Tag Archives: RSS

Krizdabz.lv akcija un RSS statistika

Es gan nekad īpaši neesmu uzticējies Feedburner statistikai, jo tai allaž ir problēmas bijušas, bet kopsummā kaut kādu vīziju tās tomēr sniedz. Tad nu bija lielisks iemesls izmēģināt Microsoft Excel 2010 iebūvēto sparkline izveidi apvienojumā ar XML datu apstrādi, parādot, kā līdz 2. decembrim Kristapam klājies ar RSS padevi. Ja pēc tam būs vēlme kādam redzēt un Kristaps pats to nebūs parādījis (kam es īpaši neticu), tad paskatīsimies arī, kā viņam būs klājies pēc šīs akcijas.

Krizdabz.lv feedburner statistika par pēdējo mēnesi.

Krizdabz.lv feedburner statistika par pēdējo mēnesi.

Šādi izskatās pēdējais mēnesis. Kā redzam, nekas īpaši mainījies nav, tāpēc izvilku datus par garāku laika periodu, lai varētu papētīt tendenci kopsummā.

Krizdabz.lv statistika par pēdējiem trijiem gadiem.

Krizdabz.lv statistika par pēdējiem trijiem gadiem.

Par RSS barotnēm un to piesaistīšanu

Mana lielākā goda izrādīšana kādai mājaslapai (runa gan vairāk ir tieši par ziņu lapām un blogiem) ir šīs lapas RSS barotnes piesaistīšana savam Google Reader. Jo tad es par šo lapu noteikti neaizmirsīšu un, ja būs vēlme iekomentēt vai papētīt smalkāk kādu konkrētu ierakstu, apmeklēšu arī pašu lapu vēlreiz.

Tad nu tā, sastapos ar samērā amizantu lietojamības problēmu, ko tagad mēģinu atrisināt, klabinoties gar vienas mājaslapas zīmējuma skicēm. Kā jūs pievienojiet jaunas barotnes? Vai izmantojat kādu no tām atraktīvajām RSS ikonu vizualizācijām, kas parasti iepītas kaut kur starp pēdējo komentāru un PayPal pogu kaudzēm? Vai arī darat tieši tāpat kā es — jebkurai lapai adreses logā apskataties, vai Firefox ziņo, ka šai lapai ir RSS barotne un izmantojiet šo ikonu?

mrserge-lv-feed-button-firefox

mrserge-lv-feed-button-firefox

It kā vienkārša lieta, bet es patiešām nesaprotu, kāpēc šo, jau pašā pārlūkā iebūvēto iespēju ir jādublē?

Sīkums vai svarīgi, bet kārtībai jābūt!

Jau nedēļu ir problēmas ar FirstData karšu termināliem — tie apkalpo tikai Hansabankas Swedbank maksājumu kartes kā arī starptautiskās maksājumu kartes, bet citu banku «algas kartes» vienkārši neapkalpo. Un iemeslu pagaidām neviens nezina. Lielākais joks ir iekš tā, ka FirstData sūta tevi pie bankām, bet bankas sūta tevi pie FirstData. Līdz ar to neviens nav vainīgs, bet nekas nestrādā.

Iepriekš rakstīju par iespēju pievienot vārdadienu kalendāru telefonā, tad tagad, pateicoties Ramūna ieteikumam, ir iespēja šos datus sinhronizēt (kā diez šo terminu izteiktu viedie latvji?) ar Google kalendāru. Žēl, ka bezmaksas versijā tas attiecas tikai uz vienu, noklusēto kalendāru, nevis visiem, kas ir pieejami. Bet arī šo triku var apiet, vienkārši nokopējot svarīgo informāciju no citiem kalendāriem savā noklusētajā. Tādējādi organizējot datus — tas, kas ir noklusētajā kalendārā, man ir svarīgs arī tālrunī.

Iestāšanās Latvijas Universitātē ir devusi man iespēju, izmantojot Virtual Private Networking, no jebkuras vietas pasaulē izmantot dažas ļoti noderīgas datubāzes un informācijas avotus. Šobrīd cīnos ar to, lai saprastu, kā tad ir paredzēta autentifikācija Lursoftā, jo vēl joprojām prasa pieslēgties ar personīgo paroli. Kaut kad Dienas laikos bija takš IP autentifikācija.

Piezīme: vēl joprojām uzskatu, ka Latvijas Univesitātes Informācijas sistēma ir lielākais mēsls uz planētas, kāds ir radīts. Vienīgais, kas var būt pielīdzināts tai, ir Jelgavas pašvaldības darbības modelis attiecībā pret iedzīvotājiem.

Affair publicējis samērā loģisku jautājumu par tualetes papīra un atkritumu tvertnes savstarpējām korelācijām publiskajās tualetēs. Pilnīgi pievienojos. Un gribu iemest megaakmeni Sviesta Cibas lauciņā — vai tiešām visu šo gadu laikā nevar sakārtot savas RSS barotnes padeves veidu, lai man nenāk visa informācija kopā ar tagiem, bet gan kā formatēts HTML? Ļoti daudzus ierakstus vienkārši nav iespējams uztvert tikai dēļ tā, ka es redzu tikai HTML kodu.

Beidzot sāku bīdīties uz priekšu ar jaunu šīs lapas paskatu. Iemesls gana triviāls — man gribās izmantot vairāk ekrāna laukuma, tai skaitā, publicējot lielākas bildes rakstos un sānu slejās atbrīvojoties no visādiem sūdiem. munky solās palīdzēt ar HTML veidošanu no maniem gara lidojumiem, bet Sirke visu laiku emocionāli atbalsta. Ceru līdz novembrim jums to visu parādīt.

