamies katru pilsētas nosaukumu atsevišķi un uzvelkam to uz attiecīgā apļa, lai top skaidrs, kurš aplis atbilst kurai pilsētai. Attapīgākie uz šo brīdi jau būs sapratuši, ka līdzīgi, kā mēs tekstam izmanījām parametrus, mēs varam iezīmēt arī visus apļus un izmainīt to krāsu parametrus.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķu apļu kārtošana.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķu apļu kārtošana.

Tālākās darbības ir samērā pašsaprotamas — ar to pašu Group Selection Tool iezīmējam atsevišķos apļus un aizvelkam tajā vietā, kur tiem būtu jāatrodas uz kartes. Sakarā ar to, ka Rīga mums pārklāj Jūrmalu, Ogri un Jelgavu, mēs šim aplim varētu piešķirt citu krāsu. Un kā jau es teicu — grafikas nav nekas cits, kā sagrupēta objektu kopa, tāpēc, kad mulsums pāries un jūs sapratīsiet, ka Rīgas aplis atrodas virsū visiem pārējiem apļiem, tāpēc, ka ir pirmais grafikā, jūs izvēlēsieties tikai šo apli un veiksiet Arrange -> Send to Back. Es vēl papildus iedevu arī citu krāsu Jūrmalai, lai tā nepinās kopā ar Jelgavu. Pēdējā posmā mēs izslēdzam redzamību slānim Pilsētas, jo tas mums vairs nav aktuāls.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Gandrīz gatavs.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Gandrīz gatavs.

Sakarā ar to, ka daudzām pilsētām mūsu piemērā ir samērā līdzīgs iedzīvotāju skaits, būtu prātīgi kaut kur parādīt arī pašus datus. Lai to izdarītu, izvēlamies grafikas zīmēšanas rīku un uztaisam jaunu grafiku. Šoreiz tas būs Bar Graph Tool. Vēlreiz ieimportējam datus. Kad grafika izveidota, atgrupējam to — Object -> Ungroup. Blah, blah, blah logs, kurā tikko nospiedām Ok, pavēstīja mums, ka turpmāk objektu grupa vairs nav rediģējama kā grafika, un tagad tā ir vienkārši objektu grupa.

Kā redzams, katra no grafikas daļām arī ir atsevišķi sagrupēta objektu grupa. Izmetam ārā visu, izņemot pašus stabiņus. Visvieglāk to ir izdarīt, ar Group Selection Tool izvēloties visus stabiņus, nokopējot tos un pēc tam izdzēšot grafiku. Tad uzkopējam uz darba virsmas atpakaļ tikai stabiņus un iemetam iekšā teksta failu ar mūsu sākotnējiem datiem. Nedaudz to visu uzfrišinam, līdz iegūstam kaut ko līdzīgu šim.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķi tikai dati.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķi tikai dati.

Tagad ir palicis tikai sakārtot visu grafiku, līdz iegūstam gala rezultātu.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Gatavs.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Gatavs.

Līdz ar to mūsu piemērs ir gatavs. Šādi esam ieguvuši vizuāli daudz interesantāku grafiku, apvienojumā ar papildus informāciju (šai gadījumā — pilsētu reālo atrašanās vietu). Piedevām, tagad varam, piemēram, papildināt to ar grafikām par sieviešu/vīriešu īpatsvaru katrā pilsētā, smēķētāju skaitu vai jebko citu, kas vien mums ienāk prātā, tādējādi būvējot arvien komplicētākus un saturīgākus grafiskos veidojumus.

Ceru, ka kādam šis piemērs palīdzēs tikt pie sievas un bērniem ikdienā izveidot kaut ko jaunu.

Adobe CS4

Šodien uzstellēju Adobe Creative Suite 4, tagad lēnām sākšu testēt. Pirmais, kas tiešām satriecoši iepriecina, ir ātrdarbība. Ilustrātorā gradientētam tekstam uztaisīju 3D efektu, tad to visu nobluroju un saskribloju, bet darbojas nevainojami ātri, salīdzinot ar iepriekšējām versijām. Priecājos un darbojos tālāk. Drīz ziņošu arī par citiem rezultātiem.

Nedaudz par Adobe CS4 (ar nožēlu)

Es gaidīju daudz no šī «revolucionārā» lēciena progresa līknē, bet galu galā patiesi aplauzos, jo nekā tāda tā arī neatradu visā piedāvājumu klāstā.

