Kā mārketings uzraksta un kā patiesībā bija jābūt

Kāda uzņēmuma mājaslapā ir atrodams šāds šedevrs:

Uzņēmuma tapšanas mērķis bija pilna servisa pasākumu aģentūras radīšana, kas ņemot vērā ilggadējo pieredzi darbojoties gan skatuves, teātru, televīzijas un pasākumu organizēšanas jomā, varētu piedāvāt profesionālus pakalpojumus no A līdz Z.

Jau septiņus gadus darbojamies pasākumu organizēšanas biznesā un esam sevi pārbaudījuši dažādās pasākumu jomās – korporatīvo klientu pasākumi, tiešā marketinga/ lojalitātes stiprināšanas aktivitātes, pasākumi uzņēmumu darbiniekiem, konferences, izstādes, modes skates, publiskie pasākumi, privātpersonu pasūtījumi u.c.

No citām aģentūrām atšķiramies ar augstu profesionalitātes un operativitātes līmeni, kas iegūts daudzu gadu darbošanās laikā un paplašinot klientu loku nevis ar pašreklāmu, bet gan klientu ieteikumu veidā.

Mūsu sekmīgo partnerattiecību modelis ir savstarpēja cieņa un patīkamu – draudzīgu attiecību veidošana ne tikai ar klientiem, bet arī ar sadarbības partneriem un izpildītājiem. Rezultāts ir savstarpēja uzticēšanās, kas iegūta smaga un ļoti atbildīga darba rezultātā. Mūsu prioritāte ir klienta apmierinātība – no draudzīgas aģentūras pakalpojumus saņemt vieglāk!

Mūsu darbības mērķis ir radīt klientam komfortablus un patīkamus sadarbības apstākļus, kuru rezultātā veidojas noturīgas ilgtermiņa sadarbības attiecības. Uzticēšanās un paļaušanās ir labākie komplimenti, ko esam saņēmuši un turpinām saņemt gan no ilggadējiem, gan no jaunajiem klientiem.

Kaut gan patiesībā bija jābūt rakstītam:

Mēs likām lielu treknu kluci uz to, kas tu esi, ko tu dari un kāpēc apmeklē šo mājaslapu.
Tie, kam mēs esam vajadzīgi, paši par mums zina.

Starp citu, par to pašu tēmu. Ja ļoti aizdomājas par būtību, tad ātri kļūst skaidrs, kāpēc par franču bagetēm raksta: «nav nekā labāka, kā svaiga maize no rīta», savukārt par rupjmaizi: «gatavota pēc sentēvu tradīcijām». Franču bagetēm tracīcijas ir kudiš’ senākas, taču kvalitatīva rudzu maize ir ēdama arī pēc mēneša.

Par navigāciju starp dažādiem elementiem weblapās

Es netaisos iedziļināties navigācijas tehnoloģijās vai arī vizuālās prezentācijas loģikā un metodēs. Šoreiz man daudz vairāk šķiet aktuāli apskatīt navigācijas izveidi kā tādu un tās atspoguļojumu dažādos variantos tīri no saturiskā viedokļa.

Tā kā informācijas apjomi pieaug ne tikai internetā kopsummā, bet arī katrā atsevišķā resursā, ātrāk vai vēlāk nāksies sadalīt visu informāciju lapās, lai tā būtu vieglāk atrodama un nebūtu jāielādē uzreiz viss saturs.

