Iemēģināju lietot Flickr. Šoreiz tad arī viss fotopastāsts par ceļojumu uz Ziemeļīriju slēpjas tur. Katrā ziņā bija daudz Guiness un ļoti daudz Bushmills. Ņam, ņam.
18.—21. jūlijs. Ziemeļīrija. Rostrevora.
Mēnesis: 2010. gada jūlijs
Rokdarbi. Uzņēmumu reģistra mājaslapas sīkumi
Dažu pēdējo dienu laikā sanāk kaut kā biežāk apmeklēt Uzņēmumu Reģistra mājaslapu. Un mani šausmīgi tracina daži absolūti triviāli sīkumi, kas šajā mājaslapā ir ārkārtīgi nolaisti greizi.
Navigācija
Man šķiet absolūti neiespējami esošajā variantā orientēties un kaut ko saprast. Pirmkārt, ir absolūtā putrā salikts viss iespējamais, sajaucot vienādā nozīmē ar Eiropas Savienību saistītos normatīvos aktus un iespējas strādāt Uzņēmumu Reģistrā. Principā es piedāvātu manu variantu vēl vairāk strukturēt, jo es ļoti labi zinu, ka tas ir iespējams.
Neizprotamu iemeslu dēļ navigācijā katrai sadaļai ir pievienota viena un tā pati, absolūti bezpersoniska un tizla ikoniņa, tas viss ir ierāmēts un vēl pa virsu nemākulīgi akcentēts ar krāsu pāreju.
Bet būtiskākā problēma ir tas, ka kārtējais asprātis ir izdomājis dizainā izmantot tikai augšējā reģistra burtus, bonusā vēl saliekot ārkārtīgi šauras rindstarpes un neizretinot burtstarpas. Līdz ar to visa navigācija ir saplūdusi vienā lielā čupā, kurā nekas nav saprotams. Lai nu nebūtu jāmoka acis ar papildus pasvītrojumu tekstam, varam atdalīt sadaļas ar nemanāmu līniju, izmantojot līdzīgu paņēmienu, kā ir bijis lapā sākotnēji, tikai ne tik raibu.
Meklēšana
Ir pavisam skaidrs, ka šīs mājaslapas izstrādātājs ir absolūti pārfanojies par ikonām. Šajā gadījumā ir mēģināts panākt to, ka izveidotos latviska teikuma struktūra, bet aizmirsts par to, ka oranžs kvadrātiņš ar bultiņu latviešu valodā absolūti neko nenozīmē.
Ikonas galvenē
Absolūts sīkums, bet tā kā nebija neko daudz jāmokās, šķita svarīgi parādīt arī šo. Vēl te var ļoti labi redzēt, cik nemākulīgi ir izmantots pārnesums un cik ilgi vēl būs jāmācās dizaineriem Latvijā lietot normālas pēdiņas, nevis mērvienības apzīmējumus.
Viss kopā
Uzklikšķinot var apskatīt pilnā izmērā. Mazos sīkumus nebīdīju, jo patiesībā raksta tapšanas iemesls bija tieši navigācijas apskatīšana. Bet tā jau, pielabojot mazos sīkumus, iegūtu samērā glītu lapu. Glītāko Latvijas administratīvajās struktūrās. Ar lielāko prieku sagaidītu, ja kādas prasmīgās rociņas piedāvātu arī savus variantus. Varbūt kāds vēlētos līdz galam izlabot arī pārējās kļūdiņas?
Laikapstākļi Silakrogā
Vot šoreiz nenoslinkoju un pamēģināju to ķēmu noķert. Zibens virs Silakroga meža no manas mājas balkona. Ropažu novads dimd uz vella paraušanu.
Autobusu biļetes dizains. Latvija vs. Ukraina
Bez komentāriem.
9.–11. jūlijs. Ukraina. Kijeva.
Karstuma pārņemtā Kijeva sagaidīja ar sasodīti lielu mīlestību, par ko šai pilsētai nevar nepateikties.
Ukraina. Kijeva. 9.–11. jūlijs, fotoatskaitē.
Vienas minūtes darbs baudāmam rezultātam
Vienkārši pieriebās skatīties uz wordart briesmām, kas ikdienā rotā manu autobusa pieturu.
Tiešām ir grūti veltīt vienu minūti pacietības un uztaisīt kaut ko, kas vismaz ir izlasāms bez čakarēšanās?
Foto no sports.kekava.lv. Diemžēl foto autors nebija norādīts, bet, ja nebūtu divi naktī, aizietu uz vietējo futbola laukumu un tādu pašu uztaisītu.
