Pareizrakstības nodarbības #7. Ls ir mērvienība un saīsinājums

Ir visnotaļ saprotams, ka Latvijā ar rakstību un valodniecību saistītas organizācijas vispār nevēlas ne ar vienu komunicēt, kur nu vēl kādam kaut ko izskaidrot publiski. Tāpēc sabiedrībā rodas ļoti daudz abstraktu ideju, muļķīgu pieņēmumu un slimu secinājumu. Kad Kaspars, atsaucoties uz manu rakstu par € simbola pareizu lietošanu latviešu valodā, sadrukāja savu viedokli «€, jeb kas tad īsti ir mūsu valūta?», biju patiesi priecīgs, jo tika uzsākta diskusija par šo visnotaļ neviennozīmīgo jautājumu. Protams, es joprojām palieku pie sava un uzskatu, ka eiro simbols pareizi ir jāraksta, novietojot to pēc skaitļa un atdalot skaitli un simbolu ar atstarpi.

Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.
Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.

Un manas domas par pareizu pierakstu arī ir mainījušās, jo vēl trīs gadus atpakaļ pieļāvu, ka starp skaitli un simbolu, ja tehniski nav iespējams ielikt šauro atstarpi, to vispār var nelietot (Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.). Šobrīd pavisam droši varu apgalvot, ka atstarpi vajag likt jebkurā gadījumā. Nav mainījušās domas vienīgi par to, kur šis simbols būtu novietojams.

Kas man nav skaidrs, ir Kaspara raksta diskusijas dalībnieku aprobežotais, nepamatotais un analfabetiskais izteiksmes veids par elementārām patiesībām, kuras ir vienkārši uzzināt, atejot no datora un atverot grāmatas (tādas kantainas uzpariktes ar daudz lapām, kas no vienas puses ir savstarpēji savienotas).

Vai valūta ir mērvienība?

Sāksim ar to, kas vispār ir valūta. Saīsinājumus, kas tika lietoti vārdnīcās, esmu uzrakstījis pilniem vārdiem.

Valūta [itāļu valuta vērtība, cena] – 1. valstī pieņemta naudas sistēma un šās valsts naudas vienība (piemēram, lats, dolārs, franks);
(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, izdevniecība Avots, 2005.)

Pāriesim pie latviešu valodas bībeles, un noskaidrosim, kas ir mērs un mērvienība.

Mērs 1. Lielums, ko izmanto par vienību mērīšanā.
Mērvienība No līdzīgu lielumu kopas izvēlēts lielums, ko izmanto par vienību mērīšanā.
(Latviešu valodas vārdnīca, izdevniecība Avots, 2006.)

Tā kā mums ir iespēja salīdzināt Latvijā pieņemtās naudas vienību dažādu daudzumu, tad top skaidrs, ka viena šāda vienība ir uzskatāma par mērvienību. Un tā kā šajā konkrētajā mirklī mēs pavisam droši zinām, ka 1 € ir 0,702804 Ls, tad varam apgalvot, ka arī eiro ir mērvienība, ar kuru var izmērīt jebkuru daudzumu Latvijā pieņemtas naudas vienību ekonomisko vērtību.

Vai Ls ir saīsinājums?

Es, protams, varētu pastāstīt par onkuļiem un tantēm visā pasaulē, kas veido dažādas organizācijas, apvienojot spēkus jaunu simbolu starptautiskā atdzīšanā, bet tam ir maz sakara ar Latvijas lata saīsinājumu, jo neviena no šīm organizācijām nekad nav saņēmusi pieteikumu lata simbola apstiprināšanai. Tāds simbols vienkārši nekad nav ticis radīts. Krievijas rublis, piemēram, arī tikai 2007. gadā ieraudzīja savu simbolu, kuru Krievijas banka vēl joprojām nav apstiprinājusi, bet visdažādākās organizācijas, kas saskaras ar rubļa simbola lietošanu, vienkārši vienojās savā starpā, ka to lietos.

Kāpēc es tad es nestāstu par tantēm un onkuļiem visā pasaulē? Tāpēc, ka 1996. gadā Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs parakstīja dokumentu Ministru kabineta noteikumi Nr. 154 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi», kura lielāko daļu ir veidojis jurists Viktors Šadinovs. Viņš stāvēja klāt arī pie šo noteikumu jaunās versijas izstrādes. Uzsveru — neviens valodnieks vai ar latviešu valodu saistīta instance nekad šos noteikumus nav izstrādājusi.

