Klāvs man burtiski izrāva vārdus no mutes, publicējot apstāstu par skaitļiem un referenduma atspoguļošanu. Vienmēr esmu centies tieši šādā veidā arī skatīties uz informāciju par balsotājiem. Tieši tāpēc arī tapa šis rokdarbu ieraksts, lai kaut cik savestu kārtībā vismaz viena novada priekšstatus un patiesību par vēlēšanām.
Centrālā vēlēšanu komisija. Tautas nobalsošanas rezultāti Ropažu novadā.
Tad nu labosim šo kļūdu, publicējot to pašu patiesību citā iepakojumā.
Tautas nobalsošanas rezultāti Ropažu novadā. mrserge.lv vizualizācija.
Kā izrādās, tad patiesībā to, kas vēlas šos labojumus, ir tikai 5% no balstiesīgajiem vēlētājiem. Viss ir atkarīgs no tā, kā informāciju pasniedz.
Papildinājums 22. februārī. Portāls NeoGeo.lv, kas līdz šim ir vismaz centies darboties daudz maz loģiskā virzienā, ar apskaužami labiem tehniskiem risinājumiem publicējot kartogrāfisko informāciju, kas papildināta ar aprakstiem. Bet tieši to pašu lažu, ko pielaida CVK un absolūti visi masu mediji Latvijā, pielaida arī NeoGeo rakstā par tautas nobalsošanas rezultātiem. Žēl, ļoti žēl. Iesaku palasīt arī komentārus pie raksta.
Janvāra sākumā bija tas prieks ciemoties Jelgavā. Zviedru Volvo bija kaut kas sabojājies un nācās to atstāt gādīgās autodakteru rokās, dodoties Rīgas virzienā ar vilcienu. Jelgavas stacija ir nedaudz mainījusies kopš brīža, kad esmu tur bijis pēdējo reizi. Izveidots tāds kā muzejs ar dažādām vilciena esamības liecībām un vecām maršrutu shēmām. Virs kasēm ir uzstādīti elektroniskie tablo, kas pilnībā ir aizvedinājuši projām man tik ļoti mīļos flip-dot paneļus.
Tabulas, kā jau tabulas. Īstu datoriķu garadarbs. Jo ja jau tehniski informācija tiek izvadīta kā tabula, tad tas noteikti ir uzskatāmi jāparāda. Vēl, bez šaubām, arī vecais labais triks ar tekstu pasvītrošanu «īpašai» izcelšanai. Vienīgā foršā lieta, kas ir adaptēta no ārpuslatvijas elektroniskajiem tablo un, kas līdz šim Latvijā nekur nav manīta — laiks līdz vilciena aiziešanai.
Atsevišķi noteikti ir jāatzīmē absolūti bezjēdzīgās lietas. Ja ir jādodas kāda braucienā ar vilcienu, tad ir tikai divi varianti: 1) es braucu līdz gala stacijai, 2) es braucu līdz kādai stacijai, kas ir maršrutā uz galastaciju un man ir būtiski ne tikai tas, uz kurieni vilciens dodas, bet arī kas tas ir par vilcienu (ir vilcieni, kas visās pieturās neapstājas). Tātad man nav būtiski, kur tas vilciens savu maršrutu sāk, būtiski ir zināt, uz kurieni tas dodas. Otra lieta ir pienākšanas laiks. Tā kā panelis ir dinamisks, tad attiecīgi mainās arī atiešanas laiks, ja kaut kas notiek (piemēram, avārija uz sliedēm vai laikapstākļi vai aizkavēt vilciena atiešanu). Līdz ar to laiks, kad vilciens pienāks, it īpaši maršrutos, kur tu nenobrauc tikai 5-10 minūtes, ir ļoti relatīvs jēdziens, kas maršruta laikā var mainīties. Teiksim notika kaut kāds negadījums Jelgavas stacijā un vilciens sāka kustību 5 minūtes vēlāk. Vilciena vadītājs, sazinoties ar dispetčeri līdz Rīgai var nokļūt arī laicīgi, neiekavējot šīs piecas minūtes, toties starpstacijās tas laiks, kas rādīsies kā pienākšana galastacijā būs nepareizs, jo maršruta sākumā stacijās rādīsies laiks ar 5 minūšu nobīdi, savukārt tuvojoties galastacijai, tas atkal izlīdzināsies līdz pareizajam. Tieši tāpēc arī šo laiku nekad dinamiski cenšas nerādīt.
Nu un tad vēl arī secība, kādā tas viss notiek. Būtiskākā informācija ir atiešanas laiks. Pēc tā tiek kārtots saraksts un pēc tā arī tiek meklēts vajadzīgais vilciens. Vilciena tips un numurs ir būtisks, ja ir nopirkta biļete uz kādu konkrētu vilcienu vai arī gadījumā, ja nebrauc līdz gala stacijai un tad pēc biļetes var salīdzināt, kurš ir īstais vilciens. Atiešanas ceļš, bez šaubām, ir īpaši būtisks, lai saprastu, cik ilgi līdz vilcienam no vietas, kur šobrīd skatās uz tablo laiku ir jādodas (Latvijas mērogā gan tas ir būtiski vienīgi dažās stacijās). Tikai tad seko virziens, kur vilciens dodas, kam seko gaidīšanas laiks līdz atiešanai.