Peksis atbrauca ciemos pie Jāņa Džimmija Bižāna
Sen nav bijis ciemos, beidzot atbrauca.
Lūk tāda mums tā ikdiena. Starp citu, rētas arī tādas īstās ir pirmās—bija aizbraucis ar māti nedaudz mežā padzīvoties uz pāris dienām.
Funkcionāls gļuks pašreizējā bloga paskata komentāriem
Ir tāda maziņa problēmiņa, kas šausmīgi krīt uz nerviem. Varbūt kāds varētu palīdzēt to atrisināt.
Lieta tāda, ka pie atvērta raksta, kuram nav neviena komentāra, parādās rindiņa: «{0 comments… add one now}». Šādai rindiņai tur nafig nav jābūt, ja nav neviena komentāra, jo nākamajā rindiņā jau parādās teksts «Leave a Comment». Varbūt kāds var izstāstīt, kā šo nevajadzīgo rindiņu izvākt ārā?
Mēģinu apčakarēt botu, kas kakā komentāros
Nu tā, ir vēl pāris mājaslapās palicies tā, ka taisīts viss uz pašbrūvēta, pašmocīta dzinēja. Tā kā nekādas ūberlietas tur nekad neesmu paredzējis, tad arī rezultātu parasti ir samērā vienkārši sasniegt—pietiek Google pameklēt kaut ko, kas varētu atbilst risinājumam. Šeku reku kafejnīcas Leningrad mājaslapā arī savu paštaisīto rezultātu mēģinu sasniegt un līdz kādam brīdim viss darbojās vienkārši lieliski, līdz lapa nekļuva populāra arī spameru botu aprindās. Tagad ir pa laikam nākas patīrīt no spama komentāru datubāzi.
Visu laiku spameru aizsardzība tikai veikta samērā elementāri—ieviešam vēl vienu formas lauku, kurā jautājam cilvēkam kaut kādu sakarīgu jautājumu, uz kuru tas spēj atbildēt. Nu un tā kā lapu apmeklē arī latviešu valodu neprotošie, tad, lai iztiktu bez pārpratumiem Google Translator vai kādā līdzīgā rīkā, izmantoju kā jautājumu parastu matemātisku uzdevumu, kuru tad tā arī noformēju:
<label for="parbaude">12+8=</label> <input id="parbaude" name="parbaude" type="text">
Līdz noteiktam brīdim tas palīdzēja, bet tad tie kuņas, protams, atkoda, ka šitā es daru un sāka mācīties matemātiku. Tikām līdz pat reizināšanas uzdevumiem, bet spams vēl joprojām parādījās. Sarežģīt līdz kvantu fizikas cienīgiem vienādojumiem šķita neloģiski, tāpēc izdomāju šitādu variantu:
<label for="parbaude">12+8=</label> <input id="parbaude" name="parbaude" type="text">
Kaut kad labu laiciņu atpakaļ biju jau dzirdējis par šo variantu, bet nekad to nebiju izmantojis, tāpēc domāju izmēģināt tagad, redzēs, kā palīdzēs. Patiesībā risinājums ir smieklīgi vienkāršs—aizstāju simbolus ar šo simbolu HTML numuriem. Pagaidām palīdz.
Varbūt kādam ir vēl kāds loģisks, bet programmatūriski ne pārāk smagnējs risinājums, kā varētu novērst spama masveida parādīšanos?
Gudrās pakaļas no Swedbank
Es jau gadiem esmu Swedbank klients. Par to, ka pēdējā laikā viņi sāk uzvesties ārkārtīgi cūciski pret saviem klientiem, es domāju, man jau sen nevienam nav jāstāsta. Tad nu rekur jauns stāsts, mans mazais draudziņ, par to, cik viņi ļoti «rūpējas» par saviem klientiem.
Pirms kādām pāris dienām uz uzņēmuma internetbanku saņēmu no viņiem ziņojumu pastkastē:
Ļoti labi, padomāju es, ka banka rūpējās par mani un atsūta man šādu ziņojumu. Un linku vēl pieliek klāt, kur es varu iepazīties par šīm un citām izmaiņām noteikumos, stājoties spēkā Eiropas Savienības direktīvai. Bet te nu tev bija, links ved tieši tur, kur to var redzēt no ziņojuma — uz Swedbank sākumlapu. Huiņa voina, kā saka krievi, glavnoje maņevri. Nu tad pameklēsim, kur tad šajā visnotaļ informatīvajā lapā ir kaut kas minēts par izmaiņām, lai var klik, un atrast.
