Pareizrakstības nodarbības #6. Eiro simbola pareiza rakstīšana

Tuvojoties brīdim, kad Latvijas latu vairs nebūs un nāksies vien lietot valstī eiro, aktuāls ir jautājums par to, kā tad pareizi rakstīt eiro, kur lietot EUR, un kurā vietā bāzt eiro simbolu € blakus skaitļiem.

Latviešu valodas aģentūra sniedz skaidrojumu vien par ISO standarta pareizu rakstīšanu latviešu valodā:

Naudas vienību apzīmējumus USD, RUR, LVL (lata starptautisko apzīmējumu) u. tml., kā arī Ls (lata apzīmējumu Latvijas Republikas teritorijā) un tātad arī Eiropas Savienības naudas vienības starptautisko apzīmējumu EUR lietvedības dokumentos parasti raksta pirms attiecīgās naudas summas cipariem, piemēram, USD 100, LVL 354, EUR 556. Sīkākās naudas vienības šādos gadījumos parasti tiek norādītas kā decimāldaļas, piemēram, EUR 789,35. Aiz summas cipariem raksta naudas vienību pilnos nosaukumus, piemēram, 100 dolāri, 354 lati, 556 eiro. (Sk. arī Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 20).
Avots: valoda.lv biežāk uzdotie jautājumi

Frāze «parasti raksta» man uzreiz atgādina kriminālziņās ierasti lasīto «ir, iespējams, vainīgs».

Eiropas Savienības Publikāciju birojs kārtējo reizi visu interpretē tikai tā, lai birokrātiem būtu ērti, uzsverot, ka visos juridiskajos tekstos ir lietojams ISO apzīmējums EUR, pēc kura seko atstarpe un summa.

Ja ar naudas vienību ir minēta summa, lieto ISO kodu “EUR”, kam seko saistītā atstarpe un summa ciparos.
Avots: Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmata. 7.3.3. Noteikumi par naudas vienību attēlošanu, saglabātā kopija *.pdf.

Kas pats interesantākais, tad Publikāciju birojs uzskata, ka eiro simbola € lietošana vispār ir pieļaujama tikai ilustratīvos gadījumos.

Euro simbolu (€) lieto ilustrācijās. Tomēr to var lietot arī populāros izdevumos un reklāmas izdevumos (piemēram, pārdošanas katalogos).

Tas, bez šaubām, liekas jocīgi. Kāda jēga no eiro simbola, ja to vispār nelieto? Es uzskatu, ka eiro simbols € ir jālieto, tāpēc vajadzētu saprast, kā to pareizi rakstīt.

Tehniski par € simbola lietošanu

— simbols
EUR
— ISO standarts (ISO 4217)
U+20AC — Unicode kods
€ — HTML kods
€ — HTML nosaukums
ALT+0128 — simbola ievade no tastatūras

Visās garnitūrās eiro simbols € vēl neeksistē, bet teju katra jaunā garnitūra to atbalsta un lielākā daļa garnitūru veidotāju iekļāvuši esošajās eiro simbolu. Microsoft, piemēram, to ar visām savām garnitūrām izdarīja jau 2009. gadā.

Praktiski par € simbola lietošanu

Paliksim pie tā, ka mēs ikdienā nerakstām juridiskos dokumentus un viss, ko radām, ir ilustratīvie materiāli (galu galā Latvijas lata naudaszīme arī par tādu nākamgad kļūs). Latvijas Vēstnesī 2013. gada 18. februārī atrodams Lidijas Dārziņas raksts «Kā lietot „eiro” un „euro” latviešu literārajā valodā», kuru izlasot, kā minimums, iestājas smadzeņu sprādziens. Pat valodnieki paši nespēj saprast, ko darīt ar eiro simbolu.

Mans personīgais ierosinājums ir € simbolu lietot ikdienā (tieši tāpat, kā lietot eiro, nevis euro) un novietot to aiz skaitļa, starp skaitli un eiro simbolu ieliekot atstarpi.

Nedaudz par atstarpi. Bez šaubām, daudzās garnitūrās jau būs iestrādāta gan pareiza atstarpe pirms € simbola, gan arī sakārtota burtu pāru tabula, tomēr ne vienmēr tas tā būs. Gadījumā, ja acīmredzami skaidrs, ka garnitūrā tas nav iestrādāts, labāk eiro simbolu no cipara atdalīt manuāli.

Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.
Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.

Savukārt birokrāti, valodnieki un pārējie burta kalpi, kas nav bijuši spējīgi gadiem ilgi saprast, kā pareizi lietot Eiropas Savienībā oficiāli atzītu valūtas simbolu, tagad var vienīgi vērot, kā tas tiek lietots ikdienā. Valodnieku aizstāvjiem par vēsturisko pēctecību simbolu rakstīšanā gribētu oponēt ar to, ka mums nekad nav naudai bijis atbilstošs simbols un vienīgā pēctecība, ko varam pārņemt, ir vācu vai krievu valodas rakstība. Abās € ir rakstāms ar atstarpi aiz skaitļa.

Ls ir saīsinājums, kuru valodnieki bez pamatojuma izdomāja uzspiest rakstīt pirms skaitļiem, balstoties uz finanšu un juridisko dokumentāciju, nevis ikdienas lietojumu un latviešu valodas vēsturi.

Gudrās pakaļas no Swedbank

Es jau gadiem esmu Swedbank klients. Par to, ka pēdējā laikā viņi sāk uzvesties ārkārtīgi cūciski pret saviem klientiem, es domāju, man jau sen nevienam nav jāstāsta. Tad nu rekur jauns stāsts, mans mazais draudziņ, par to, cik viņi ļoti «rūpējas» par saviem klientiem.

