Apsveru domu mainīt savu pamatbanku

Nu tā. Man te kaut kā sāk šķist, ka Swedbank no manis pārāk daudz prasa un pēdējā laikā pārāk maz dod.

Ikdienā izmantoju (praktiski—ko man vajag no bankas):

— norēķinu konts vietējiem darījumiem, honorāriem un citām ienākošajām naudām, kas piesaistīts VISA kartei un ir noderīgs arī ikdienā, kad pēkšņi skaidru naudu vajag izņemt

— norēķinu konts, kas piesaistīts VISA kartei starptautiskajiem maksājumiem (jebkurā vietā, kur man prasa kartes datus un kur es nevēlos, lai mani apčakarē)

— ērta internetbanka, kurā varētu ne vien apskatīties savu konta atlikumu, bet arī vekt visus iespējamos maksājumus, neidziļinoties banku iekšējās birokrātijās ar SWIFT un vēl nez kādiem kodiem

— filiāles vismaz dažās Latvijas pilsētās un, kas jo īpaši būtiski, Rīgā noteikti kaut kur Vecrīgā vai netālu no tās

— kaut niecīga atpazīstamība ārpus Latvijas, lai neskatās uz mani kā uz aborigēnu gadījumos, ja man kaut ko vajag izdarīt

Dažas lietas, kas nokaitināja Swedbank:

— nesaprotama (lasi — pārspīlēta) komisija naudas iemaksai (gan latos, gan ārzemju valūtā)

— neadekvāta attieksme attiecībā pret nozaudētām/apēstām kartēm, to atjaunošanu un jaunu karšu izgatavošanu

— komisija naudas izņemšanai

— vairs es neko nepelnu gadījumos, ja man kontā stāv jebkādi naudas līdzekļi (senāk bija tā, ka ja ir virs 1000,00 Ls, tad man procentus skaitīja klāt un man tas šķita normāli).

Un tagad, lūdzu, piedāvājiet man kaut cik sakarīgu variantu.

Pasaka par Nedienu

Kādam aizjūras karalim Svensonam piederēja gaļas pārstrādes uzņēmums baraviku ēdāju republikā. Kaut gan republikas iedzīvotāji bija ļoti pārliecināti, ka patiesi izprot gaļas kulinārijas smalkumus un ir patiesi gaļas ēdāji, tomēr Svensonam diez ko labi ar gaļas produkcijas tirdzniecību negāja. Šī pārstrādes uzņēmuma cīsiņu cehs parasti izcēlās ar īpaši patriotisku attieksmi pret gaļas izstrādājumiem, parādot sevi visai baraviku ēdāju republikai kā piemēru tam, cik ļoti liela nozīme gaļai ir mūsu dzīvē.

Tā nu kādu dienu Svensonam piegriezās necilās darbības rezultāti un viņš nolēma dalīties pārdomās ar cīsiņu ceha vadītāju, ne pārāk attapīgo vietējo iedzīvotāju, kurš samērā mīklainos apstākļos vispār bija nonācis līdz šim amatam. Cīsiņu ceha vadītājs piedāvāja Svensonam pārdot gaļas uzņēmumu, piedāvājot šim procesam piesaistīt kaimiņvalsts attapīgo naudas mīšanas speciālistu, kam Svensons pēc pārdomu brīža arī piekrita, jo turpināt uzturēt baraviku ēdāju republikas iedzīvotājus viņam nedaudz piegriezās un arī doma par gaļas ēšanas tradīciju iesakņošanu un attīstīšanu bija jau samērā noplakusi.

Cīsiņu ceha vadītājs kopā ar kaimiņvalsts attapīgo naudas mīšanas speciālistu sameklēja tālajā miglā tītajā nācijā ģimeni, kura pēdējos gadus aiz pārbagātības bija sākusi nodarboties ar visām iespējamajām afērām, lai tikai dzīve šķistu interesantāka, un īpašā slepenībā parakstīja papīrus, kas nodeva Svensona īpašumā esošo gaļas pārstrādes uzņēmumu šīs ģimenes rokās.