Te nu tev bija. Nekur pat nav iepīkstēts par tām izmaiņām, toties kaut kāds frukts vārdā Dainis var pastāstīt, ka «maksājumu bilances tekošais konts uzlabojas», lai ko arī tas nozīmētu. Sāku pamatīgāk pētīt mājaslapu. Labajā pusē atradu kluci, kurā tie noteikumi ir ielinkoti. Sadaļā «Pakalpojumi privātpersonām» saite ved uz vienu versiju, savukārt sadaļā «Pakalpojumi uzņēmumiem» — uz citu noteikumu versiju. Un kam man tagad ticēt?
Ja meklējam ar mājaslapas meklētāju frāzi «izmaiņas darījumu noteikumos», tad mums atrod trīs ļoti nesaistītus notikumus, no kuriem viens ir datēts ar 2004. gadu.
Protams, nākamais solis ir Google:
izmaiņas vispārējo darījumu noteikumos site:swedbank.lv
Otrā saite, ko izmet, saucās tieši tā, kā man vajag: «Swedbank AS Vispārējie darījumu noteikumi» un satur *.pdf failu (lokālā kopija) ar četrām sīkiem burtiem piepihņītām lapām, kuras skaidrā neviens cilvēks nespēj izlasīt, saprotot kaut daļu no tās patiesības, kas aiz tā visa slēpjas. Datēts ar 2009. gada 17. martu. Značit ņe to.
Skatamies tālāk un atrodam kaut ko interesantāku: ««Swedbank» AS Vispārējie darījumu noteikumi» ar saiti uz citu *.pdf failu (lokālā kopija), par ko es spriežu pēc tā, ka atšķiras faila nosaukums. Šis saucas VDN_final_21062010.pdf. Aleluja, domāju es. Nu tad tagad varēšu skatīties, kas ir izmainījies, jo droši vien tas būs kaut kā atzīmēts vai kā savādāk izcelts vai vismaz būs kāda atsauce, kā likumdošanā, par to, kādas izmaiņas ir un kad stājušās spēkā. Un ko es tur redzu? Tos pašus sīkos burtiņus. Tikai šoreiz tie suņu murgi ir sarakstīti jau uz septiņām lapām.
Paldies tev, Swedbank. Jūs tiešām rūpējieties par saviem klientiem. Man tagad ir absolūti skaidrs, kādas izmaiņas tad ir ieviestas un kā tas mani ietekmēs turpmāk.
—
Vēl vienu interesantu figņu atradu Elektronisko sakaru direkcijas mājaslapas sadaļā «Informācija potenciālajiem klientiem».
Izrādās, ka «skat. internetā» nozīmē aktīvu saiti uz *.doc dokumentiem. Vēl latviskāk nevarējāt? Un vispār, man krīt uz nerviem, ka visādi mudaki saīsina vārdus tikai tāpēc, ka kaut kad sen kaut kas to viņiem ir samācījis. Ja būtu ar galvu domājuši, tad šo megakluci varētu ierakstīt vienā rindiņā un nebūtu jālieto debīli saīsinājumi.
Tai pat laikā tur, kur nav jāatkārtojas, tur tiek ielikts pilns nosaukums un papildus iekavās norādīts uz saīsināto variantu. Ja jau Elektronisko sakaru direkcijas mājaslapā es esmu, tad gan jau es sapratīšu, ka ar ESD ir domāts tieši tas (galu galā, visā mājaslapā tā ir vienīgā lieta, kas parādās lapas nosaukumā).
Tālāk vispār seko pērle. Tur, kur būtu jābūt saitei uz veidlapu, tiek ielikts plain text: «veidlapu var saņemt ESD vai izdrukāt no ESD mājas lapas internetā».
Lūdzu, varat droši nokopēt HTML kodu, cienījamā Elektronisko sakaru direkcija.
Lai uzsāktu skaņas vai televīzijas apraidi, atbilstoši «Radio un televīzijas likumam» un LR MK 2006. gada 6. jūnija noteikumiem nr. 435 «Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām», ESD jāiesniedz sekojoši dokumenti:
- pieteikuma vēstule brīvā formā,
- Nacionālās Radio un Televīzijas Padomes lēmums par uzvaru konkursā,
- Uzņēmējsabiedrības reģistrācijas apliecība,
- Uzņēmējsabiedrības statūti,
- aizpildīta pieteikuma veidlapa.