Rokdarbi #18. Adekvāta un saprotama saišu lietošana tekstos

Uzreiz brīdinu visus tos sarkanacaino cilts pārstāvjus, kas šeit meklēs kādu sakaru ar SEO, Google, Yahoo! un tamlīdzīgiem terminiem/servisiem — es neko no tā nesaprotu un mani absolūti tas nekrata. Tas, kas mani krata, ir nevērīga attieksme pret saviem esošajiem un arī topošajiem lasītājiem un apmeklētājiem, zogot viņiem laiku un sapratni par to, kā lietām būtu jāizskatās un jānorisinās.

Saites un pogas

Gribēju atstāt to noslēgumam, bet tomēr tieši ar to arī sākšu. Nez kāpēc mājaslapu izstrādātājiem ļoti bieži (pareizāk sakot — gandrīz katrā otrajā gadījumā) ir klīniska tieksme jaukt pogas un saites, putrojot to funkcionālo nozīmi. Visticamāk tas ir noticis tajā brīdī, kad superpopulārs palika termins Web 2.0. Ja mēs ļoti reducējam spriedelējumus, tad konstruktīvi būtu tā: kad nospiež pogu, kaut kam ir jānotiek (sākas meklēšana, tiek pievienots komentārs, apstiprinās reģistrācijas forma, utml.), savukārt saite vienmēr kaut kur noved (citu lapu vai lapas daļu).

Pogas vai saites lietošana meklēšanas formā.
Pogas vai saites lietošana meklēšanas formā.

Varbūt jūs tagad domājiet, ka es te tukšus salmus maļu un to jau visi tāpat zina? Pietiek pabakstīties vien dažos populārākajos resursos, lai atrastu desmitiem piemēru ar kļūdainu pogu un saišu izmantošanu. Tomēr tā kā šis nav raksts par pogām, bet par saitēm, tad tām arī pievēsīsimies.

Saites, to veidi un marķēšana tekstā

Par tehniskām lietām, kas saistītas ar saišu veidošanu, atbild organizācija World Wide Web Consortium (W3C), kas visu laiku atjauno standartus un izsaka savas rekomendācijas uzņēmumiem un organizācijām, kas ir saistītas ar interneta vides tehnoloģijām (ražošanas, nevis patērēšanas līmenī).

Pamatā ir divu veidu saites (mana personīgā interpretācija par šo tēmu):
1. Saites, kas ved uz citu lapu;
2. Saites, kas ved uz jaunu vietu/lapas daļu esošajā (ielādētajā) lapā.

Saišu lietošanas piemērs tekstā.
Saišu lietošanas piemērs tekstā.

Teorētiski nepastāv nekādi noteikti veidi, kā atšķirt pirmā un otrā veida saites, tomēr, it īpaši kopš brīža, kad ikdienā ienāca dinamiskā satura ģenerēšana, ir iegājies, ka nepārtrauktu pasvītrojumu izmanto tām saitēm, uz kurām noklikšķinot nokļūst jaunā lapā (tiek ielādēts no jauna viss saturs), savukārt ar punktotu vai raustīti pasvītrotu tiek marķētas saites, kas ved uz vietu esošajā lapā, kā arī gadījumā, kad saturs tiek pieģenerēts klāt, nepārlādējot lapu. Tā nav panaceja, tomēr tas ir ļoti ērts veids, kā atšķirt dažādas funkcionalitātes saites.

Jebkurā gadījumā, būtiskākā lieta, kas būtu vienmēr jāievēro: saitēm tekstā vienmēr ir jābūt marķētām ar pasvītrojumu. Tas nav nedz manis izdomāts, nedz arī kaut kā pieņemts, tā vienkārši ir kopš brīža, kad parādījās pirmais grafiskais interneta pārlūks. Un ir absolūti vienalga, vai tiek mainīta saites pamatkrāsa, vai tiek noteiktas speciālas krāsas saitei gadījumā, ja mainās tās stāvoklis (aktīva, apmeklēta, u.c.). Galvenais, lai tekstā būtu skaidri redzams, ka kaut kāda daļa tiek marķēta ar saiti.

No vienas puses tas varētu šķist ierobežojoši — dizaina lidojumi tagad neļaus izplesties. Tomēr tā nebūt nav. Vēl joprojām jāatceras, ka es runāju tikai un vienīgi par teksta noformējumu. Atstājiet savus dizaina lidojumus bildēm ar saitēm, navigācijas elementiem, utt. Vēl joprojām ir iespēja mainīt saitēm krāsu, garnitūru, burtu lielumu, u.c. Bet tekstā skaidri norādiet, kur ir saite, to pasvītrojot.

Tekstu saitēšanas loģika

Pietiks ievadrunu. Pievērsīsimies svarīgākajam un sāpīgākajam jautājumam, kuru vēlējos apskatīt šajā rakstā — pareizai tekstu saitēšanai.

1. Ar saiti ir jāmarķē teksta daļa, kas saturiski atspoguļo vai norāda uz to saturu, ko redzēsim, sekojot šai saitei. Jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, tā vietā, lai lietotu «šeit», «lasīt tālāk» un tamlīdzīgus apzīmējumus, kurus marķē ar saiti, jāmarķē ir teksts, kas norāda uz to, kas patiesībā būs pēc šīs saites atrodams. Būtiskākais, kas tiek iegūts šādā gadījumā — kontekstuāli lasītājam ir absolūta skaidrība par to, kas notiek, nospiežot uz saites. Nav mazsvarīgi arī tas, ka teksts tiek atbrīvots no nevajadzīgas drazas.

Salīdzinājumam. Ir daži lifti, kuros iekāpjot un nospiežot pogu ar stāva numuru, uz kuru gribam nokļūt, ir jānospiež arī durvju aizvēršanas poga. Cilvēki, kas šo liftu ikdienā nelieto, vienmēr patērēs laiku, līdz apzināsies, ka ir nepieciešams kaut ko vēl izdarīt, lai lifts sāktu kustēties. Jo lielākai daļai cilvēku, kas ir pārvietojušies ar liftu, šķiet pašsaprotami, ka pietiek vien norādīt iekārtai ceļu (stāvu), bet pārējo tā veiks pati (aizvērs durvis, ieslēgs motoru, pārbīdīs kabīni uz nepieciešamo augstumu, izslēgs motoru, atvērs durvis).

2. Jāiesaitē ir tikai norādošais teksts. Pieturzīmes, pēdiņas, iekavas, atstarpes, numerācija u.c. ir jāatstāj ārpus saites. Varētu šķist, ka šis punkts nav būtisks. Tomēr paraudzīsimies no citas puses. Ja mēs iesaitējam kādu rakstu, tad bieži vien mēs minam šī raksta nosaukumu. Piemēram, «Nils Ušakovs rupji lamājās Domes sēdē (video)». Pēdiņas, kas parādās šajā piemērā, lai stilistiski pareizi noformētu teikumu, nav bloga Pods.lv raksta daļa, tātad tās tieši neattiecās uz saturu, kas seko, nospiežot uz saites. Līdzīgi ir arī gadījumos, kad veidojam teikumu, un gribam iesaitēt šī teikuma daļu — punkts vai komats, kas ir teikuma daļa, nav saitējamā satura daļa, bet teikuma konstrukcijas daļa.