Tipiskākais variants ir navigācijas slejas izveide, kuras pamatā ir dalīšana kategorijās. Kategorizēšana, savukārt, ir katra resursa īpatnība. Ziņu portāls, piemēram, visticamāk kategorizēs navigāciju balstoties uz ziņu tematiem. Kāds IT speciālists, kas publicē informāciju par dažādiem saviem atklājumiem, varētu izvēlēties kategorizēšanu pēc IT sfēras (programmēšanas valodas, operētājsistēmas, utml.). Kategorizācijas trūkumi ir vairāki:

  1. Brīdī, kad katrā no kategorijām parādās pārāk daudz atsevišķu ierakstu, atkal ir grūti atrast nepieciešamo. Šai gadījumā kā risinājums varētu būt katras kategorijas sadalīšana apakškategorijās, ja tas ir iespējams (piemēram, Latvijas ziņas — Sports), tomēr arī tādā gadījumā noteikti radīsies diskomforts it īpaši ziņu portālos, staigājot pa dažādām kategorijām un zaudējot kontroli pār to, vai apskatāmā informācija vispār ir aktuāla vai arī jau zaudējusi savu nozīmi.
  2. Kategorijas var būt pārāk daudz un tad lietotājam būs grūti tajās orientēties. Šeit pat atzīmēšu arī trešo trūkumu — bieži vien kategorijas var būt ļoti neskaidras gan pēc savas būtības (nav iespējams saprast, kas konkrētajā kategorijā atrodas), gan pēc loģikas (piemēram, ir kategorija Kultūras ziņas un blakus atrodama subkategorija Latvija — Kultūras ziņas), radot diskomfortu lietotājā.

Salīdzinoši jauns priekš IT, bet jau ļoti sen lietots citās sfērās ir dalījums pēc atslēgvārdiem (zināms arī kā tagu lietošana). Piedevām, atslēgvārdi var būt ne tikai reāli vārdi, bet, piemēram, arī krāsu kodējums. Lielākais šāda navigācijas varianta trūkums parādās līdz ar atslēgvārdu mākoņa izaugšanu. Kad jums lapā jau būs tuvu 1000 dažādu atslēgvārdu, tajos būs ļoti grūti orientēties un vispār kaut ko atrast. Kā viens no variantiem, lai samazinātu šādu neskaidrību, ir atslēgvārdu dalījums kategorijās, bet iespējams arī grupēt atslēgvārdus pēc noteiktas loģikas (piemēram, atslēgvārdus Adobe, Microsoft, IBM apvienot un atslēgvārdu mākonī rādīt tikai vienu — IT kompānijas). Patiesībā būtiskākais trūkums šajā gadījumā būs neviennozīmība, jo uz vienu ierakstu var attiekties desmitiem atslēgvārdu, toties parādās daudz praktiskākas iespējas limitēt nepieciešamās informācijas meklēšanas laiku (pie nosacījuma, ja starp atslēgvārdiem ir tāds, kas interesē tieši jūs).

Lai saprastu, kāpēc es teicu, ka dalījums pēc atslēgvārdiem ir ļoti sen lietots citās sfērās. Viszināmākais piemērs ir vārdnīcās, kurās atslēgvārds ir vārda sākumburts. Cits piemērs, ar apgrieztā atslēgvārdu lietošanu ir bībelē. Šai gadījumā ir sākotnējā kategorizācija grāmatās (psalmos, sauciet kā gribiet) un tālāka secīga katras rindkopas numerācija. Tādējādi saīsināts konkrētās bībeles daļas nosaukums kopā ar rindkopas numuru veido atslēgvārdu, pēc kura var atrast konkrēto ierakstu un bībeli var pārdrukāt uz dažādiem formātiem, valodām, bet atslēgvārds paliks vienots visos variantos.

Vēl viens variants ir ievietot visu informāciju vienā vai vairākās dimensijās. Piemēram, iespēja atlasīt visus ierakstus noteiktā laika periodā. Papildus var parādīties vēl viena dimensija, piemēram, atlasīt tikai tos rakstus, kurus ir izlasījuši vairāk par 5000 cilvēku. Arī šai navigācijas metodei ir savi trūkumi, tomēr izmantojot pietiekami atraktīvas vizualizācijas metodes, ir iespējams panākt labu rezultātu.