2010. gada 15. oktobrī steidzamības kārtā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 916 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība», ko parakstīja Aizsardzības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Viesturs Lieģis. Steidzamībai bija pamats, jo 2010. gada 1. jūlijā stājās spēkā «Dokumentu juridiskā spēka likums» un vecie MK noteikumi līdz ar to vairs nebija spēkā.

Ministru kabineta 916. noteikumiem 1. pielikums ir «Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā». Šī pielikuma 1. punkta 1.2. apakšpunkts skaidri norāda, ka Ls ir saīsinājums Latvijas latam, un ir rakstāms kopā ar summu cipariem, t.i. Ls kā saīsinājumu var lietot vienīgi tad, ja blakus ir skaitlis.

1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.916. Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā.
1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr. 916. Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā.

Pieteikumu karuseļu lietošana mājaslapās

Termins «piedāvājumu karuselis» šķiet, būs piemērotākais rotējošā lielformāta banera apzīmējums, kuru tik ļoti iemīļojuši ir mājaslapu izstrādātāji. Runa ir par lielizmēra pieteikumiem mājaslapu sākumlapās uzreiz aiz navigācijas.

Pieteikumu karuselis Lattelecom mājaslapā.
Pieteikumu karuselis Lattelecom mājaslapā.

Šķiet, ka pirmo reizi es pieteikumu karuseli redzēju Apple mājaslapā daudzus gadus atpakaļ, jo katru reizi, kad ieraugu tos mazos knibucīšus, kas norāda uz pieteikumu skaitu, atceros par bumbiņām no Apple lapas.

Rīka jēga skaidra — sākumlapas redzamajā daļā parādīt pēc iespējas vairāk kaut ko, kas ir ļoti būtisks un ko vajadzētu visiem apmeklētājiem pamanīt.

Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli pēc izstrādātāju domām.
Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli pēc izstrādātāju domām.

Bet, kā parāda pētījumi, rezultātā tiek bezmērķīgi iztērēts laukums, kura saturu ignorē 99% lietotāju.

Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli, kā to lieto cilvēki.
Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli, kā to lieto cilvēki.

Nezināmu iemeslu dēļ no karuseļiem ir beidzot atteikušies visi vērā ņemamie Latvijas ziņu portāli, par ko man ir neizsakāms prieks. Toties uzņēmumi ar šo slimību arvien turpina slimot. To dara, piemēram, visi lielie telekomunikāciju tirgus spēlētāji — LMT, Tele2, Bite, Lattelecom, Baltcom.

Ok, paņemsim Bite, jo tas ir atsevišķs stāsts. Šajā konkrētajā brīdī lapā nav karuselis, jo ir tikai viens īpaši būtisks paziņojums par Waze bezmaksas lietošanu viņu tīklā. Uzklikšķinot uz banera, nonāksim lapā megaprieki.lv, kur tad sīki un smalki ir aprakstīts par visnotaļ lieliskas aplikācijas lietošanu Latvijas teritorijā Bite tīklā. Kā tika secināts iepriekš, pieteikumu karuseļa vietu parastais lietotājs ignorē, tāpēc mēģināsim kaut kur citur lapā atrast informāciju par Waze, kuru Bite aktīvi reklamē, lai pārliecinātos, ka aplikācijas lietošana tiešām ir bez maksas. Caur lapas navigāciju izklikšķinoties visur, kur ir kāds sakars ar internetu telefonā, nekas nav atrodams. Izmēģinām meklētāju.

bite.lv — meklējam informāciju par Waze lietošanu.
bite.lv — meklējam informāciju par Waze bezmaksas lietošanu.

Rezultāti ir tikpat bezcerīgi, kā meklēšanas atslēgvārdu piedāvājums. Arī meklējot caur Google, bite.lv lapā nav atrodama nekāda informācija par bezmaksas Waze lietošanu, toties meklēšanas rezultātos parādās AdSense reklāma ar saiti uz megaprieki.lv. Sanāk, ka tā vietā, lai informāciju saprotamā veidā un vietā publicētu mājaslapā, uzņēmumam vēl ir nācies tērēt naudu reklāmai AdSense tīklā, lai klienti spētu atrast piedāvājumu.