3. Ir jāmeklē veidi, kā uzbūvēt teikumus tā, lai iesaitēts nav tikai viens vārds, simbolu kopa vai atsevišķs simbols (ar izņēmumiem). Piemērs, kā nedarīt un kā darīt.

Kā nedarīt: «Diena.lv rakstā Trattoria del popolo (traktieris tautai) ļoti izteiksmīgi pastāsta par jauko iestādījumu Jāņa ielā 8.».
Kā darīt: «Diena.lv rakstā Trattoria del popolo (traktieris tautai) ļoti izteiksmīgi pastāsta par jauko iestādījumu Jāņa ielā 8.».

Var būt izņēmumi. Piemēram, ja mēs ar saiti norādām uz atsauci rakstā beigās, tekstā minot tikai atsauces numuru, ja mēs norādām uz komentāriem (tad iesaitēts, visticamāk, būs vienkārši skaitlis ar komentāru skaitu), ja mēs norādām uz informācijas avota mājaslapu, nenorādot precīzi informācijas tiešo saiti (piemēram, «Kaut kad sen Klab.lv dziļumos biju uzdūries interesantai informācijai par orangutangiem.»). Šis izņēmums tikpat labi var attiekties arī uz lietotāja vārdu sociālā tīklā (piemēram, grupas nosaukumu, kura nomarķēta ar saiti uz MySpace.com lapu, tvitera lietotāja vārds, utml.).

4. Tekstā nekad nedrīkst atrasties vairākas saites viena blakus otrai, neatstājot pa vidu vismaz dažus nemarķētus simbolus vai vārdus. Ja jums vienā teikumā visi vārdi ir iesaitēti, bet puse teikuma norāda uz vienu saiti, bet otra — uz citu, tad vizuāli to neviens nepamanīs. Vienīgais reālais piemērs, kādā es iedomājos saišu blakusesamību pieļaut, ir gadījumos, ja tās vizuāli kardināli atšķiras (piemēram, raksta virsraksts un blakus esošais komentāru skaits) vai kontekstuāli ir skaidrs, kā tiek būvēta saitēšana (piemēram, atslēgvārdu rinda pēc raksta, tagu mākonis).

Daži kļūdu piemēri no Latvijas lapām ar maniem komentāriem.

Cita Diena, saišu lietošana.
Cita Diena, saišu lietošana.

Neatkarīgo No laikraksta Diena aizgājušo žurnālistu portālā Cita Diena Anita Brauna publicēja rakstu «Vai jauni Latvenergo “trīs miljoni”?», kurā bija arī saite uz izdevuma EnergoForums 2009. gada 4. numura elektronisko versiju. Saite, kas norādīta tekstā, ir aplami veidota, jo no teksta, kas marķēts ar saiti var saprast, ka nonāksim izdevuma EnergoForums mājaslapā, nevis atvērsim konkrēto izdevuma numuru.

Šajā gadījumā es piedāvātu divus variantus, kā izlabot kļūdu:
1) Vienkāršākais. Iekavās pēc teikumā esošā vārda «EnergoForums» iekavās ielikt atsauci (kā veidot un noformēt atsauces piemērus var meklēt, piemēram, biznesa augstskolas Turība Darbu izstrādes un noformēšanas noteikumu 6. punktā).
2) Ievietot tekstā pilnu nosaukumu, ko arī marķēt ar saiti uz doto izdevumu (piemēram, šādi: «(..) kad izdevuma EnergoForums 2009. gada 4. numurā viņš ieraudzīja (..)»).

Valdis Iljuconoks. Saišu lietošana.
Valdis Iljuconoks. Saišu lietošana.

Valdis Iljuconoks rakstā «Lietotāju grupai var sekot tvīterī :)» ir pielietojis īpaši Latvijas interneta videi īpaši raksturīgu kļūdu — tā vietā, lai skaidri iesaitētu tekstu, kas norāda uz Latvijas Microsoft .NET tehnoloģiju grupas notikumu un svarīgāko jaunumu sarakstu, viņš ir iesaitējis vārdu «šeit», piedevām vēl saitei nav pasvītrojuma marķējuma. Labi vēl, ka tā ir vismaz kaut kādā veidā izcelta attiecībā pret pārējo tekstu. Domāju, ka nav grūti iedomāties, kā šo saitēšanas kļūdu būtu jālabo.

Ed-kam-po. Saišu lietošana.
Ed-kam-po. Saišu lietošana.

Ed-kam-Po blogā stāsta par Kaspara Kambalas traģēdiju un tās atspoguļojumu portālā Apollo.lv. Gadījumā, ja viņš būtu atsaucies uz portālu kā tādu, un saite būtu gramatiski noformēta ar pasvītrojumu, tad problēmu nebūtu. Tomēr šajā rakstā saite ir ielikta uz konkrētu rakstu Apollo.lv, kas nav nekādi saprotams, vizuāli novērtējot sniegto informāciju.

Kaut gan problēmu varēja novēst ārkārtīgi vienkārši: «Kā vēsta ziņu portāls apollo.lv šā gada 5.decembrī ir mirusi Kaspara Kambalas 5 mēnešus vecā meitiņa Mikela Anna Marija. Izsaku līdzjūtību vecākiem.».

Post scriptum.

Kaut gan arī es bieži vien slinkoju, nepiedomājot pie veida, kā norādu saites, tomēr pēdējā laikā cenšos to darīt arvien godprātīgāk. Ja es jūs nespēju pārliecināt par saprotamu saišu pielietošanu līdz pat raksta beigām, tad minēšu vēl vienu piemēru. Es savas Nokia E51 es ikdienā diezgan daudz patērēju interneta satura un turu Opera Mini visu laiku ieslēgtu pilna ekrāna režīmā. Līdz ar to, atšķirībā no parastās darbošanās, kad interneta pārlūka statusa joslā, uzbraucot uz kādas saites, ir iespēja ieraudzīt, uz kurieni tā vedīs, man nav ne mazākās nojausmas, kas notiks, ja es uz saites nospiedīšu (atvērsies video, noskanēs mp3, ielādēsies cita lapa, utt.).

Būšu ļoti priecīgs, ja jūs komentāros minēsiet arī vēl kādus citus piemērus vai ieteikumus saišu marķēšanai, lai varam manu rakstu papildināt.

Skatāmais bonuss tiem, kas visu izlasīja (es domāju, ka šīs bildes avotu daudzi zina). Ievērojiet lūdzu to, ka man šajā gadījumā ir absolūti nospļauties uz kopsummā uzjautrinošo teksta krāsu, lielumu, treknumu un fontu lietošanas raibumu. Kas ir būtiski — redzamajā lapas ekrānšāviņā ir tikai trīs vietas, kas ir marķētas ar saitēm. Uzminiet, kuras?

Tekstu saitēšanas piemērs no kāda torrentu trekera.
Tekstu saitēšanas piemērs no kāda torrentu trekera.

Rokdarbi #17. Kā salīdzināt lielu ar mazu

Informācijas uztveramība un ātra sagremošana ir viens no svarīgākajiem principiem, kas ir jāsaprot dizainerim. Boring.