Šīs nav visas iespējamās metodes, tomēr ceru, ka būs radies priekšstats par vienkāršoto navigācijas izveidi lielākam informācijas daudzumam. Galvenais, ko ir nepieciešams atcerēties — visas šīs navigācijas iespējas ir un bieži vien pat nepieciešams kombinēt, lai atvieglotu informācijas meklēšanu.

Tiktāl mums ir skaidrs, kā informāciju sadalīt mazākos informācijas daudzumos, lai atvieglotu navigāciju lapās. Bet seko nākamā problēma — pat gadījumā, ja mēs esam sadalījuši informāciju mazākos apgabalos, katrs no šiem apgabaliem tik un tā var būt ārkārtīgi liels. Piemēram, ieraksti šajā blogā kategorijā Burti. Līdz ar to rodas nepieciešamība sadalīt arī tos, bet nu jau vairs nav iespēja smalkāk dalīt, teiksim, pēc atslēgvārdiem vai subkategorijām, jo lietotāju interesē apskatīt tieši visus ierakstus, kas attiecās uz kategoriju Burti. Ko darīt šādā gadījumā? Jāizmanto metode, kurai jau ir iesoļojusi otrajā tūkstošgadē — dalīšana lapās.

Tomēr arī te viss nav tik vienkārši, kā tas varētu šķist. Piemēram, manā blogā risinājums, kura autors ir DIY Themes, ir saites «Vecāki ieraksti» un «Jaunāki ieraksti», bet papildus paskaidrojumiem. Teorētiski, tas būtu ļoti labs variants pārskatāmā navigācijā (piemēram, pogas, kas ļauj sarakstā apskatīties vecākus vai jaunākus ierakstus, kā tas ir realizēts praktiski visās e–pasta programmās vai RSS lasītājos), bet ir bezcerīgi nesaprotams, lietojot to šajā kontekstā. Nav skaidrs ne vien tas, cik ieraksti vēl varētu būt, bet, ilgi pārlapojot rezultātus, saprast to, kurā lapā atrodies.

Cits variants ir navigācija, norādot konkrētās lapas, kā tas ir realizēts, piemēram, Google meklētāja rezultātu lapās. Tomēr arī šeit ir ne viss tik vienkārši, kā šķiet. Tagad ir skaidrs, kurā lapā mēs atrodamies, bet nav skaidrs, cik tad tādu lapu kopsummā ir (pamēģiniet, piemēram, pameklēt «hokejs uz lielā ekrāna» un pateikt, cik ir rezultātu lapas).

Tapēc daudz prātīgāka šķiet dalīšana lapās, norādot, kas tad šajās lapās ir atrodams, tādējādi piesaistot šķirkļus katrai lapai. Šis ir ļoti būtisks moments, jo mums ir parādījušies atsevišķas lapas norādoši šķirkļi, kas arī ir šī raksta mērķis.

———

Tālākais teksts ir manas pāris nedēļu pārdomas par navigāciju veidiem, kas lielākajai daļai lasītāju var šķist arī absolūtākie murgi, tāpēc, ja esat pietiekami pabarojušies informatīvi no tā, kas bija rakstīts pirms tam, tālāko varat arī nelasīt.

———

Tātad, paliksim pie «hokeja uz lielā ekrāna». Lai parādītu rezultātus efektīvāk, kā arī, kas ir ļoti ļoti būtiski, rastu iespēju saglabāt tieši konkrēto rezultātu lapu (atcerēsimies, ka visi dati ir dinamiski, tai skaitā arī meklēšanas rezultāti), mums ir nepieciešams izveidot konkrētāku meklēšanas rezultātu attēlojumu. Uzskaitīsim visus šobrīd pielietotos navigācijas dalījumus, pieņemot, ka šie meklēšanas rezultāti mums ir kā navigācija cauri visam tīmeklim:

  1. atslēgvārds («hokejs uz lielā ekrāna»)
  2. rezultātu šķirošana pēc prioritātes (Google Page Rank algoritms)
  3. sašķiroto rezultātu sadalījums lapās (elementāra saskaldīšana lapās, katrā lapā — 10 rezultāti)