Instant Origami

Atsaucoties uz iepriekš rakstīto par mudakiem, aiz neko darīt, netīšām atradu caur mana RSS lasītāja sadali Spamliste darboni, kas publicējis saiti uz fantastisku mājaslapu — Instant Origami. Mans favorīts ir the dragon. Šai sakarā gribētu piebilst, lai kāds nepārprot — esmu liels laicīgās mākslas piekritējs, tikai man nepatīk, kad mākslu taisa ar maniem vēl nepublicētiem komercdarbiem.

Lai jums priecīgas brīvdienas!

P.S. Dodos gan uz Fontaine Festival, gan Blomi, gan Positivus. Pa vidam vēl centīšos pagūt tikt uz Dziesmu un Deju svētkiem un 11. jūlijā būšu sastopams klubā «Četri Balti Krekli», jo tur būs grupas Iļģi koncerts, bet pirms un pēc koncerta — pie sevis kafejnīcā «Leningrad».

Par laikrakstu abonēšanas datiem

Es iedomājos, kā šajās dienās drāž Latvijas laikrakstu pārdošanas nodaļas. To, kādi ir laikrakstu abonēšanas rezultāti, var apskatīties pie Onkuļa un Gaišās Puses kunga. Es pats arī biju dilemmas priekšā — pagājušajā gadā abonēju Financial Times (tāpēc, ka varēju to izdarīt par mazāku naudu, nekā man piedāvāja Dienas Biznesu un man bija arī bezmaksas pieeja FT elektroniskajiem resursiem).

Biju domājis, ka šogad tomēr abonēšu Dienas Biznesu, bet kaut kā man kuņģis čokurā rāvās atdot par to pārsimts latu. Ar lielāko prieku lasītu Dienas Biznesu elektroniski (pilnās PDF versijas — kas DB redakcijai arī ir ekonomiski daudz izdevīgāk), bet sakarā ar to, ka viņiem vēl joprojām tas strādā ļoti gļukaini (piemēram, vakar tā arī nevarēju caur Hansanet.lv norēķināties par vakardienas laikrakstu), tad arī šī doma pagaidām ir atmesta. Tad jau labāk RSS padevi ik pa laikam palasīt un noskatīties TV24 ziņas reizi pāris dienās.

Vēl viens faktors, kas nāk par labu šim kritumam — blakus tam vajadzētu ievietot datus par to, kā tiek izmantotas laikrakstu elektroniskās versijas. Piemēram, tā pati Lauku Latvijas avīze jau pirms ļoti ilga laika bija realizējusi efektīvu variantu, kā elektroniski publicēt avīzi internetā (es par to jau rakstīju). Faktors par to, cik daudz ir interneta lietotāju avīzes mājaslapām ir arvien aktuālāks un tas ļoti tieši ietekmē avīžu abonentu skaitu. Ja beidzot mārketinga un pārdošanas nodaļas saņemtos un uztaisītu normālu elektronisko abonentu sistēmas (ar adekvātiem izcenojumiem gala lietotājiem), es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamajā gadā mēs sagaidītu vēl lielāku drukāto versiju abonēšanas kritumu, toties pieaugums elektroniskajām versijām būtu vismaz par 100%.

Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, cilvēki arvien vairāk ceļo. Līdz ar to man ir daudz svarīgāk konkrētajā brīdī, atrodoties kaut kādā Kambodžas viesnīcas numuriņā izlasīt aktuālāko, kas notiek Latvijā. Šobrīd es to daru, izmantojot to pašu TV24, TVNET, Delfi, ja vēlos uzzināt par nacionālajām ziņām (politika, sabiedrība, ekonomika) vai arī specifiskos portālus, piemēram, SV.LV, HC.LV, ja runājam par kultūru, vai blogus, ja runājam par ikdienu. Tā to sarakstu vēl varētu paturpināt.

Šāds process man var aizņemt samērā daudz laika un es būtu daudz priecīgāks, ja vairāk laika pavadītu Kambodžas krogā, nevis viesnīcā. Tāpēc avīzes vairāk uztveru kā koncentrētu, analītisku aktuālo ziņu apkopojumu, par kuru ir jārūpējas avīžu redakcijām. Šobrīd Latvijā es jau sāku sliekties atpakaļ no Dienas Biznesa uz Dienu, kaut gan kādu laiku atpakaļ man Diena šķita pārbāzta ar ļoti daudz nevajadzīgas informācijas. Šobrīd man patīk abu laikrakstu analītiskā žurnālistika, tāpēc varbūt pat, ka būtu ar mieru ņemt abus.

Ar to visu es gribētu teikt, ka esmu ar mieru maksāt 150Ls gadā nevis par to, lai man uz mājas vai biroja adresi atnāktu svaigākais Dienas vai Dienas Biznesa papīrs, bet gan, lai uz e-pastu atnāk saite, ka es varu dabūt svaigākā numura PDF. Un 150Ls būtu ļoti piemērota cena, ko būtu ar mieru maksāt par abiem šiem laikrakstiem, nevis, kā tagad sanāktu — pāri 200Ls par papīra variantiem.

Vēl viena nianse — elektroniskām laikrakstu versijām ir viena papildus versija, kas varētu ļoti nepatikt preses monitoringu veicošiem uzņēmumiem (LETA, BNS, u.c.). Es varu jebkurā brīdī pameklēt arhīvā mani interesējošos atslēgvārdus un apskatīties, kāda ir bijusi par to publicitāte. Un ja katrs tāds raksts maksā, piemēram, 10 santīmu, laikrakstiem tas ir vērā ņemams ienākums un tas nonāk tieši redakciju budžetā, nevis preses monitoringa kompānijas budžetā (Aģentūras tāpat strādā ar tādām vai līdzīgām metodēm — taisot laikrakstu publicētās informācijas datubāzes. Tikai šīs datubāzes nav publiski pieejamas).