Lai salīdzinātu informācijas vienības, bieži vien nepietiek ar smadzenēs iezombētiem līdzekļiem. Visbiežāk ar to mēs saskārsimies brīžos, kad saviem teksta blāķiem vēlēsimies pievienot saprātīga apjoma atslodzi. Avīzēs komentāru lapās (kur pārsvarā ir tikai tekstuālā informācija) visbiežāk mēs redzēsim ielauztu citātu no teksta, autora fotogrāfiju vai karikatūru. Elektroniskajā vidē šādi risinājumi tiek veikti divējādi: 1. iemetam reklāmas laukumu; 2. iemetam vairāk vai mazāk sakarīgu grafiskās informācijas apjomu (foto, grafikas, ilustrācijas, video, utt.).

Uz domu par šo ierakstu mani pamudināja Kristapa raksts par torentu trekera Mininova pāreju uz 100% legālu torentu uzturēšanu uz saviem serveriem.

Kristapa grafika pie raksta par Mininova trekeri.
Kristapa grafika pie raksta par Mininova trekeri.

Teorētiski, uz kopējā informācijas apjoma, ko Kristaps rakstā ir devis, šī grafika būtu pat apsveicama, jo slinkajam lasītājam būtu iespēja vismaz virspusēji saprast, par ko rakstā ir runa. Tomēr tas, kas mani pašu pamudināja šo grafiku papētīt vairāk, ir tās bezjēdzība gadījumā, kad es vēlētos precīzāk saprast notikuma būtību — pēc redzamās informācijas varētu saprast, ka Mininova trekerī 2009. gada 26. novembrī vairāk neviena torenta nav.

Iedziļināsimies jautājuma būtībā. Tātad, mums ir jāattēlo vizuāli viegli uztveramā veidā informācijas vienību skaita izmaiņa, par pamatu ņemot datus divos datumos vienā gadā. Dodamies uz Mininova oficiālo statistiku un skatamies, ko varam iegūt no tās uz doto mirkli.

Trekera Mininova statistika uz 8. decembri.
Trekera Mininova statistika uz 8. decembri.

Aha! Tas jau ir kaut kas vērtīgāks — varam ne tikai ieraudzīt straujo torentu skaita kritumu laikaposmā starp 24. novembri un 1. decembri aptuvenos miljonos, bet salīdzināt torentu daudzuma un meklēšanas vaicājumu attiecību, kam seko lejuplādēto torentu skaits šajā laika posmā. Bez šaubām, mēs vēl joprojām netiekam pie precīziem datiem un torentu skaits pēc trekera īpašnieku novembra nogales lēmuma mums ir «kaut kur zem divnieka bet virs nulles». Tātad, jautājums par to, cik tad daudz torentu šobrīd ir trekerī mums paliek neatbildēts (toties citā šķēlumā mums šīs grafikas ir sniegušas atbildes uz daudziem citiem jautājumiem). Vēl ir jāņem vērā arī fakts, ka Kristaps informāciju publicēja 27. novembrī, kas ir dienu pēc pārmaiņām, tāpēc tik daudz analītisku spriedumu uz to brīdi nebija iespējami.

Nāksies atgriezties izejas pozīcijā. Kā salīdzināt un vizuāli vienkārši, uztverami parādīt esošos datus?

Ārkārtīgi kolosālus vizuālos elementus mēs varam iegūt, lapojot praktiski jebkuru ar astronomiju saistītu resursu. Piemēram, šī kolosālā vizualizācija, kas parāda Zemes un Mēness savstarpējās proporcijas un attālumu starp planētu un tās pavadoni.

Wikipedia. Zemes un Mēness savstarpējās proporcijas.
Wikipedia. Zemes un Mēness savstarpējās proporcijas.

Šajā grafikā vairs nav būtiski saprast, precīzi cik liela ir Zeme un cik mazs Mēness vai arī tas, cik liels attālums precīzi ir starp abiem ķermeņiem — vizuāli mēs to uztveram pietiekami saprotamā veidā. Tomēr precizitātes pēc, grafikas autors ir pierakstījis klāt: «The Earth and the Moon to scale. One pixel equals 100 km». Ko gan vēl varētu vēlēties?

Ja mēs to reducējam uz mūsu problēmu, tad ko līdzīgu varētu parādīt sekojoši.

Mininova pieejamo torrentu izmaiņas 2009. gadā. 1. piemērs.
Mininova pieejamo torrentu izmaiņas 2009. gadā. 1. piemērs.

Šajā brīdī der atcerēties, ka jebkura stabiņu, bumbuļu, utt. grafika reāli reprezentē konkrētas skaitliskās vērtības aizpildīto laukumu divās dimensijās, mērogā vai bez tā. Respektīvi, ja mēs redzam divus šādus bumbuļus, tad lielajā bumbulī teorētiski ir tieši 1316806 pikseļu, bet mazajā — 8859 pikseļu, kas attēloti mērogā. Vizualizācija kļūst prātīgāka, jo atšķirība torentu skaitā 24. un 26. novembrī tiek parādīta. Tomēr proporcijās 26. novembra bumbulis mums izskatās pēc punkta un šajā mērogā neļauj uztvert informāciju precīzi.

Atgriežamies pie astronomijas un izmēģinām jaunu variantu.

Mininova pieejamo torentu izmaiņas 2009. gadā. 2. piemērs.
Mininova pieejamo torentu izmaiņas 2009. gadā. 2. piemērs.

Esam tikuši daudz tālāk. Tagad mums ir kaut cik skaidra attiecību proporcija un mēs jau varam izdarīt secinājumus vizuāli uztveramā veidā.

Tomēr arī šis vizualizācijas variants nav līdz galam pietiekams. Iemesls ir gaužām vienkāršs — mums ir tikai divi skaitļi, kurus mēs vēlamies salīdzināt un mēs no šiem skaitļiem tagad mēģinām «izpūst burbuli».

Es domāju, ka arī tev ir kļuvis skaidrs, mans mīļais lasītāj, kā es šo rakstu mēģinu noslēgt.

Mininova pieejamo torentu izmaiņas 2009. gadā. 3. piemērs.
Mininova pieejamo torentu izmaiņas 2009. gadā. 3. piemērs.

Bieži vien (patiesību sakot, pārāk bieži) cilvēki aizmirst, ka arī skaitļu pierakstam pašam par sevi ir dimensijas — jo vairāk simbolu ir skaitlī, jo lielāka ir tā absolūtā vērtība. Līdz ar to pat gadījumā, ja mums ir jāsalīdzina vairāk kā divi skaitļi, šī metode nebūt nav tā sliktākā. Bez šaubām, to var arī nedaudz izkrāšņot (kas gan man ne visai patīk konkrēti šajā gadījumā, bet citkārt var izrādīties kā noderīgs piemērs).

Mininova pieejamo torentu izmaiņas 2009. gadā. 3. piemēra otrā versija.
Mininova pieejamo torentu izmaiņas 2009. gadā. 3. piemēra otrā versija.

Kā redzams, mēs esam atstājuši skaitļus kā dimensiju rādītājus, toties tīri dekoratīvi esam pievienojuši laika skalu.

Lūk, vēl viens piemērs par skaitļu izmantošanu dimensiju attēlojumam. Šoreiz ar mājaslapas apmeklējuma statistiku par laikaposmu, kurā būtiski pieauga vidējais apmeklējums.