Tagad vajadzētu esošajam informācijas dalījumam pievienot šķirkļus. Skaidrs, ka pirmais dalījums, t.i. — no visa interneta atlasīt tikai informāciju ar attiecīgo atslēgvārdu —, mums papildus nav jāapstrādā. Tā kā Google Page Rank ir mainīgs šķirošanas veids, tad rezultāti būtu primāri jāšķiro pēc kāda cita parametra, pretējā gadījumā mums nav iespējas saglabāt konkrētu rezultātu lapu. Konkrētajā gadījumā loģiska šķiet kārtošana pēc datuma augošā secībā. Tādējādi mums pirmie parādīsies vecāki rezultāti un, tikai pēc tam, jaunāki, jo ir diezgan maza iespējamība, ka Google pēc kāda laika atradīs un noindeksēs vēl daudz lapu ar tādiem pašiem atslēgvārdiem, izjaucot mūsu attēloto rezultātu stabilitāti.

Kad kārtojums pēc laika jau ir veikts, mēs katru lapu varam rādīt nevis ar lapas numuru, bet gan ar šķirkli, kas apzīmētu konkrēto laika periodu, proporcionāli sadalot meklēšanas rezultātus lapās nevis piesaistot datumu skaitam, bet gan otrādāk — piesaistot skaitu datumam. Vienkāršoti izsakoties, mums var būt meklēšanas rezultātu lapa, kuras šķirklis būs «1999. gads – 2001. gads», bet var būt lapa, kuras šķirklis būs «2009. gada 10. janvāris – 2009. gada 11. janvāris», tai pat laikā abās lapās būs vienāds skaits ar rezultātiem. Vienkārši periodā no 1999. gada līdz 2001. gadam indeksētajās lapās attiecīgais atslēgvārds ir tikpat bieži sastopams, cik vienas dienas laikā 2009. gada janvārī publicētajās lapās. Vienīgi uztveres komplicētība, kas ir saistīta ar cilvēka īpatnību uztvert laiku kā proporcionālu skalu, radīs mulsumu.

Otrs variants ir tos pašus rezultātus attēlot, bet navigācijas lapu numerācijas vietā rādīt rezultātu skaita numerāciju: 1–10, 11–20, utt. Tomēr arī šajā gadījumā būs problēmas, ja rezultāti ir, piemēram, vairāki tūkstoši. Operējot ar lielu apzīmējumu masīvu var rasties nepārprotama vēlme šos rezultātus reducēt. Viens no variantiem ir virknes diapazona izraušana, piemēram, rādot tikai pirmās desmit lapas, tad ieliekot trīspunkti un tad, pēdējās lapas rezultātus. Ir skaidrs gan tas, cik kopā ir rezultātu, gan tas, ka lapas ir vairāk, nekā tiek parādīts konkrētajā brīdī. Tai pat laikā ir ierobežota navigācija no viena diapazona uz kādu citu, ja tas ir apslēpts. Bet arī šajā gadījumā ir risinājums. Piemēram, izmantojot slīdošo rindu, kā tas ir Paginator 3000 variantā.

Bez tam, var izmantot arī papildus atslēgvārdu navigāciju. Bet tas ir iespējams tikai gadījumā, ja visiem meklēšanas rezultātiem ir vismaz 10 reizes vairāk dažādu atslēgvārdu attiecībā pret kopējo meklēšanas rezultātu skaitu, pretējā gadījumā šai metodei nav funkcionāla jēga. Praktiski šī metode izpaudīsies līdzīgi, kā variantā ar rezultātu skaita numerāciju, tikai numerācijas vietā būs atslēgvārdi, līdzīgi, kā tas ir skaidrojošās vārdnīcās — ir primārā navigācija, izmantojot atslēgvārdus (alfabēta burtus) un papildus navigācija, izmantojot vārdu pirmos burtus.

Turpinājums sekos.