Apple mājaslapā, piedāvājumu karuseļa attaisnošanai dizaineri to ir izstiepuši pa visu redzamo ekrāna daļu, lai lapas lietotājs saprastu, ka tā ir svarīga informācija. Lattelecom lapas jaunajā dizainā karuseli papildina ar mulsinošu lapas galvenes tonēšanu, savukārt Balticom vispār spridzina, uztaisot visu sākumlapu tikai no karuseļiem.

Ja mārketinga departaments tiešām uzspiež lietot pieteikumu karuseli mājaslapā, ir pāris ieteikumi, kas var vismaz nedaudz palielināt iespēju, ka karuseļa informācija kādam būs lietderīga:
— Nekad nelietot automātisko pieteikumu nomaiņu, ļaut lietotājam (lasi — mārketinga nodaļas darbiniekam) pašam klikšķināties caur karuseļa pieteikumiem.— Atsevišķi parādīt visus karuseļa pieteikumus, novietojot tos saišu veidā blakus vai zem karuseļa.
— Neveidot pieteikuma karuseļa grafiku kā plakātus, bet pēc iespējas adaptēt tos pārējam mājaslapas dizainam.
— Izvairīties no pārāk lielu laukumu atvēlēšanas pieteikumu karuseļiem.
— Dublēt pieteikumu saturu arī lapas navigācijā un meklēšanas rezultātos.
— Pievienot iespēju slēpt pieteikumu karuseli.

Ģeniālās izmaiņas dabas resursu nodokļa piemērošana reklāmas izdevumiem un materiāliem

Gausties par ekseļministra ģeniālajām iniciatīvām 2014. gada 1. janvāra pidžilijons jauno nodokļu, nodevu un maksājumu sakarā vairs nav populāri. Tā jau ir ikdiena, aizmālēta aiz cēlā eiro ieviešanas plīvura. Vieglprātība un tuvredzība, ar kādu kārtējais likumprojekts tiek bīdīts uz Saeimu, spēj novest līdz nervu sabrukumam. Tad nu vēl viens ģeniāls naudas izspiešanas veids ir izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kurā, cita starpā, iniciēts arī šāds papildinājums:

24.1 pants. Nodokļa aprēķināšana par reklāmas izdevumiem un materiāliem
(1) Nodokļa likme par reklāmas izdevumiem un materiāliem, kas ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts iespiests paziņojums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem, 1,30 Euro par kilogramu.
(2) Reklāmas izdevumu un materiālu svaru pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina reklāmas izdevumu un materiālu uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) reklāmas izdevumu un materiālu svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;
2) reklāmas izdevumu un materiālu svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav reklāmas izdevumu un materiālu svaru apliecinošu uzskaites dokumentu.
Avots: Likumprojekts «Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā»

Šī grozījuma anotācijā lasāms: «Tādejādi tiktu veicināts reklāmas veidot un izplatīt pārdomāti, vienlaikus samazinot reklāmu apjomu, kas regulāri nonāk iedzīvotāju pastkastēs vai arī tiek  izplatīts dažādos pasākumos, uz ielas un līdzīgos veidos.» Interesanti gan tas, ka no likuma izriet, ka dabas resursu nodoklis ir jāmaksā praktiski jebkurā gadījumā, ja kaut ko nodrukā.

1. piemērs. Komunālo pakalpojumu sniedzējs daudzdzīvokļu māju masīvā

Pāris reizes gadā komunālo pakalpojumu sniedzējam noteikti ir jāsniedz informācija iedzīvotājiem par to kad tiks pieslēgta/atslēgta apkure, par veicamajiem remontdarbiem, un tamlīdzīgi. No 1. janvāra, ja šīs likuma izmaiņas stāsies spēkā un dabas resursu nodoklis būs jāmaksā, komunālās saimniecības uzņēmumam vajadzēs atsevišķu reģistru, kurā fiksēt datus par patērēto papīra daudzumu paziņojumu izlīmēšanai pie durvīm (vai izmētāšanai pastkastēs), jāiegādājas vai jāverificē esošie svari, lai varētu fiksēt šo materiālu drukāto daudzumu un, galu galā, jāmaksā ļoti mistiskas summas kā dabas resursa nodoklis.