To uzzinot cīsiņu ceha kvalitātes vadītājs kopā ar saviem padotajiem sacēla lielo brēku: «Kā jūs tā varējāt! Nodot mūsu zemē tik ilgus gadus kultivētās gaļas ēšanas tradīcijas! Un, piedevām, jūs vēl taisieties daudzus mūsu ceha darbiniekus aizstāt ar robotiem?» Un arī tas vēl nebija pēdējais piliens. Kad cīsiņu ceha kvalitātes vadītājs uzzināja, ka pie cīsiņiem ekonomisku apsvērumu dēļ turpmāk pievienos soju, bet gaļas izcirtējus vispār mobilizēs darbam uz citu nodaļu, brēka pārtapa par revolucionāro sapulci vietējā krogā, kur ar lozungiem «Nost ar cīsiņu kvalitātes iznīcinātājiem!» un «Tautai jāzina, kas cīsiņu ceha darbiniekiem maksā algu!» tika plānots kontrgājiens, kas beidzās ar to, ka puse no cīsiņu ceha darbiniekiem aizgāja projām, mēģinot nodibināt jaunu uzņēmumu, kurā turpināt «izcilo» cīsiņu ražošanu, savukārt palicēji, pārdzīvojuši revolūciju, turpināja ikdienas darbus, iepildot cīsiņu masu polietilēna plēvēs un šķirojot gala produktus kastēs.

Protams, pēc kāda laiciņa bija skaidrs, ka revolucionāri neko prātīgu sasniegt vieni paši nevarēs, tāpēc palūdza citu aizjūras naudasmaisu, lai šis nopērk cīsiņu ražošanas iekārtas un palīdz iespraukties jau tā pārsātinātajā cīsiņu tirgū. Savukārt avantūristu ģimenīte pāris gadu laikā pacēla tuvu iznīcībai bijušo gaļas pārstrādes uzņēmumu un par ļoti pieklājīgām naudiņām pārdeva to tālāk, tā arī nejaucoties baraviku ēdāju republikas ikdienas idillē, jo tā vienkārši šķita absolūti neinteresanta jebkuram, kas nāca no miglā tītās nācijas zemes.

Un pat ļoti iespējams, ka beigās gan revolucionāru cīsiņu farbrika, gan Svensona gaļas pārstrādes uzņēmums beigās bija nonācis viena un tā paša īpašnieka rokās, kuram tieši tikpat maz interesēja, kas notiek baraviku ēdāju republikā tiktāl, ciktāl viņš ik gadu no šiem uzņēmumiem saņēma kapeiciņas.

Kāda ir šīs pasakas morāle? Ja esi cīsiņu ceha īpašnieks, baidies no pārlieku patriotiskiem cīsiņu ceha darbiniekiem, jo tas var novest līdz situācijai, kad nāksies no sava maka vilkt ārā darbinieku rociņas, kuras skaita un pārdala tavas kapeiciņas.

Par valūtas kursiem un to attēlošanu

Pavisam netīšām uzdūros Pāvela Amosova portfolio, kur kā pēdējais darbs bija ievietots Parex valūtas kursu termināļa interfeisa dizains. Mani uzreiz samulsināja tas, ka nespēju normāli izsekot līdzi šai tabulai tāpēc, kā attālums starp kolonnām ir lielāks, nekā attālums starp rindām, līdz ar to pirmās kolonnas ierakstu ir grūti vizuāli sasaistīt ar pēdējās kolonnas ierakstu.

Parex rates terminal original
Parex rates terminal original

Uztaisīju pavisam nelielu pārbūvi bildei, lai paskatītos, kā tad tā izskatās:

Pērk un pārdod tabula jaunā paskatā
Pērk un pārdod tabula jaunā paskatā

Manā skatījumā šāds izvietojums ir daudz praktiskāks un vienkāršāk uztverams, turklāt izmaiņas dizainā ir samērā niecīgas. Turklāt, lai visu vēl sarežģītu vairāk (bet atvieglotu lietotāja ikdienu), es uzskatu, ka pavisam vienkārši būtu arī daži citi uzlabojumi, piemēram:

1) lietot tikai monospace tipa garnitūras, lai salīdzinājums starp dažādiem skaitļiem būtu praktiskāks

2) pievienot klāt informāciju par izmaiņām, teiksim, pēdējās diennakts laikā (atzīmējot to ar procentuālo izmaiņu un krāsu kodējumu: sarkanais — ja izmaiņas ir negatīvas, zaļais — ja izmaiņas ir pozitīvas).