P.S. Sumināts svētkos, Iļjič!

Par mājaslapām, to adresēm un SEO

Kaut kā šobrīd visas pasaules cilvēkiem, kas ir saistīti ar internetu, ir viena veida virzība — SEO, mājaslapu mārketings, apmeklētāju skaita piesaistīšana, peļņa no reklāmām, iespēja izvēlēties labāku reklāmdevēju, to, protams, panākot ar to, ka Google indeksē no mājaslapas vairāk atslēgvārdus un paceļ pēc atslēgvārdiem augstāk savā reitingā.  Un, protams, te mēs arī varam runāt par domenu vārdu zagšanu (vai kā lai pareizi vēl nodefinē to, ka pērk visus iespējamos «populāros» domēnu vārdus), lai tikai viņu saturs no Google meklēšanas rezultātiem būtu aizvien vairāk un aktuālāk pieejams.
Tad nu tā, es gribētu pastāstīt jums par vienu patiesību, kas ir saistīta ar šo visu. Ja es caur Google sameklēju kaut kādu mājaslapu, kas ņirb no reklāmām, domena vārds ir nevis, piemēram, kaut kāds «juris.blogspot.com/abcdeeft/ghits/?34930», bet «www.juris.com/3/», es, visticamāk, varētu drīzāk uzticēties pirmajai mājaslapai.

Free Clip Art webpage

Šis ir ilustratīvs piemērs mājaslapai, kura, iespējams, satur daudz interesantas informācijas, bet es to vienkārši aizvēršu ciet, jo kaut kas tāds nav izturams.

Vēl runājot par šīm dažādajām mājaslapu adresēm (man šis temats šķiet īpaši nozīmīgs) . Ir ļoti daudz mājaslapu, kuras atrodot caur meklētājserveriem (tādiem, kā Google, Live, Yahoo, u.c.) man vienkārši nav pārliecības par to, vai publicētā informācija ir tiešām patiesa. It īpaši tas attiecas uz dažādiem zinātniskajiem traktātiem, kuru adreses beidzas ar *.com, nevis *.edu. Varētu šķist jocīgi, bet es esmu jau tik daudz uzrāvies uz bezjēdzīgu informāciju, kas, labākajā gadījumā, ir reklāmas teksts, bet sliktākajā — nekvalitatīvs kāda cita cilvēka darba pārstāstījums par mani interesējošu tēmu.

Vēl ir trešais mājaslapu tips, par kurām arī gribētu parunāt. Tās ir tās mājaslapas, kurās ik dienu (ik stundu, ik minūti) tiek publicēta informācija par jaunāko nozagto — sākot ar tādiem resursiem, kas zog grafiku un tad to tālāk piedāvā citiem lejuplādēt, un beidzot ar programmām, programmu drošības uzlaušanas atslēgām. Tai pat maisā es lieku arī mājaslapas, kurās tiek publicēti programmatūras jaunumi. Problēma ir tajā, ka 90% gadījumu katrā no šajos resursos pieejamajiem failiem būs kāds vīruss, kas paredzēts, lai piekļūtu jūsu datora failiem, vai arī pašas mājaslapas jau būs ar ne īpaši draudzīgiem JavaScript kodiem vai arī paņēmiens, kā jūs varat tikt pie failiem, ir ne īpaši draudzīgs (atkal kaut kādas mājaslapas, kuras noklātas ar reklāmām). Un par tiem programmu jaunumiem es vispār nesaprotu — teiksim, ir tādi resursi, kā CNET, PCWorld, galu galā arī mūsu pašu Digital Times, ir arī pašu izstrādātāju mājaslapas. Kāpēc tieši tas, kas ir pieejams šajās mājaslapās, ir jālasa no vēl kaut kādiem citiem, aizdomīgiem resursiem, kas patiesībā nevieš nekādu uzticību un diez vai pārbauda savus informācijas avotus?