Pirms kādām pāris dienām uz uzņēmuma internetbanku saņēmu no viņiem ziņojumu pastkastē:

Ziņojums no Swedbank iekš business.swedbank.lv
Ziņojums no Swedbank iekš business.swedbank.lv

Ļoti labi, padomāju es, ka banka rūpējās par mani un atsūta man šādu ziņojumu. Un linku vēl pieliek klāt, kur es varu iepazīties par šīm un citām izmaiņām noteikumos, stājoties spēkā Eiropas Savienības direktīvai. Bet te nu tev bija, links ved tieši tur, kur to var redzēt no ziņojuma — uz Swedbank sākumlapu. Huiņa voina, kā saka krievi, glavnoje maņevri. Nu tad pameklēsim, kur tad šajā visnotaļ informatīvajā lapā ir kaut kas minēts par izmaiņām, lai var klik, un atrast.

www.swedbank.lv pirmā lapa 2010. gada 1. jūlijā.
www.swedbank.lv pirmā lapa 2010. gada 1. jūlijā.

Te nu tev bija. Nekur pat nav iepīkstēts par tām izmaiņām, toties kaut kāds frukts vārdā Dainis var pastāstīt, ka «maksājumu bilances tekošais konts uzlabojas», lai ko arī tas nozīmētu. Sāku pamatīgāk pētīt mājaslapu. Labajā pusē atradu kluci, kurā tie noteikumi ir ielinkoti. Sadaļā «Pakalpojumi privātpersonām» saite ved uz vienu versiju, savukārt sadaļā «Pakalpojumi uzņēmumiem» — uz citu noteikumu versiju. Un kam man tagad ticēt?

Ja meklējam ar mājaslapas meklētāju frāzi «izmaiņas darījumu noteikumos», tad mums atrod trīs ļoti nesaistītus notikumus, no kuriem viens ir datēts ar 2004. gadu.

Protams, nākamais solis ir Google:

izmaiņas vispārējo darījumu noteikumos site:swedbank.lv

Otrā saite, ko izmet, saucās tieši tā, kā man vajag: «Swedbank AS Vispārējie darījumu noteikumi» un satur *.pdf failu (lokālā kopija) ar četrām sīkiem burtiem piepihņītām lapām, kuras skaidrā neviens cilvēks nespēj izlasīt, saprotot kaut daļu no tās patiesības, kas aiz tā visa slēpjas. Datēts ar 2009. gada 17. martu. Značit ņe to.

Skatamies tālāk un atrodam kaut ko interesantāku: ««Swedbank» AS Vispārējie darījumu noteikumi» ar saiti uz citu *.pdf failu (lokālā kopija), par ko es spriežu pēc tā, ka atšķiras faila nosaukums. Šis saucas VDN_final_21062010.pdf. Aleluja, domāju es. Nu tad tagad varēšu skatīties, kas ir izmainījies, jo droši vien tas būs kaut kā atzīmēts vai kā savādāk izcelts vai vismaz būs kāda atsauce, kā likumdošanā, par to, kādas izmaiņas ir un kad stājušās spēkā. Un ko es tur redzu? Tos pašus sīkos burtiņus. Tikai šoreiz tie suņu murgi ir sarakstīti jau uz septiņām lapām.

Paldies tev, Swedbank. Jūs tiešām rūpējieties par saviem klientiem. Man tagad ir absolūti skaidrs, kādas izmaiņas tad ir ieviestas un kā tas mani ietekmēs turpmāk.

Vēl vienu interesantu figņu atradu Elektronisko sakaru direkcijas mājaslapas sadaļā «Informācija potenciālajiem klientiem».

www.esd.lv Informācija potenciālajiem klientiem.
www.esd.lv Informācija potenciālajiem klientiem.

Izrādās, ka «skat. internetā» nozīmē aktīvu saiti uz *.doc dokumentiem. Vēl latviskāk nevarējāt? Un vispār, man krīt uz nerviem, ka visādi mudaki saīsina vārdus tikai tāpēc, ka kaut kad sen kaut kas to viņiem ir samācījis. Ja būtu ar galvu domājuši, tad šo megakluci varētu ierakstīt vienā rindiņā un nebūtu jālieto debīli saīsinājumi.

Tai pat laikā tur, kur nav jāatkārtojas, tur tiek ielikts pilns nosaukums un papildus iekavās norādīts uz saīsināto variantu. Ja jau Elektronisko sakaru direkcijas mājaslapā es esmu, tad gan jau es sapratīšu, ka ar ESD ir domāts tieši tas (galu galā, visā mājaslapā tā ir vienīgā lieta, kas parādās lapas nosaukumā).

Tālāk vispār seko pērle. Tur, kur būtu jābūt saitei uz veidlapu, tiek ielikts plain text: «veidlapu var saņemt ESD vai izdrukāt no ESD mājas lapas internetā».

Lūdzu, varat droši nokopēt HTML kodu, cienījamā Elektronisko sakaru direkcija.

Lai uzsāktu skaņas vai televīzijas apraidi, atbilstoši «Radio un televīzijas likumam» un LR MK 2006. gada 6. jūnija noteikumiem nr. 435 «Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām», ESD jāiesniedz sekojoši dokumenti:

  1. pieteikuma vēstule brīvā formā,
  2. Nacionālās Radio un Televīzijas Padomes lēmums par uzvaru konkursā,
  3. Uzņēmējsabiedrības reģistrācijas apliecība,
  4. Uzņēmējsabiedrības statūti,
  5. aizpildīta pieteikuma veidlapa.