Adobe Acorbat — nu un kas tur īpašs tajā, ka papildus jau esošajai un mani tiešām sajūsminošajai idejai par jebkāda faila pievienošanu PDF dokumentiem tagad klāt nāk vizuālais noformējums? Vai tiešām šī Portfolio fīča būtu veselas produktu līnijas sērijas maiņa? Lielākoties tomēr ir labotas kļūdas un iekš programmvides iestrādātas iespējas, kas jau pirms tam tika piedāvātas, tikai jaunā ādiņā.

Adobe InDesign — lielākā vilšanās. Pilnīgi nekā tāda, ko es nevarētu nosaukt par spraudņu izstrādātāju naudas zagšanu. Visas realizētās iespējas (tai skaitā kontekstuālais teksts, XPress–veidīgā garu tekstu ievietošana, preflight pārbaudes reālā laika režīmā) ir nekas vairāk, kā citu izstrādātāju realizēto iespēju iestrādāšana programmvidē. Bet vai tad ne tāpēc tika radīta InDesign vide kā tāda — lai varētu papildināt programmas dzinēju ar n–tajiem moduļiem? Tie, kas tankā, paskatieties, ar kādām specifikācijām Adobe reklamēja InDesign pirmās versijas. Un ne jau eksportēšana uz Flash ir tas, dēļ kā jaunajam InDesign vajadzētu būt revolucionāram.

Adobe Photoshop — milzīgs skaits ar «papildinājumiem». Viss, kas ir izdarīts, lielākoties saistīts ar gļukainu un lēnu algoritmu pārrakstīšanu (piemēram, iebūvētajiem filtriem), kā arī jaunu iespēju pievienošana 3D manjakiem. Viss pārējais ir tikai un vienīgi jau esošu iespēju pārstrādāšana tādā vīzē, lai mudaki varētu turpināt rotaļāties un domāt, ka visu prot.

Adobe Illustrator — nevar būt! Pagājis ir tieši piecpadsmit gadu (ja ne vairāk), līdz beidzot izstrādātāji ir attapušies, ka cilvēkiem tiešām ir vēlme vienā dokumentā saglabāt vairākus maketus vai arī viena maketa vairākas versijas. Paldies, bet arī to jau sen piedāvāja spraudņu izstrādātāji. Visu pārējo es šā vai tā attiecinu uz kļūdu un nepilnību labojumiem, nevis patiesi jaunām iespējām (piemēram, teksta izvietošana uz līnijas, kas jau izsenis bija liela Illustrator problēma).

Nelīdīšu Adobe Flash, Fireworks, Premiere un AfterEffects lauciņos, jo tos pārāk vāji pārzinu, bet secinājums ir tāds, ka Adobe, raujoties pēc sensacionāliem tirdzniecības rādītājiem, 18 mēnešu laikā ir salabojuši kļūdas, kuras salaiduši pie sasteigtās CS3 izslaišanas. Tai skaitā arī vienots interfeiss, taustiņu saīsinājumi un navigācija dažādajos produktos kā arī pilnīga savietojamība starp tiem.

Papildus visam, Adobe,  cik var noprast, vēl joprojām sadarbojās ar Tildi un nevar vienoties ne ar vienu par akadēmisko licenču tirgošanu Latvijas teritorijā. Pilnīgs idiotisms. Vai tiešām jūs domājiet, ka es gribešu izsviest ap 3000 zaļo draudziņu reizi pusotrā gadā tikai tāpēc, ka šamie nemāk savas kļūdas ievietot programmas atjauninājumos?

Un tagad ārpustēmas jautājums devīto klašu skolniekiem: «Kas Notiek?»

Pirms kāda laiciņa Sarmīte Ēlerte aiztinās no Dienas. Toreiz viņu slavēja, kā jau tas pienāktos, un visi bija priecīgi, ka šamā beidzot vairs nerādīsies redakcijas telpās. Viņas vietā, aizdomīgā kārtā, tika ievietota Nellija Ločmele. Tagad jautājums — sakarā ar to, ka šobrīd laikraksta Diena galvenā redaktore ir Anita Brauna, bet Nellija ir SIA «Laikraksts Diena» direktore, rodas pamatots jautājums — what a fuck? Nez kāpēc aizdomas krīt uz kaut kādiem visiem zināmiem un nezināmiem cilvēkiem, kurus pēc neilga laika vajadzēs ievēlēt dažādās pašvaldībās. Bet tas ir tikai mans minējums, pareizo atbildi ir jāpasaka jums pašiem.