Vēl dažas bildes for inspiration to tā, kā citur ir redzams vai tiek lietots valūtas kursu attēlojums.

Currency exhange rate http://www.forexinspire.com
Currency exhange rate http://www.forexinspire.com

Foto no forexinspire.com.

Currency exchange Ukraine http://www.photosight.ru
Currency exchange Ukraine http://www.photosight.ru

Foto no photosight.ru.

currency exchange rates bulgaria http://www.kapitan.ru
currency exchange rates bulgaria http://www.kapitan.ru

Foto no kapitan.ru.

Rates change one color led http://top-desktop.ru
Rates change one color led http://top-desktop.ru

Foto no top-desktop.ru.

Domu izklāsts publiskā vidē ir jāfiksē!

Šitais pasākums man jau ir tik ļoti sen galvā, ka es šausmīgi sadusmojos uz KNARF Ņujorkas nodaļu par to, ka viņiem izdevās to realizēt pirms manis. Piedevām svarīgākais, kam ir jāpiemīt šīm salvetēm — papīra izturība. Tātad vairāk derēs tās briesmīgās Lavazza salvetes, kuras praktiski neuzsūc mitrumu. Katrā ziņā nederēs tās tipiskās, Zewa tualetes papīra pūkainās īpašības kopējošās.

salvetes pie galdiņiem
salvetes pie galdiņiem

Pastaiga un izbrauciens ar fotoaparātu

Purvciems. 9–stāvu mājas liftā nomainīja vadības pultis.

Lifta apzīmējumi Purvciema liftā
Lifta apzīmējumi Purvciema liftā

Savukārt autobusā tagad var satikt kādu sirmgalvi, kas tevi noteikti varēs vismaz nopērt, ja ne sodīt vēl vairāk.

This man is ar real punisher
This man is ar real punisher

Savukārt stacijas pulkstenim vakar nestrādāja viena ciparnīca.

Stacijas pulkstenim nedeg viena ciparnīca
Stacijas pulkstenim nedeg viena ciparnīca

Par mājaslapām, to adresēm un SEO

Kaut kā šobrīd visas pasaules cilvēkiem, kas ir saistīti ar internetu, ir viena veida virzība — SEO, mājaslapu mārketings, apmeklētāju skaita piesaistīšana, peļņa no reklāmām, iespēja izvēlēties labāku reklāmdevēju, to, protams, panākot ar to, ka Google indeksē no mājaslapas vairāk atslēgvārdus un paceļ pēc atslēgvārdiem augstāk savā reitingā.  Un, protams, te mēs arī varam runāt par domenu vārdu zagšanu (vai kā lai pareizi vēl nodefinē to, ka pērk visus iespējamos «populāros» domēnu vārdus), lai tikai viņu saturs no Google meklēšanas rezultātiem būtu aizvien vairāk un aktuālāk pieejams.
Tad nu tā, es gribētu pastāstīt jums par vienu patiesību, kas ir saistīta ar šo visu. Ja es caur Google sameklēju kaut kādu mājaslapu, kas ņirb no reklāmām, domena vārds ir nevis, piemēram, kaut kāds «juris.blogspot.com/abcdeeft/ghits/?34930», bet «www.juris.com/3/», es, visticamāk, varētu drīzāk uzticēties pirmajai mājaslapai.

Free Clip Art webpage

Šis ir ilustratīvs piemērs mājaslapai, kura, iespējams, satur daudz interesantas informācijas, bet es to vienkārši aizvēršu ciet, jo kaut kas tāds nav izturams.

Vēl runājot par šīm dažādajām mājaslapu adresēm (man šis temats šķiet īpaši nozīmīgs) . Ir ļoti daudz mājaslapu, kuras atrodot caur meklētājserveriem (tādiem, kā Google, Live, Yahoo, u.c.) man vienkārši nav pārliecības par to, vai publicētā informācija ir tiešām patiesa. It īpaši tas attiecas uz dažādiem zinātniskajiem traktātiem, kuru adreses beidzas ar *.com, nevis *.edu. Varētu šķist jocīgi, bet es esmu jau tik daudz uzrāvies uz bezjēdzīgu informāciju, kas, labākajā gadījumā, ir reklāmas teksts, bet sliktākajā — nekvalitatīvs kāda cita cilvēka darba pārstāstījums par mani interesējošu tēmu.