Daži jautās, kāpēc es nenovietoju virzienu kā primāro meklēšanas elementu. Tas tāpēc, ka uz tablo tiek rādīti vienīgi tuvākie četri vilcieni, līdz ar to noorientēties, pārskrienot pāri četriem vārdiem ir vienkārši, savukārt skaitļus salīdzināt cilvēkam ir daudz grūtāk, tāpēc tos ir būtiskāk grupēt kopā, lai varētu vieglāk salīdzināt.
Pēdējais un būtiskākais, kas ir mainīts, salīdzinot ar šobrīd funkcionējošo tablo — būtiski palielināts burtu lielums un kontrasts, lai arī omes un opīši varētu orientēties laikā un telpā.
Nu un vēl es īsti līdz galam nesapratu iemeslu, kāpēc uz tablo tiek rādīts vilciens, kas jau ir aizgājis. Varbūt kāds var padalīties pieredzē, kad tāds rādījums ir noderējis?
Šķiet, ka pseidocienītās organizācijas tēls ar katru dienu kļūst arvien trulāks un trulāks. Jebkurš skaidrojums par jebkuru interesējošo jautājumu tiek izskatīts vienīgi caur zobusāpēm. Atcerēsimies kaut vai veco sviestu ar youtube klipu izvietošanu blogos.
Tādā pašā garā, čakarējot prātu, AKKA/LAA ir pirms tam jau sabojājusi matricu tirgu, nodrošinot labu peļņu kaimiņu valstu tirgotājiem kā arī pacentusies vairākos citos aspektos.
Man pašam tikko bija gadījums, kas vairāk gan saistīts ar tiesībsargājošo iestāžu nekompetenci un tai sekojošo idiotismu, kuru spējām atrisināt vienīgi tiesas ceļā un, kas bija tieši saistīts ar autortiesībām un to it kā pārkāpšanu.
Tieši šajā sakarā biju devies uz AKKA/LAA biroju Čaka ielā. Šajā rajonā ar auto darbadienās principā nav ko meklēt, jo atrast vietu, kur kaut vai par maksu novietot transportu uz pāris minūtēm, ir praktiski nereāli. Biju pirms tam manījis, ka AKKA/LAA mājai ir pagalms, iebraukšanu kurā rotā «ķieģelis» ar papildzīmi «tikai ar AKKA/LAA atļaujām». Tad nu biju nolēmis, ka novietošu auto pie viņiem pagalmā un, vajadzības gadījumā, ēkā tupošajam sargam pajautāšu atļauju, lai viss ir pēc iestādes noteiktajiem standartiem.
Iebraucis pagalmā, pamanīju treilerīti, kurā onka izkārto pārtikas produktus tirdzniecībai. Piegāju, paskatījos produktus un cenas. Nosmīkņāju, ka onka tirgojas bez kases aparāta un devos uz AKKA/LAA māju, no kurienes tajā brīdī tipināja cilvēki treilerīša virzienā.
Kādu 10min laikā nokārtoju to, kas bija jānokārto un devos atpakaļ uz auto (te jāpiebilst, ka sargu tajā mirklī es arī neatradu, iespējams, ka tas bija viens no tiem personāžiem, kas devās treilerīša virzienā) un attapos pie skata, kas manī uzdzina dusmas.
Mani tik daudz nedusmo tas onka. Zemnieks un tā, forši, jāatbalsta. Mani reāli izved no pacietības fakinētie taisnības cīnītāji no AKKA/LAA, kas, (uzmanību!) paši ir devuši atļauju viņu pagalmā iebraukt un tirgoties, pārkāpjot mūsu valstī noteikto kārtību, par kuras esamību šajā iestādē jau nu pavisam noteikti zināja visi.
Dažkārt var sastapties ar policistiem, ka viņi rīkojas pārāk brutāli vai arī piesedz savējos. Tādos gadījumos mēs pavaidam un aizmirstam, «jo viņiem takš ir pārmantotas tradīcijas no padomju laikiem, no kurām ir grūti tikt vaļā» vai kaut kā tamlīdzīgi.
Bet, bļa, AKKA/LAA! Rodas pamatots iespaids, ka viņi tur pavisam ir bailes pazaudējuši un dzīvo absolūti citā dimensijā.
Uz ko es te vedinu? Da ne uz ko. Pēc tik lieliska ACTA un visu pārējo lobējamo sūdu minikreša arī mūsu mazajā pīļudīķī, es tikai ļoti gribētu, lai tautieši vairāk skatītos uz pirkstiem tādiem «taisnības» cīnītājiem. Un runātu par to atklāti, nevis virtuvē.