Kāpēc es par to visu rakstu: tāpēc, ka arī Latvijā sāk parādīties apšaubāma satura un nozīmes resursi ļoti lielos daudzumos (tas pats *.info projekts) un patiesībā līdz ar to tiek arvien panākts nevis tas, kas bija deviņdesmitajos — atklāt pēc iespējas vairāk mājaslapu, lai varētu iepazīties ar pēc iespējas vairāk jaunas informācijas, bet gan pretējais — apmeklēt tikai tās mājaslapas, kuru veidotājiem es uzticos, izturēties skeptiski pret mājaslapu reklāmām, jaunas mājaslapu adreses apmeklēt tikai (vai lielākoties) vadoties no autoritatīvu, pārbaudītu resursu informācijas (Foigts nopublicē, tātad jāskatās), atsakoties no vēl nepārbaudītu resursu piedāvātajām saitēm.

Man ir ļoti interesanti, pie kā tas viss novedīs.

Par GMetrix vizuālo saprotamību

Gmetrix.lv logo logotype

Man jau bija kaut kādas aizdomas, ka ar TextAds.lv un BlogAds.lv lietojamības apskati nebeigsies. Šoreiz gan tik daudz negribu pievērsties visai mājaslapai, jo GMetrix.lv vēl joprojām ir beta testēšanas stadijā, cik daudz gribēju pievērst uzmanību tieši niansēm, kas saistītas ar šīs mājaslapās sniegtās informācijas uztveramību.

Continue reading “Par GMetrix vizuālo saprotamību”

Adobe.com — jauns paskats

Pēc ilgām mocībām, puspārtaisīšanas, frišināšanas un pielabošanas, beidzot Adobe.com ir samērā kardināli nomainījusi savas mājaslapas dizainu. Nevarētu teikt, ka man dikti patīk tās pārgalvīgi daudzās zirdzīgās ikonas un bezgalīgie drop-down izvēlņu kalni, bet varbūt vienkārši jāpierod.

Katrā ziņā tas, ko es gaidu daudz vairāk — mīļā, labā Adobe, lūdzu beidzot atjaunojiet/pārrakstiet savu forumu dzinēju un savediet to līdz kaut cik cilvēcīgam paskatam. Tam būs daudz lielāka vērtība.

AB.LV — День в Риге

Reti kad man ir gadījies piecu minūšu laikā kļūt tik sajūsminātam par tādu sīkumu — vienas dienas gidu. Aizkraukles bankas mājaslapai ir radīta jauna sadaļa, kas ir veltīta tieši Krievijas iedzīvotājiem un potenciālajiem bankas klientiem.

Lai klientiem būtu jautrāk un viņi vēlētos atlidot uz Rīgu, tika papildus radīta arī atsevišķa prezentācija, kas stāsta par to, ko un kā var vienas dienas laikā padarīt Rīgā, ieskaitot vizīti AB.LV birojā.

Lakoniski un skaisti! Cepuri nost, Ļebedjev!

Krievu Newsweek fotokonkurss

Krievu Newsweek izsludina fotokonkursu, kurā var piedalīties jebkurš interesents, kam ir ko teikt ar fotogrāfijas palīdzību par aktuālajiem notikumiem pasaulē (tai skaitā arī Latvijā, protams). Balvas — dažādi bonusiņi no Newsweek. Deadline — 30. septembris.

Papildus informācija par Newsweek konkursu.

Iedvesmai piedāvāju ievērtēt Brenta Stīrtona fotoreportāžu par AIDS inficētajiem Ukrainā. Ar vājiem nerviem cilvēkiem skatīties tiešām neiesaku, jo bildes ir ļoti ļoti graujošas.

Tai pat laikā tepat Latvijā sācis norisināties labāko mājaslapu dizaina «konkurss», kas pašlaik izskatās pēc dažādu aģentūru un/vai cilvēku krāniņu mērīšanās pasākuma. Bet nu laikam jau kādam tas ir ļoti nozīmīgi.