Mājaslapas apmeklējuma statistikas vizualizācijas piemērs.
Mājaslapas apmeklējuma statistikas vizualizācijas piemērs.

Vēl tikai divas piebildes.

Vienmēr miniet grafikās savu datu avotus vai vismaz atsaucieties uz kaut ko tekstā (piemēram, ja šajās grafikās informācija nav patiesa, tad mani neviens nenospļaudīs ar sempenēm, toties Kristaps un Google cietīs no sirds).

Šis nav pret tevi naidu un necieņu kurinošs raksts, tikai ļoti veiksmīgs piemērs, kā noformulēt manu domu. Bučas tev, Kristap!

Par valūtas kursiem un to attēlošanu

Pavisam netīšām uzdūros Pāvela Amosova portfolio, kur kā pēdējais darbs bija ievietots Parex valūtas kursu termināļa interfeisa dizains. Mani uzreiz samulsināja tas, ka nespēju normāli izsekot līdzi šai tabulai tāpēc, kā attālums starp kolonnām ir lielāks, nekā attālums starp rindām, līdz ar to pirmās kolonnas ierakstu ir grūti vizuāli sasaistīt ar pēdējās kolonnas ierakstu.

Parex rates terminal original
Parex rates terminal original

Uztaisīju pavisam nelielu pārbūvi bildei, lai paskatītos, kā tad tā izskatās:

Pērk un pārdod tabula jaunā paskatā
Pērk un pārdod tabula jaunā paskatā

Manā skatījumā šāds izvietojums ir daudz praktiskāks un vienkāršāk uztverams, turklāt izmaiņas dizainā ir samērā niecīgas. Turklāt, lai visu vēl sarežģītu vairāk (bet atvieglotu lietotāja ikdienu), es uzskatu, ka pavisam vienkārši būtu arī daži citi uzlabojumi, piemēram:

1) lietot tikai monospace tipa garnitūras, lai salīdzinājums starp dažādiem skaitļiem būtu praktiskāks

2) pievienot klāt informāciju par izmaiņām, teiksim, pēdējās diennakts laikā (atzīmējot to ar procentuālo izmaiņu un krāsu kodējumu: sarkanais — ja izmaiņas ir negatīvas, zaļais — ja izmaiņas ir pozitīvas).

Vēl dažas bildes for inspiration to tā, kā citur ir redzams vai tiek lietots valūtas kursu attēlojums.

Currency exhange rate http://www.forexinspire.com
Currency exhange rate http://www.forexinspire.com

Foto no forexinspire.com.

Currency exchange Ukraine http://www.photosight.ru
Currency exchange Ukraine http://www.photosight.ru

Foto no photosight.ru.

currency exchange rates bulgaria http://www.kapitan.ru
currency exchange rates bulgaria http://www.kapitan.ru

Foto no kapitan.ru.

Rates change one color led http://top-desktop.ru
Rates change one color led http://top-desktop.ru

Foto no top-desktop.ru.

Par navigāciju starp dažādiem elementiem weblapās

Es netaisos iedziļināties navigācijas tehnoloģijās vai arī vizuālās prezentācijas loģikā un metodēs. Šoreiz man daudz vairāk šķiet aktuāli apskatīt navigācijas izveidi kā tādu un tās atspoguļojumu dažādos variantos tīri no saturiskā viedokļa.

Tā kā informācijas apjomi pieaug ne tikai internetā kopsummā, bet arī katrā atsevišķā resursā, ātrāk vai vēlāk nāksies sadalīt visu informāciju lapās, lai tā būtu vieglāk atrodama un nebūtu jāielādē uzreiz viss saturs.

Tipiskākais variants ir navigācijas slejas izveide, kuras pamatā ir dalīšana kategorijās. Kategorizēšana, savukārt, ir katra resursa īpatnība. Ziņu portāls, piemēram, visticamāk kategorizēs navigāciju balstoties uz ziņu tematiem. Kāds IT speciālists, kas publicē informāciju par dažādiem saviem atklājumiem, varētu izvēlēties kategorizēšanu pēc IT sfēras (programmēšanas valodas, operētājsistēmas, utml.). Kategorizācijas trūkumi ir vairāki:

  1. Brīdī, kad katrā no kategorijām parādās pārāk daudz atsevišķu ierakstu, atkal ir grūti atrast nepieciešamo. Šai gadījumā kā risinājums varētu būt katras kategorijas sadalīšana apakškategorijās, ja tas ir iespējams (piemēram, Latvijas ziņas — Sports), tomēr arī tādā gadījumā noteikti radīsies diskomforts it īpaši ziņu portālos, staigājot pa dažādām kategorijām un zaudējot kontroli pār to, vai apskatāmā informācija vispār ir aktuāla vai arī jau zaudējusi savu nozīmi.
  2. Kategorijas var būt pārāk daudz un tad lietotājam būs grūti tajās orientēties. Šeit pat atzīmēšu arī trešo trūkumu — bieži vien kategorijas var būt ļoti neskaidras gan pēc savas būtības (nav iespējams saprast, kas konkrētajā kategorijā atrodas), gan pēc loģikas (piemēram, ir kategorija Kultūras ziņas un blakus atrodama subkategorija Latvija — Kultūras ziņas), radot diskomfortu lietotājā.

Salīdzinoši jauns priekš IT, bet jau ļoti sen lietots citās sfērās ir dalījums pēc atslēgvārdiem (zināms arī kā tagu lietošana). Piedevām, atslēgvārdi var būt ne tikai reāli vārdi, bet, piemēram, arī krāsu kodējums. Lielākais šāda navigācijas varianta trūkums parādās līdz ar atslēgvārdu mākoņa izaugšanu. Kad jums lapā jau būs tuvu 1000 dažādu atslēgvārdu, tajos būs ļoti grūti orientēties un vispār kaut ko atrast. Kā viens no variantiem, lai samazinātu šādu neskaidrību, ir atslēgvārdu dalījums kategorijās, bet iespējams arī grupēt atslēgvārdus pēc noteiktas loģikas (piemēram, atslēgvārdus Adobe, Microsoft, IBM apvienot un atslēgvārdu mākonī rādīt tikai vienu — IT kompānijas). Patiesībā būtiskākais trūkums šajā gadījumā būs neviennozīmība, jo uz vienu ierakstu var attiekties desmitiem atslēgvārdu, toties parādās daudz praktiskākas iespējas limitēt nepieciešamās informācijas meklēšanas laiku (pie nosacījuma, ja starp atslēgvārdiem ir tāds, kas interesē tieši jūs).

Lai saprastu, kāpēc es teicu, ka dalījums pēc atslēgvārdiem ir ļoti sen lietots citās sfērās. Viszināmākais piemērs ir vārdnīcās, kurās atslēgvārds ir vārda sākumburts. Cits piemērs, ar apgrieztā atslēgvārdu lietošanu ir bībelē. Šai gadījumā ir sākotnējā kategorizācija grāmatās (psalmos, sauciet kā gribiet) un tālāka secīga katras rindkopas numerācija. Tādējādi saīsināts konkrētās bībeles daļas nosaukums kopā ar rindkopas numuru veido atslēgvārdu, pēc kura var atrast konkrēto ierakstu un bībeli var pārdrukāt uz dažādiem formātiem, valodām, bet atslēgvārds paliks vienots visos variantos.