Šodien ar Herbi izdomājām, ka varētu beidzot saņemties un aiziet pieteikties e-parakstam. Galvenokārt tāpēc, ka ir biku izbesījis staigāt pa visādām iestādēm ar iesniegumiem rokās vai stāvēt rindā Latvijas pastā, lai varētu nosūtīt ierakstītās vēstules.
Ielienam e-paraksta mājaslapā un iečekojam, ka varam pieteikties e-parakstam Latvijas pasta «Saktas» nodaļa (mums tuvākā no Vecrīgas). Pirms tam pārbaudījuši, cik tā figņa maksā, iebāžam kabatā 20Ls (6,99Ls par neierobežotu skaitu + rezerves nauda, jo pasts jau nebūs tā vieta, kur no tevis vēl kaut ko nenoslauks) un dodamies uz turieni.
Liriskai atkāpei, no e-paraksta mājaslapas:
Gada laikā kopš virtuālā eParaksta ieviešanas tā lietošanai portālā www.eparaksts.lv autentificējušās vairāk kā 9800 personas, savukārt eParakstu viedkartē lieto ap 5000 personu. Salīdzinot ar 2010.gadu ir gandrīz divreiz pieaudzis izsniegto eParaksta viedkaršu skaits, ko pārsvarā eParakstīšanai izmanto iestādes un uzņēmumi, savukārt līdz ar droša virtuālā eParaksta ieviešanu ir samazinājies privātpersonu skaits, kas vēlējušās saņemt eParakstu viedkartē.
Pastā izņemam numuriņu, pagaidam, kā jau tas nākas, kādas 15-20 minūtes, līdz tiekam pie tantes.
—Labdien, mēs vēlētos pieteikties e-parakstam.
—Kādu jūs vēlētos? Jūs jau esat izvēlējušies?
—HVZ. Kādi jums tie veidi tur ir. Mājaslapā rakstīts, ka tas, kas der, lai var neierobežoti parakstīties, maksā 6,99. Nu to mēs tad arī varētu paņemt.
—Tāds, kās ir neierobežotām reizēm, maksā virs 90 latiem (precīzi nevar atcerēties), un ir pieejams tikai juridiskām personām.
—Bet mājaslapā rakstīts, ka fiziskām personām tas ir pieejams, un ka pie jums var uztaisīt, un ka maksā 6,99.
—Jūs esat kaut ko sajaukuši. Vispār jau tie e-paraksti ir kādi pieci dažādi veidi un jūs droši vien domājāt par kādu citu, bet pie mums fiziskām personām ar parakstu skaita ierobežojumu maksā 20 latus.
Pilnīgā ahujā nonākuši, pasakamies viņai par veltīto laiku un kārtējo reizi secinam, ka pasta darbiniekiem vieglāk ir pastāstīt par Dormeo matraču atšķirībām un to, kā pieteikties Viking loterijām. Izvēlamies kā nākamo upuri LU Studentu servisu, jo arī tas ir minēts e-paraksta mājaslapā.
—Labdien. Mēs te vēlētos tā kā e-parakstam pieteikties. Kas mums būtu jādara?
—Dodiet savu iesniegumu un pasi.
—Kādu iesniegumu? Neko nezinam. Dajoš lapu, uzrakstīsim to iesniegumu, kādu vajag. Pase ir līdzi.
—Nē. Jums ir jāieiet e-paraksta mājaslapā, jāautorizējas, jāuzraksta iesniegums, jāizdrukā un tad jānāk pie manis. Es tikai reģistrēju.
Smaidot atvadamies, pirms nav sācies franču žargona izvirdums krievu mēlē un tinamies no turienes projām, veltot lielāko daļu no izvirduma LU galvenās ēkas gaiteņiem.
Secinājumi
E-parakstu var dabūt tikai reģistrējoties e-paraksta mājaslapā un to var izdarīt tikai dažu banku klienti. Pēc tam vēl ir vesels lērums ar visādiem piedzīvojumiem, lai tu vispār tiktu pie kaut kāda sakarīga risinājuma. Rezultātā vēl nav zināms, vai viss būs skaisti un gludi tad, kad to e-parakstu tiešām gribēsies lietot.
Un tad vēl būtu jābrīnās, ka neviens Latvijā neskrien to e-parakstu taisīt?
Ak jā, piemirsās pateikt, ka pasta darbiniece vēl kaut ko topīja par to, ka ja grib e-parakstu juridiskai personai, tad ir jādodas uz Latvijas valsts radio un televīzijas centru un ar viņiem jāslēdz līgums un tad jādodas atpakaļ uz pastu.
Finālam. LVRTC ar savu sūda parakstu un kruto vīziju nepiedāvā nevienu, absolūti nevienu citu veidu, kā ar viņiem sazināties, izņemot mājaslapas forumu. Pat elementāru tālruņa numuru ar helpline nevar nodrošināt.