Vēl ir trešais mājaslapu tips, par kurām arī gribētu parunāt. Tās ir tās mājaslapas, kurās ik dienu (ik stundu, ik minūti) tiek publicēta informācija par jaunāko nozagto — sākot ar tādiem resursiem, kas zog grafiku un tad to tālāk piedāvā citiem lejuplādēt, un beidzot ar programmām, programmu drošības uzlaušanas atslēgām. Tai pat maisā es lieku arī mājaslapas, kurās tiek publicēti programmatūras jaunumi. Problēma ir tajā, ka 90% gadījumu katrā no šajos resursos pieejamajiem failiem būs kāds vīruss, kas paredzēts, lai piekļūtu jūsu datora failiem, vai arī pašas mājaslapas jau būs ar ne īpaši draudzīgiem JavaScript kodiem vai arī paņēmiens, kā jūs varat tikt pie failiem, ir ne īpaši draudzīgs (atkal kaut kādas mājaslapas, kuras noklātas ar reklāmām). Un par tiem programmu jaunumiem es vispār nesaprotu — teiksim, ir tādi resursi, kā CNET, PCWorld, galu galā arī mūsu pašu Digital Times, ir arī pašu izstrādātāju mājaslapas. Kāpēc tieši tas, kas ir pieejams šajās mājaslapās, ir jālasa no vēl kaut kādiem citiem, aizdomīgiem resursiem, kas patiesībā nevieš nekādu uzticību un diez vai pārbauda savus informācijas avotus?

Kāpēc es par to visu rakstu: tāpēc, ka arī Latvijā sāk parādīties apšaubāma satura un nozīmes resursi ļoti lielos daudzumos (tas pats *.info projekts) un patiesībā līdz ar to tiek arvien panākts nevis tas, kas bija deviņdesmitajos — atklāt pēc iespējas vairāk mājaslapu, lai varētu iepazīties ar pēc iespējas vairāk jaunas informācijas, bet gan pretējais — apmeklēt tikai tās mājaslapas, kuru veidotājiem es uzticos, izturēties skeptiski pret mājaslapu reklāmām, jaunas mājaslapu adreses apmeklēt tikai (vai lielākoties) vadoties no autoritatīvu, pārbaudītu resursu informācijas (Foigts nopublicē, tātad jāskatās), atsakoties no vēl nepārbaudītu resursu piedāvātajām saitēm.

Man ir ļoti interesanti, pie kā tas viss novedīs.

Kā pareizi izdomāt cenu projektam, ko vēlaties veikt?

Nu tā, nesen saņēmu e-pastu, kurā kāda bloga lasītāja prasīja, kā lai viņa aprēķina cenu projektam. Šai gadījumā nav īpaši būtiski, vai tā ir pirmsdrukas sagatavošana, jauna maketa izveide vai arī mājaslapas dizaina izveide pēc gataviem aprakstiem. Mēģināšu izskaidrot, kā es veidoju cenas par projektiem un ceru, ka tas kādam varētu palīdzēt.

Continue reading “Kā pareizi izdomāt cenu projektam, ko vēlaties veikt?”

Neviens medijs nemēdās

Kāpēc cilvēki nevar iemācīties, ka neviens masu medijs nemēdās un ir cēlies no vārda media, nevis no vārda mēdīties. media saknes ir meklējamas latīņu vārdā medium, kas nozīmē — vidus.

Valodnieki vēl joprojām stīdās, vai latviešu valodā vārds «medijs, mediji» ir iederīgs, bet tā kā nekas labāks pagaidām alternatīvs nav izdomāts, tad lietosim to, kas ir latviski pareizi, jo, piemēram, termins plašsaziņas līdzekļi ir absolūti nepatiess jau saknē.

Vēl nedaudz info no www.dictionary.com:

pl. media
1. A means of mass communication, such as newpapers, magazines, radio, or television.
2. media (used with a sing. or pl. verb) The group of journalists and others who constitute the communications industry and profession.