Vēl viens variants ir ievietot visu informāciju vienā vai vairākās dimensijās. Piemēram, iespēja atlasīt visus ierakstus noteiktā laika periodā. Papildus var parādīties vēl viena dimensija, piemēram, atlasīt tikai tos rakstus, kurus ir izlasījuši vairāk par 5000 cilvēku. Arī šai navigācijas metodei ir savi trūkumi, tomēr izmantojot pietiekami atraktīvas vizualizācijas metodes, ir iespējams panākt labu rezultātu.

Šīs nav visas iespējamās metodes, tomēr ceru, ka būs radies priekšstats par vienkāršoto navigācijas izveidi lielākam informācijas daudzumam. Galvenais, ko ir nepieciešams atcerēties — visas šīs navigācijas iespējas ir un bieži vien pat nepieciešams kombinēt, lai atvieglotu informācijas meklēšanu.

Tiktāl mums ir skaidrs, kā informāciju sadalīt mazākos informācijas daudzumos, lai atvieglotu navigāciju lapās. Bet seko nākamā problēma — pat gadījumā, ja mēs esam sadalījuši informāciju mazākos apgabalos, katrs no šiem apgabaliem tik un tā var būt ārkārtīgi liels. Piemēram, ieraksti šajā blogā kategorijā Burti. Līdz ar to rodas nepieciešamība sadalīt arī tos, bet nu jau vairs nav iespēja smalkāk dalīt, teiksim, pēc atslēgvārdiem vai subkategorijām, jo lietotāju interesē apskatīt tieši visus ierakstus, kas attiecās uz kategoriju Burti. Ko darīt šādā gadījumā? Jāizmanto metode, kurai jau ir iesoļojusi otrajā tūkstošgadē — dalīšana lapās.

Tomēr arī te viss nav tik vienkārši, kā tas varētu šķist. Piemēram, manā blogā risinājums, kura autors ir DIY Themes, ir saites «Vecāki ieraksti» un «Jaunāki ieraksti», bet papildus paskaidrojumiem. Teorētiski, tas būtu ļoti labs variants pārskatāmā navigācijā (piemēram, pogas, kas ļauj sarakstā apskatīties vecākus vai jaunākus ierakstus, kā tas ir realizēts praktiski visās e–pasta programmās vai RSS lasītājos), bet ir bezcerīgi nesaprotams, lietojot to šajā kontekstā. Nav skaidrs ne vien tas, cik ieraksti vēl varētu būt, bet, ilgi pārlapojot rezultātus, saprast to, kurā lapā atrodies.

Cits variants ir navigācija, norādot konkrētās lapas, kā tas ir realizēts, piemēram, Google meklētāja rezultātu lapās. Tomēr arī šeit ir ne viss tik vienkārši, kā šķiet. Tagad ir skaidrs, kurā lapā mēs atrodamies, bet nav skaidrs, cik tad tādu lapu kopsummā ir (pamēģiniet, piemēram, pameklēt «hokejs uz lielā ekrāna» un pateikt, cik ir rezultātu lapas).

Tapēc daudz prātīgāka šķiet dalīšana lapās, norādot, kas tad šajās lapās ir atrodams, tādējādi piesaistot šķirkļus katrai lapai. Šis ir ļoti būtisks moments, jo mums ir parādījušies atsevišķas lapas norādoši šķirkļi, kas arī ir šī raksta mērķis.

———

Tālākais teksts ir manas pāris nedēļu pārdomas par navigāciju veidiem, kas lielākajai daļai lasītāju var šķist arī absolūtākie murgi, tāpēc, ja esat pietiekami pabarojušies informatīvi no tā, kas bija rakstīts pirms tam, tālāko varat arī nelasīt.

———

Tātad, paliksim pie «hokeja uz lielā ekrāna». Lai parādītu rezultātus efektīvāk, kā arī, kas ir ļoti ļoti būtiski, rastu iespēju saglabāt tieši konkrēto rezultātu lapu (atcerēsimies, ka visi dati ir dinamiski, tai skaitā arī meklēšanas rezultāti), mums ir nepieciešams izveidot konkrētāku meklēšanas rezultātu attēlojumu. Uzskaitīsim visus šobrīd pielietotos navigācijas dalījumus, pieņemot, ka šie meklēšanas rezultāti mums ir kā navigācija cauri visam tīmeklim:

  1. atslēgvārds («hokejs uz lielā ekrāna»)
  2. rezultātu šķirošana pēc prioritātes (Google Page Rank algoritms)
  3. sašķiroto rezultātu sadalījums lapās (elementāra saskaldīšana lapās, katrā lapā — 10 rezultāti)

Tagad vajadzētu esošajam informācijas dalījumam pievienot šķirkļus. Skaidrs, ka pirmais dalījums, t.i. — no visa interneta atlasīt tikai informāciju ar attiecīgo atslēgvārdu —, mums papildus nav jāapstrādā. Tā kā Google Page Rank ir mainīgs šķirošanas veids, tad rezultāti būtu primāri jāšķiro pēc kāda cita parametra, pretējā gadījumā mums nav iespējas saglabāt konkrētu rezultātu lapu. Konkrētajā gadījumā loģiska šķiet kārtošana pēc datuma augošā secībā. Tādējādi mums pirmie parādīsies vecāki rezultāti un, tikai pēc tam, jaunāki, jo ir diezgan maza iespējamība, ka Google pēc kāda laika atradīs un noindeksēs vēl daudz lapu ar tādiem pašiem atslēgvārdiem, izjaucot mūsu attēloto rezultātu stabilitāti.

Kad kārtojums pēc laika jau ir veikts, mēs katru lapu varam rādīt nevis ar lapas numuru, bet gan ar šķirkli, kas apzīmētu konkrēto laika periodu, proporcionāli sadalot meklēšanas rezultātus lapās nevis piesaistot datumu skaitam, bet gan otrādāk — piesaistot skaitu datumam. Vienkāršoti izsakoties, mums var būt meklēšanas rezultātu lapa, kuras šķirklis būs «1999. gads – 2001. gads», bet var būt lapa, kuras šķirklis būs «2009. gada 10. janvāris – 2009. gada 11. janvāris», tai pat laikā abās lapās būs vienāds skaits ar rezultātiem. Vienkārši periodā no 1999. gada līdz 2001. gadam indeksētajās lapās attiecīgais atslēgvārds ir tikpat bieži sastopams, cik vienas dienas laikā 2009. gada janvārī publicētajās lapās. Vienīgi uztveres komplicētība, kas ir saistīta ar cilvēka īpatnību uztvert laiku kā proporcionālu skalu, radīs mulsumu.