2. piemērs. Pašvaldības izdevumi.

Reti kura pašvaldība nenodarbojas ar drukāta izdevuma izdošanu, jo likums «Par pašvaldībām» nosaka, ka domes pieņemtie lēmumi kā arī vēl virkne citu lēmumu stājas spēkā dienu pēc nodrukāšanas vietējā izdevumā (likuma «Par pašvaldībām» 45. pants, 61.2 pants, un citur). Ir alternatīvas, piemēram, drukāties kādā privātā vietējas nozīmes izdevumā, bet tās pārsvarā ir stipri dārgākas (un līdz ar nodokļa ieviešanu noteikti būs dārgākas). Tagad pašvaldībām būs papildus jau tā neizdevīgajai un, principā arī nevajadzīgajai izdevējdarbībai jārēķinās arī ar šīs darbības seku segšanu, maksājot dabas resursu nodokli. Atgādināšu, ka likuma izmaiņu autors ir Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības lietu ministrija. Nelielai ārpuspilsētas pašvaldībai papildus gada izmaksas vai to pieaugums sastādīs vairākus simtus latu. Vēl lielākas tās būs pašvaldībām, kas izmanto ofisa papīru vai drukā uz glancētajiem krītpapīriem, jo ir būtiski lielāks papīra svars salīdzinot ar avīžpapīru.

3. piemērs. Kafejnīcas ēdienkarte.

Iedomāsimies ceļmalas krogu ar guļbaļķu galdiem, kam ēdienkartes vāki ir no skaistiem koka dēlīšiem. Vai nodokli būs jāaprēķina, ņemot vērā arī ēdienkartes vāku svaru? Kafejnīcas ēdienkarte atbilst visiem likumā noteiktajiem parametriem, lai par to arī būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis. Nav gan skaidrs, kā kafejnīca, kas pati drukā, maina, pārveido savas ēdienkartes, to maksās.

Kur un kāpēc ir sagaidāma problēma?

Tā kā Ministru Kabinets jau ir veiksmīgi nodevis to čupā ar pārējiem grozījumiem izskatīšanai Saeimā, oponēt pie deputātu veselā saprāta ir par vēlu. Jo viņiem vēl ir kalni ar citiem murgiem jāskata cauri, šo vienkārši nepamanīs.

Poligrāfijas nozares pārstāvji lēš, ka nodokļa apmērs ir teju divreiz lielāks par papīra iepirkuma cenu. Es pareģoju scenāriju, ka dabas resursu nodoklis galu galā būs jāmaksā tiem, kas rūpnieciski nodarbojas ar jebkāda veida drukāto materiālu izdošanu, tātad, tipogrāfijām. Attiecīgi, tipogrāfiju izmaksas būtiski paaugstināties (ak, godīgais eiro ieviesēj!). Ieguvējs šajā gadījumā būs komunālās saimniecības pārstāvis, kas turpinās līmēt lapiņas par atslēgto gāzi bez nodokļa nomaksas. Toties paralēli parādīsies arī lērums dažādu drukāto materiālu, kas ir veidoti pašrocīgi, izplatīti pašrocīgi un attiecīgi arī lielākoties izskatās pēc drazas. Turklāt skaidrs, ka šādā gadījumā cietīs tipogrāfiju tirgus kā tāds, jo daudzos gadījumos drukāt būs izdevīgāk ārpus Latvijas.

Otrs variants ir nogrūst dabas resursu nodokļa maksu uz apdrukājamo materiālu importētājiem un ražotājiem. Tādā gadījumā mūs sagaida identiski idiotisks cenas sadārdzinājums, kā tas bija gadījumā ar datu nesējiem, ja nu kāds vēl atminas AKKA/LAA lielisko iniciatīvu un izpildījumu no likumdevēju puses.

Par būtisko kaitējumu poligrāfijas nozarei runā ne vien Latvijā, bet arī Dānijā, kur šādu nodokli (tikai būtiski mazāku) vēlas ieviest, bet Eiropas Komisija vēl skata, vai tas vispār ir pamatots. Varbūt ir vēl kāds variants, kā šo nodokli piemērot tā, lai Latvijas ekonomika nekad nezeltu un neplauktu, jo nevienu pozitīvu scenāriju vai piemēru es izdomāt nespēju.