Otrs variants ir tos pašus rezultātus attēlot, bet navigācijas lapu numerācijas vietā rādīt rezultātu skaita numerāciju: 1–10, 11–20, utt. Tomēr arī šajā gadījumā būs problēmas, ja rezultāti ir, piemēram, vairāki tūkstoši. Operējot ar lielu apzīmējumu masīvu var rasties nepārprotama vēlme šos rezultātus reducēt. Viens no variantiem ir virknes diapazona izraušana, piemēram, rādot tikai pirmās desmit lapas, tad ieliekot trīspunkti un tad, pēdējās lapas rezultātus. Ir skaidrs gan tas, cik kopā ir rezultātu, gan tas, ka lapas ir vairāk, nekā tiek parādīts konkrētajā brīdī. Tai pat laikā ir ierobežota navigācija no viena diapazona uz kādu citu, ja tas ir apslēpts. Bet arī šajā gadījumā ir risinājums. Piemēram, izmantojot slīdošo rindu, kā tas ir Paginator 3000 variantā.

Bez tam, var izmantot arī papildus atslēgvārdu navigāciju. Bet tas ir iespējams tikai gadījumā, ja visiem meklēšanas rezultātiem ir vismaz 10 reizes vairāk dažādu atslēgvārdu attiecībā pret kopējo meklēšanas rezultātu skaitu, pretējā gadījumā šai metodei nav funkcionāla jēga. Praktiski šī metode izpaudīsies līdzīgi, kā variantā ar rezultātu skaita numerāciju, tikai numerācijas vietā būs atslēgvārdi, līdzīgi, kā tas ir skaidrojošās vārdnīcās — ir primārā navigācija, izmantojot atslēgvārdus (alfabēta burtus) un papildus navigācija, izmantojot vārdu pirmos burtus.

Turpinājums sekos.

P.S. Sumināts svētkos, Iļjič!

Par grāmatu vākiem un konkursu «Zelta ābele 2008»

Kad ap 2000. gadu sāku tā aktīvāk ārpus Latvijas doties, ik reizi siekalojos gad grāmatu stendiem lidostās un stacijās. Un, jo tālāk es devos Eiropā, jo vairāk es laika varēju pavadīt pie šiem stendiem. Dažas noveles, kuras Londonas lidostā tirgoja par vienu mārciņu gabalā, es pat galu galā iegādājos. Es biju absolūti nespējīgs turēties pretim lieliskajiem dizaineru darbiem. Grāmatu vāki tā vien kliedza: «Nopērc mani!» Un pāršķirstot tikai pirmās lapas, ar ieinteresēta bērna acīm vēroju apbrīnojami veiksmīgo teksta salikuma izvēli.

Kaut kad tad arī Globusā pie universālveikala Centrs sāka parādīties kaut cik skatāma ārzemju izdevumu kolekcija, tomēr cenas šķita tik ārprātīgas, ka vairāk par kafijas malkošanu un šķirstīšanu turpat veikalā es nebiju ticis. Toties grāmatu izstādēs gan tās cenas jau tika laistas zemāk, parādījās iespēja šo to arī iegādāties.

Šobrīd 90% grāmatu es pērku Amazon, atstājot pavisam maziņu daļu savu finansiālo resursu tepat Latvijā esošajiem izdevējiem. Un varbūt pat ne tik daudz tāpēc, ka Latvijā būtu gaužām maz labu grāmatu izdots, bet gan vairāk tāpēc, ka bieži vien patiešām vērtīgs materiāls ir ticis sačakarēts kādā no ražošanas posmiem — slikti iztulkots, teksta redaktors bijis neuzmanīgs, pārāk ietaupīts uz ilustrāciju rēķina, neadekvāts grāmatas formāts vai papīra izvēle, utt.

Citkārt nekas cits šā vai tā neatliek un katru gadu jau par tradīciju ir kļuvusi pašmāju grāmatu konkursa Zelta ābele darbu izpēte (bieži vien gan tikai iespēju robežās, jo pie visiem izdevumiem pat nesanāk tikt klāt). Jocīgi tas, ka es tā arī neatradu internetā nekur sakarīgāku aprakstu, kā Delfi.lv publiskajā labāko darbu vērtēšanas lapā. No izdotajām visas īpaši negribu komentēt, jo distancēti izturos pret pāris kategorijām un lielu daļu vēl nemaz neesmu izskatījis, bet noteikti iesaku Frondas izdoto «Plakāts Latvijā», kas, aršķirībā no otras skaistās grāmatas (Jāņa Rozes izdotā «Viena diena Latvijā») ir saturiski daudz vērtīgāka un nebūs no tām, kas pēc pirmās izšķirstīšanas sāks putēt grāmatplauktā vairākus desmitus gadu. Noteikti gribu apskatīties arī Jāņa sētas pārizdoto «Lielo pasaules atlantu», par kuru noteikti pēc tam vēl man būs kas sakāms šī bloga rokdarbu sērijā.

Citkārt silti iesaku ievērtēt šos lieliskos ārzemju grāmatu vāku dizaina arhīvus (jā, tagad, atšķirībā no 2000. gada, nav jāmaksā viena mārciņa, lai varētu mājās pablisināties uz burvīgiem darbiem).

An Archieve of Book Cover Designs and Designers
The Casual Optimist
The Book Design Review
Book Covers Anonymous
Covers
Faceout Books
Judge a Book…
Tal Designz
The Penguin Blog
Peter Mendelsund’s Jacket Mechanical
Readerville Most Coveted Covers
Old-Timey Paperbacks
War of the Worlds cover archive
The Pelican Project
Joe Kral’s Penguin Collection

Šos jūs varēsiet šķirstīt līdz nemaņai. Es tikai iemetīšu divus darbus, kas man ļoti iepatikās no pirmā resursa (tur arī atradu saites uz pārējiem).

Religion Explained cover
Religion Explained cover

«Religion Explained»

The Work of Art in the Age of Mechanical Reproduction cover
The Work of Art in the Age of Mechanical Reproduction cover

«The Work of Art in the Age of Mechanical Reproduction»

Leta Video lapa un tās lietošana

Atkal jau mēģināju iebraukt augstajās tehnoloģijās, bakstoties gar Twitter (vēl joprojām nesaprotu, kas tur jādara, lai gan e–pastu, gan tālruņa numuru tiešām verificētu). Nonācu līdz TomsLV ierakstam par Leta Video kārtējo sižetu par AKKA/LAA. Iegāju Leta Video mājaslapā, lai to noskatītos un nodomāju: «Cik labi, ka ikdienā man šī lapa nav jālieto». Vai pavisam nedaudz, nu tiešām, mazdrusciņ kaut vai nevarēja piestrādāt. Kaut vai lūk šitik (10 minūtes iekš Photoshop, izmantojot lapas ekrānšāviņu un vecās mapēs atrasto logo).

Leta Video mājaslapa - neliels rimeiks
Leta Video mājaslapa - neliels rimeiks

Es nesaku, ka šis ir izcili, bet toties pārskatāmi. Un acis veras uz video, nevis uz galveni. Jo video tik tiešām ar katru dienu kļūst arvien labāki un labāki!

Rokdarbi #16. Signāla un trokšņa attiecība (Signal-to-Noise ratio)

Es jau pirms tam esmu rakstījis nedaudz par vienu no dizaina aksiomām — signāla un trokšņa attiecību (Labojam grafikus, Labojam skaidrojošās kartes, Sakārtojam drukas iekārtas shēmu). Lai neviens nekad nekļūdītos, šim ierakstam pēc būtības nav nekāda sakara ar elektronikas teoriju vai līdzīgām fizikas atvasēm. Gribētu koncentrēti vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma, lai izskaidrotu to no vairākiem aspektiem.

Piebilde pēc raksta tapšanas: tā kā mana koncentrētā valoda sanāca ne pārāk koncentrēta, tad pilnā versija tomēr ir apgriezta un pieejama lasīšanai tikai atverot visu rakstu. Savādāk baigi daudz jāskrollējās būs, lai citus rakstus ieraudzītu, hi hi.

Continue reading “Rokdarbi #16. Signāla un trokšņa attiecība (Signal-to-Noise ratio)”

Rokdarbi#15. Taisam grafikas Adobe Illustrator.

Mani vienmēr ir fascinējuši mūsu pasaules viedie prāti, kas spēj grandiozi vizualizēt dažādas ciparu kaudzes pārskatāmā vai uzskatāmā veidā. Esmu sajūsmā par ex. Flaming Toast darbiem, GOOD paraugdemonstrējumiem un enciklopēdiju Planēta. Un man vienmēr ir šķitis, ka daudzi no mums varētu izdarīt daudz ko līdzīgu, tikai neprot īsti apieties ar instrumentiem, kas ir viņiem iedoti. Tieši tamdēļ vēlējos parādīt nianses grafiku veidošanā Adobe Illustrator. Šis darbs nepretendē atrasties blakus manis pieminētajiem šedevriem, es tikai stundu veltot šim ierakstam vēlos parādīt, kāda ir viena no daudzajām ikdienā neizmantotajām Illustrator iespējām.

Sāksim jau ar to, ka grafikas zīmēšanas rīki nav mainījušies funkcionāli jau gadiem. Un tas nebūtu tas trakākais, problēmas visbiežāk sagādā tas, ka iesācēji nespēj samērā komplicētajā rīkā atrast pareizo veidu, kā strādāt ar visām sniegtajām iespējām. Tieši šādiem cilvēkiem es arī veltu šo apmācību.

Nu tā, uzdevums: vizuāli attēlot un pievienot zinātniski–pētnieciskajam traktātam Latvijas 10 lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita. Dati tiek ņemti no Vikipēdijas raksta par Latvijas pilsētām. Es izkopēju pirmās desmit pilsētas un sakārtoju tās teksta failā, atdalot pilsētu no iedzīvotāju skaita ar tabulāciju. Tāda veida tekstu var iemest gandrīz jebkurā aplikācijā, un visas tās būs attapīgas, lai pareizi šo informāciju uztvertu. Ja nu kas: 10 Latvijas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita.

1. risinājums.

Grafika. Iedzīvotāju skaits Latvijas lielākajās pilsētās. Microsoft Excel.
Grafika. Iedzīvotāju skaits Latvijas lielākajās pilsētās. Microsoft Excel.

Uzminēju?

Kas tad nav līdz galam ar šo risinājumu. Pirmkārt, tas ir ļoti ļoti apnicīgs — katru sekundi uz planētas top droši vien vismaz viena šāda vizualizācija. Otrkārt tas ir nepārskatāms, jo reāli parāda tikai to, ka Rīgā iedzīvotāju ir ļoti daudz vairāk nekā jebkur citur Latvijā. Nu un galu galā pēdējais trakums ir tāds, ka novest šādu mākslas darbu līdz drukai būs pamatīgas mocības, jo eksportēšana no ofisa aplikācijām ir zobusāpes, it īpaši, ja ir iesaistīta grafika.

2. risinājums.

Atveram Illustrator un sagatavojam visu darbam. Es Google atradu daudz maz sakarīgu Latvijas karti, notreisoju robežu un atzīmēju ar punktiem lielākās pilsētas. Papildus uztaisīju vienu slāni, kurā es zīmēšu grafiku un virs tā slāni, kurā samest papildus rotājumus gatavajam darbam. Tādējādi viss ir smuki sakārtots.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Slāņi un pamata karte.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Slāņi un pamata karte.

Tas, kā jūs šobrīd noformējiet pilsētu nosaukumus nespēlē nekādu lomu, jo šī informācija ir paredzēta tikai mums. Jā, starp citu, attiecīgi karte atrodas slānī Latvijas karte, savukārt pilsētu nosaukumi un punkti — slānī pilsētas. Kad šīs operācijas ir veiktas, abus slāņus noslēdzam, lai netīšām kaut ko neizkustinātu un mums tie netraucētu strādāt.

Pārejam uz slāni grafika, samazinām attēlu līdz tādam līmenim, lai Latvijas karte aizņem ne vairāk kā desmito daļu no ekrāna. Tad izvēlamies rīku Graph tool un uzzīmējam grafikas rāmi, kuram būtu jāaizņem visa redzamā darbavirsmas daļa. Uzreiz pēc šīs darbības veikšanas parādās datu tabula aizpildīšanai. Nospiežam pogu Import data un izvēlamies mūsu sagatavoto teksta failu.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Datu importēšana.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Datu importēšana.

Amizanti, vai ne? Tālāk nospiežam pogu ar ķeksi un aizveram ciet datu tabulu, jo tā mūs pagaidām vairāk neinteresē. Toties tagad mums ir jāizvēlās Object -> Graph -> Type… un tad Pie. Drošības pēc pārliecinieties, ka jums viss ir atzīmēts tāpat kā man.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Grafikas tips.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Grafikas tips.

Pēc šīs operācijas veikšanas mums parādās rinda ar dažāda lieluma apļiem, zem kuriem ir apakšā čupā sakrituši teksti. Tā arī ir tā lieta, kas mums ir vajadzīga. Starp citu, ja jums parādījās pīrāgveidīga grafika, tad uzklikšķiniet ar labo pogu uz grafikas, izvēlaties Data… un nospiediet pogu Traspose Row/Column.

Tālāk sakārtojam katru no elementiem. Pirmkārt jau atrodam sakarīgu izmēru lielākajam aplim, kas apzīmēs Rīgu. Manā gadījumā nācās nedaudz samazināt apļus un lai to izdarītu, ar Selection Tool izvēlamies grafiku un tad Transform -> Scale… un pie opcijas Uniform procentuāli palielinam vai samazinam visu grafiku, kamēr iegūstam vajadzīgo lielākā grafika objekta izmēru.

Tagad mums talkā nāk rīks, kuru ikdienā izmanto ļoti maz cilvēku. Tas slēpjas zem Direct Selection Tool un saucas Group Selection Tool (baltā bultiņa ar plus zīmīti). Izvēlamies šo rīku un divas reizes (bet ne tā, kā dubultklikšķi) uzklikšķinam uz tekstiem zem mūsu grafikas apļiem. Šādā veidā mēs varam iezīmēt visus līdzīgos sagrupētos objektus (jo grafika pēc savas būtības ir vairāku objektu grupa). Uzliekam vēlamo teksta izmēru, kāds mums parādīsies grafikā. Nākamajā solī izvēlamies katru pilsētas nosaukumu atsevišķi un uzvelkam to uz attiecīgā apļa, lai top skaidrs, kurš aplis atbilst kurai pilsētai. Attapīgākie uz šo brīdi jau būs sapratuši, ka līdzīgi, kā mēs tekstam izmanījām parametrus, mēs varam iezīmēt arī visus apļus un izmainīt to krāsu parametrus.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķu apļu kārtošana.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķu apļu kārtošana.

Tālākās darbības ir samērā pašsaprotamas — ar to pašu Group Selection Tool iezīmējam atsevišķos apļus un aizvelkam tajā vietā, kur tiem būtu jāatrodas uz kartes. Sakarā ar to, ka Rīga mums pārklāj Jūrmalu, Ogri un Jelgavu, mēs šim aplim varētu piešķirt citu krāsu. Un kā jau es teicu — grafikas nav nekas cits, kā sagrupēta objektu kopa, tāpēc, kad mulsums pāries un jūs sapratīsiet, ka Rīgas aplis atrodas virsū visiem pārējiem apļiem, tāpēc, ka ir pirmais grafikā, jūs izvēlēsieties tikai šo apli un veiksiet Arrange -> Send to Back. Es vēl papildus iedevu arī citu krāsu Jūrmalai, lai tā nepinās kopā ar Jelgavu. Pēdējā posmā mēs izslēdzam redzamību slānim Pilsētas, jo tas mums vairs nav aktuāls.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Gandrīz gatavs.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Gandrīz gatavs.

Sakarā ar to, ka daudzām pilsētām mūsu piemērā ir samērā līdzīgs iedzīvotāju skaits, būtu prātīgi kaut kur parādīt arī pašus datus. Lai to izdarītu, izvēlamies grafikas zīmēšanas rīku un uztaisam jaunu grafiku. Šoreiz tas būs Bar Graph Tool. Vēlreiz ieimportējam datus. Kad grafika izveidota, atgrupējam to — Object -> Ungroup. Blah, blah, blah logs, kurā tikko nospiedām Ok, pavēstīja mums, ka turpmāk objektu grupa vairs nav rediģējama kā grafika, un tagad tā ir vienkārši objektu grupa.

Kā redzams, katra no grafikas daļām arī ir atsevišķi sagrupēta objektu grupa. Izmetam ārā visu, izņemot pašus stabiņus. Visvieglāk to ir izdarīt, ar Group Selection Tool izvēloties visus stabiņus, nokopējot tos un pēc tam izdzēšot grafiku. Tad uzkopējam uz darba virsmas atpakaļ tikai stabiņus un iemetam iekšā teksta failu ar mūsu sākotnējiem datiem. Nedaudz to visu uzfrišinam, līdz iegūstam kaut ko līdzīgu šim.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķi tikai dati.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķi tikai dati.

Tagad ir palicis tikai sakārtot visu grafiku, līdz iegūstam gala rezultātu.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Gatavs.
Grafika. Iedzīvotāju skaits. Gatavs.

Līdz ar to mūsu piemērs ir gatavs. Šādi esam ieguvuši vizuāli daudz interesantāku grafiku, apvienojumā ar papildus informāciju (šai gadījumā — pilsētu reālo atrašanās vietu). Piedevām, tagad varam, piemēram, papildināt to ar grafikām par sieviešu/vīriešu īpatsvaru katrā pilsētā, smēķētāju skaitu vai jebko citu, kas vien mums ienāk prātā, tādējādi būvējot arvien komplicētākus un saturīgākus grafiskos veidojumus.

Ceru, ka kādam šis piemērs palīdzēs tikt pie sievas un bērniem ikdienā izveidot kaut ko jaunu.

Rokdarbi #14. Sakārtojam drukas iekārtas shēmu

Es piedāvāju prātvēderiem nopelnīt garšīgo labumiņu par šī uzdevuma veikšanu, tomēr necik tālu neviens netika. T.i. — uz e–pastu man atnāca daži neveikli mēģinājumi, bet nekas vairāk. Līdz ar to es pasludinu, ka Rokdarbu konkursā neviens nav uzvarējis, bet savu stāstu izklāstīšu tālāk.

Vēlreiz apskatīsimies uz attēla oriģinālu.

Adana pirmās drukas iekārtas uzbūves shēma.
Adana pirmās drukas iekārtas uzbūves shēma.

Kas ir tas, kas pirmais mums ir acīmredzamais? Pareizi — tiek izmantota divkrāsu druka. Tālāk? Pareizi — tika uztaisīta filma, bet bija aizmirsts uz tās uzlikt drukas iekārtas sastāvdaļas, tāpēc to izdarīja ar roku vēlāk. Protams, sanāca pabriesmīgi, jo līnijas viena ar otru ņirb kopā un katrai no tām ar pirkstu jāvelk līdzi.

Droši vien ka acīgākie pamanīja arī to mazo tekstu zem attēla — patiesībā, tas ir viens no svarīgākajiem tekstiem šajā lapā. Tieši tāpēc man nav skaidrs, kāpēc šis teksts atrodas lapas apakšā ar tik nenozīmīgu novietojumu lapā, ka nemaz negribas tam pievērst uzmanību.

Pieņemsim, ka mums ir nedaudz vairāk iespēju un naudas, nekā tas bija šīs konkrētās lapas veidotājam. Mēs aizejam ar ilustrācijas filmu uz laboratoriju un palielinam to nedaudz lielāku. Tad mēs aizejam pie mākslinieka un liekam viņam uz atsevišķas filmas uzzīmēt mums punktus, kas apzīmētu konkrētas deļas. Tad mēs dodamies pie jaukās meitenes–salicējas, kas mums uzdrukā vajadzīgos tekstus un izdrukā uz filmas.

Pēdējais posms — sākumā uz lapas nodrukājam melno krāsu (mūsu drukas iekārtu), pēc tam nodrukājam otru filmu, uz kuras ir zaļā krāsa, pirms tam palūdzot izbalināt uz melnās filmas vietas, kas pārklājas ar zaļo krāsu, lai varētu kaut ko salasīt.

Adana printing machines salabots variants
Adana printing machines salabots variants

Un man ir arī Adana Printing Machines salabotais variants PDF formātā, ja kāds grib apskatīties, kā es to izdarīju.

Rokdarbi: uzdevums prātvēderiem

1922. gada novembrī britu tirgū parādījās Adana drukājamo mašīnu reklāmas. Šīs drukas iekārtas bija paredzētas mājas lietošanai (kaut kas līdzīgs tam, kā šobrīd sevi pozicionē SOHO produkti no HP, Samsung, Canon un Epson). Lūk šādi izskatījās shēma, kurā izskaidrota drukas iekārtas uzbūve.

Adana pirmās drukas iekārtas uzbūves shēma.
Adana pirmās drukas iekārtas uzbūves shēma.

Mans piedāvājums ir pieķerties jums klāt šai shēmai (lielākā formātā fails pieejams, noklikšķinot uz bildes) un, nemainot shēmas formātu un izmēru (t.i. — neņemam nost un neliekam klāt pie bildes oriģinālā izmēra), sakārtojam šo bardaku tā, lai gala lietotājam būtu daudz vienkāršāk saprast, no kā tad šī iekārta sastāv.

Saites uz jūsu variantiem shēmai pievienojam komentāros ierakstam, savukārt pēc kāda laiciņa izvēlēšos labāko variantu un balvā dāvināšu iespēju iedzert pāris dzērienus uz mana rēķina kafejnīcā Leningrad.